Sociālās drošības tīkla stratēģija tika izstrādāta sadarbībā ar Pasaules Banku (PB), kas piešķīra Latvijai aizdevumu 100 miljonu eiro apmērā tieši sociālā sektora atbalstam. Sociālās drošības tīkla stratēģija ieviesta ar 2009. gada oktobri. Veselības aprūpē tās ietvaros trūcīgajiem iedzīvotājiem tiek segtas pacientu iemaksas, kompensējamo zāļu līdzmaksājums, kā arī mājas aprūpe, uzturēšanās slimnīcu viesnīcās un dienas centros. Izziņas, kas apliecina trūcīgās personas statusu, tiek izsniegtas pašvaldībās. Diemžēl veselības aprūpes jomā līdzekļus no Sociālās drošības tīklam atvēlētās naudas Latvijā tērē krietni par maz, lai gan tā ir iespēja gan uzlabot trūcīgo stāvokli, gan atvieglot valsts budžeta slogu.
Līdz šim līdzekļu iztērēts par maz
Galvenais iemesls, kādēļ bija jāmaina Sociālā tīkla stratēģijas līdzekļu izmantošanas nosacījumi, bija tas, ka trūcīgo veselības aprūpei iztērēts krietni mazāk līdzekļu, nekā plānots.
Trūcīgām personām un personām ar zemiem ienākumiem Latvijā no Sociālās drošības tīkla līdzekļiem līdz šim tika kompensēta pacientu iemaksa. Veselības ministrijas (VM) informācija liecina, ka kopumā trūcīgo personu un personu ar zemiem ienākumiem aktivitāte, saņemot ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, pieaug, tomēr pasākuma finansējuma apguve neatbilst plānotajam: pusgadā izmantoti tikai 16,5% līdzekļu (stacionāru daļā – 823 015 lati, bet ambulatorajā daļā – 456 918 lati). Pasākumam kopumā 2010. gadā tika plānoti 7 758 842 lati.
Nepietiekamā finansējuma apguvi ministrija skaidro ar vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, nebija iespējams precīzi noteikt to personu loku, kurām ienākumi nepārsniedz 120 un 150 latus mēnesī, jo vienotā sistēmā šādi dati nav pieejami. Tāpat plānotajā pacientu skaitā tika ietverta arī bērnu hospitalizācija un ambulatorie apmeklējumi, kā arī citu no pacienta iemaksas atbrīvoto personu grupu (piemēram, politiski represētās personas, Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieki) veselības aprūpe. Gan pacientiem, gan ārstniecības iestādēm bieži vien šķiet – ja atbrīvots, tad atbrīvots – kāda nozīme, no kura maka pēc tam slimnīcai samaksā! Tomēr nozīme tam ir. Tas, ka cilvēks pieder kādai atbrīvoto kategorijai, nenozīmē, ka viņu ārstē bez maksas. Kāds par to tomēr samaksā.
"Tā kā līdz ar izmaiņām Sociālās drošības tīkla stratēģijā slimnīcām piešķirti līdzekļi trūcīgo slimnieku aprūpei, ietaupīsies valsts budžeta līdzekļi, un ārstniecības iestādes varēs sniegt pakalpojumus lielākam pacientu skaitam."
Pieņemsim, ka bērns dzīvo ģimenē, kurai ir trūcīgās ģimenes statuss. Ja bērnam vajadzīga medicīniskā palīdzība, viņam, protams, nekas nav jāmaksā. Tomēr šajā brīdī ārstniecības personai ir svarīgi klasificēt, kurai no atbrīvoto kategoriju grupām pacients pieder. Ja viņu ietver bērnu grupā, viņa pacienta iemaksu slimnīcai pēc tam samaksā valsts. Ja bērnu klasificē kā piederīgu trūcīgo grupai, tad pacienta iemaksu slimnīca saņem no Sociālās drošības tīkla stratēģijas naudas, un pašreizējā veselības situācijā tas ir ļoti svarīgi. VM atzīst, ka diemžēl ārstniecības iestādes nav ieinteresētas noskaidrot, vai bērna ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes vai ģimenes ar zemiem ienākumiem statuss un šīm bērnu grupām pacienta iemaksa un līdzmaksājums tiek kompensēts no budžeta programmas “Ārstniecība”.
Kompensējamos medikamentus saņem biežāk
No Sociālās drošības tīkla līdzekļiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem pacientiem nodrošina līdzmaksājuma segšanu, iegādājoties zāles kompensācijas sistēmas ietvaros.
Kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju saņem arvien vairāk pacientu. Šogad janvārī stratēģijas ietvaros zāles un medicīnas ierīces pilnībā kompensēja 60 cilvēkiem, bet maijā – 5651 cilvēkam. 2010. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada pēdējo ceturksni finansējuma izlietojums pasākuma nodrošināšanai pieauga 20 reizes. No plānotā finansējuma pirmajā pusgadā ir izmantoti 15% līdzekļu (937 292 lati). Pasākumam kopumā 2010. gadā tika plānoti 6 251 118 lati. Nepietiekamā finansējuma apguvi VM atkal skaidro ar to, ka nebija iespējams precīzi noteikt personu loku, kam pienāksies kompensācija, turklāt daļai pacientu ir apgrūtināta nokļūšana līdz ārstniecības personai, kura var nozīmēt kompensējamos medikamentus, un aptiekai.
Slimnīcu viesnīcas izmantoja par maz
Pasākuma ietvaros trūcīgām personām un personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 120 latus, tiek kompensēta slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa gultu apmaksa (pacientam paliekot pa nakti ārstniecības iestādē, netiek nodrošināta ārstniecības personu uzraudzība). Pacientiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 150 latus, viesnīcas tipa gultas izmantošana tiek kompensēta 50% apmērā. Tādējādi pacientam pieejama ārstniecība, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ambulatori, nevis stacionāri.
Pat paplašinot stratēģijai pakļauto personu loku, pieprasījums pēc slimnīcās izveidoto viesnīcas tipa gultu maksājuma kompensācijas no Sociālās drošības tīkla līdzekļiem nepalielinājās. Tāpat arī finansiālais progress ir nepietiekams, jo pirmajā pusgadā ir izmantoti vien 10% līdzekļu (151 655 lati) no visam gadam paredzētā finansējuma. Pasākumam kopumā 2010. gadā tika plānoti 1 578 118 lati.
"Veselības aprūpes jomā līdzekļus no Sociālās drošības tīklam atvēlētās naudas Latvijā tērē krietni par maz, lai gan tā ir iespēja gan uzlabot trūcīgo stāvokli, gan atvieglot valsts budžeta slogu."
Nepietiekamo finansējuma apguvi ministrija skaidro ar vairākiem apsvērumiem: nebija iespējams precīzi noteikt to personu loku, kurām pienāksies kompensācija, nebija datu par šāda pakalpojuma nepieciešamo apjomu un tika ieplānots pārāk liels iespējamo viesnīcu izmantotāju skaits.
Turklāt, lai arī pacientu viesnīcu izdevumu un pacienta iemaksu un līdzmaksājumu kompensēšanai līdzekļu pietiek, tai pašā laikā nepietiek līdzekļu paša pamatpakalpojuma, pēc kura pacients ieradies ārstniecības iestādē, apmaksai un palielinās pakalpojuma saņemšanas laiks – veidojas rinda. Dienas stacionāros veiktās veselības aprūpes aktivitātes pirmajā pusgadā ir pieaugušas par 15% (salīdzinot ar 2009. gadu) un uzturēšanās pacienta viesnīcā ir saistīta ar dienas stacionārā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to pieejamību. Vēl ministrija uzskata, ka slimnīcu viesnīcas izmanto maz, jo pacientam nav līdzekļu, lai nokļūtu līdz ārstniecības iestādei. Turklāt nepieciešams laiks, lai pacienti pieņemtu izmaiņas veselības aprūpē – aprūpe nevis slimnīcā, bet dienas stacionārā. Ministrijai šķiet, ka pacientiem un ārstniecības personām par šo iespēju ir pārāk maz informācijas.
Mājas aprūpi izmanto ļoti maz
No stratēģijas līdzekļiem nodrošina hroniski slimo pacientu mājas aprūpi, tā samazinot stacionāra pakalpojumu nepieciešamību. Lai arī tika paplašināts stratēģijai pakļauto personu loks, tomēr pieprasījums pēc mājas aprūpes pakalpojumu kompensācijas no stratēģijas ietvaros piešķirtajiem līdzekļiem nepalielinājās.
Pirmajā pusgadā ir izmantots tikai nepilns 1% līdzekļu (22 539 lati) no visam gadam paredzētā finansējuma mājas aprūpei. Pasākumam kopumā 2010. gadā tika plānoti 3 462 993 lati. Tai pašā laikā mājas aprūpes vizīšu, kuras apmaksā no budžeta programmas “Ārstniecība” līdzekļiem, apjoms palielinās.
Nepietiekamā finansējuma apguvi ministrija skaidro ar vairākiem iemesliem. Piemēram, mājas aprūpes saņemšanai pacientam nav jāmaksā pacienta iemaksa un mājas aprūpes pakalpojums tiek pilnībā finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to gan pacients nav ieinteresēts informēt ārstniecības personu par savu trūcīgas vai personas ar zemiem ienākumiem statusu, gan mājas aprūpes pakalpojuma sniedzējs nav ieinteresēts noskaidrot, vai pacientam ir attiecīgais statuss. Tādējādi mājas aprūpes pakalpojumi pamatā tiek finansēti no veselības aprūpes, nevis Sociālās drošības tīkla līdzekļiem. Te atkal atbildība jāuzņemas gan ārstniecības personām, gan pacientiem: ja cilvēkam ir trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, izdevumi par viņa ārstēšanu drīzāk jāvirza no Sociālās drošības tīkla, nevis valsts līdzekļiem.
Pacientiem ar garīgām slimībām attīstīs aprūpi dienas centros
Dienas centros šogad tika plānota vismaz 400 pacientu ar garīgām slimībām aprūpe, tomēr pirmajā pusgadā veselības aprūpe nodrošināta tikai 83 pacientiem un izlietoti tikai 2% no gadam paredzētā finansējuma. Pasākumam kopumā 2010. gadā tika plānoti 1 050 000 latu.
Ministrijai ir savs skaidrojums nelielajam aprūpēto pacientu skaitam un finansējuma apguvei. Proti, psihiatriskās palīdzības aprūpē joprojām ir vāji attīstīts ambulatorais dienests, nelielam pacientu skaitam ir pieejami pakalpojumi dienas stacionāros, tādēļ lielāko daļu psihiatrisko pacientu ārstē slimnīcās ar lielu vidējo ārstēšanās ilgumu. Turklāt psihiatrijas nozares speciālisti, kā arī ārstniecības iestāžu vadītāji un personāls neaktīvi iesaistās psihiatrisko pacientu ambulatorās veselības aprūpes attīstībā, uzskata ministrija.
Turpmāk stratēģijas līdzekļus novirzīs visu psihiatrisko pacientu ambulatorajai aprūpei, jo psihiatrisko pacientu galvenais iztikas avots ir vecuma un invaliditātes pensija, liela daļa psihiatrisko pacientu atrodas citu personu apgādībā, bet šīm personām ne vienmēr ir piešķirts personas ar zemiem ienākumiem statuss.
Visiem ģimenes ārstiem – otra prakses māsa
2010. gadā māsas bija plānots piesaistīt tām ģimenes ārstu praksēm, kuras atrodas ārpus pilsētām (668 prakses). 2010. gada pirmajā pusgadā darbu ģimenes ārstu praksē uzsākušas 137 māsas. No plānotā finansējuma 2010. gadam pirmajā pusgadā ir izmantoti 10% līdzekļu (427 249 lati). Pasākumam kopumā 2010. gadā tika plānoti 4 109 640 latu.
Kādēļ ir tik maz māsu un iztērēts tik maz līdzekļu? VM uzskata, ka ģimenes ārsti neaktīvi pieņem darbā otru māsu, jo kā otras māsas darba apjoma mērīšanas kritērijs noteikta trūcīgo personu aprūpe. Šo kvalitātes kritēriju ģimenes ārsti saprot kā nosacījumu, ka otru māsu var piesaistīt tikai trūcīgo personu aprūpei, kas ir salīdzinoši neliela ģimenes ārsta aprūpējamo pacientu daļa. Turklāt otra māsa līdz šim paredzēta tikai ārpus pilsētām strādājošiem ģimenes ārstiem.
Apmaksās visu pamatpakalpojumu
Tā kā līdzekļu visos plānotajos pasākumos iztērēts par maz, bija vajadzīgas izmaiņas, lai vieglākas dienas sagaidītu ne tikai trūcīgo maki, bet arī valsts.
Līdz šim ārstniecības iestādes no Sociālās drošības tīkla naudas saņēma tikai to daļu, kas parasti ir uz pacientu pleciem – trūcīgo un maznodrošināto pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, bet otru pakalpojuma daļu apmaksāja valsts. Lūk, piemērs. Uz slimnīcu atnāk cilvēks ar trūcīgā izziņu. Pacienta iemaksu viņš no sava maka nemaksā – to slimnīca saņem no Sociālās drošības tīkla naudas. Tomēr ar pacienta iemaksu vien ārstēšanai ir par maz – ir pamatpakalpojuma daļa, par kuru maksā valsts. Bet valstij, kā zināms, naudas veselības aprūpei ir ļoti maz. Pacients labprāt nāktu pie ārsta un slimnīca saņemtu pacienta iemaksu no Sociālās drošības tīkla naudas, bet ārstniecības iestādei diemžēl jāsaka: nē, ziniet, šī mēneša kvotas ir beigušās, nāciet nākammēnes. Tātad – valsts nevar samaksāt savu daļu par trūcīgā ārstēšanu. Līdz ar to daudzu pakalpojumu saņemšanai veidojas rindas, un pakalpojums tiek atteikts – ārstniecības iestāde nesaņem arī līdzekļus no Sociālās drošības tīkla. Veselības ministrija radusi risinājumu: lai situāciju uzlabotu, stratēģijā paredzētie līdzekļi jānovirza visa pakalpojuma apmaksai – gan trūcīgā pacienta daļai, gan tai daļai, ko līdz šim maksāja no valsts budžeta. Ministru kabinets 10. augustā šādas izmaiņas akceptēja, tā papildus rodot ārstniecības iestādēm 15 miljonu latu finansējumu.
Turpmāk no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem ārstniecības iestādēs pacientiem ar zemiem ienākumiem tiks segtas ne tikai pacientu iemaksas, bet arī viss pamatpakalpojums. Tāpat papildus no Sociālās drošības tīkla līdzekļiem visiem pacientiem tiks segta ārstēšanās dienas stacionārā – pacients maksās (bet atbrīvoto kategorijas nemaksās) pacienta iemaksu, bet valsts daļu apmaksās no stratēģijas līdzekļiem. Dienas stacionāru darbības nodrošināšanai novirzīs daļu no pacienta viesnīcu maksājumu kompensēšanai paredzētajiem līdzekļiem, jo viesnīcas trūcīgie pacienti izmantoja pārāk maz, bet tās ir tieši saistīta ar dienas stacionāros sniegtā pakalpojuma nodrošināšanu, bet dienas stacionāriem pieejamais finansējums ir nepietiekams.
"Tas, ka cilvēks pieder kādai atbrīvoto kategorijai, nenozīmē, ka viņu ārstē bez maksas. Kāds par to tomēr samaksā."
Vēl ārstniecības iestādēm no Sociālās drošības tīkla naudas apmaksās visu ar garīgām slimībām slimojošo pacientu aprūpi dienas centros. No šā tīkla naudas tiks finansēta arī otras medmāsas piesaiste hronisko pacientu aprūpei visu ģimenes ārstu praksēs. Turklāt, lai nodrošinātu pacientu iespējas saņemt konsultāciju, kā rīkoties konkrētā veselības problēmu gadījumā ārpus ģimenes ārsta darba laika (vakaros, naktīs, brīvdienās), ar 2011. gada 1. janvāri tiks ieviests ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis.
Ko šādā situācijā iegūst trūcīgie un ko valsts? Trūcīgajiem un maznodrošinātajiem pašlaik nekas nemainās. Tiem, kam ir trūcīgā statuss vai ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus, no pacienta iemaksas un līdzmaksājumiem ir atbrīvoti pilnībā. Tie, kam uz vienu ģimenes locekli ienākumi ir mazāk par 150 latiem mēnesī, maksā pusi no pacientu iemaksas un līdzmaksājumu. Arī citām atbrīvoto kategorijām nekas nav mainījies. Tomēr ieguvums būs pakalpojuma pieejamība. Tā kā līdz ar izmaiņām Sociālās drošības tīkla stratēģijā slimnīcām piešķirti līdzekļi trūcīgo slimnieku aprūpei, ietaupīsies valsts budžeta līdzekļi, un ārstniecības iestādes varēs sniegt pakalpojumus lielākam pacientu skaitam. Prognozējams, ka mazināsies rindas plānveida pakalpojumu saņemšanai un vismaz būs cerība slimnīcām sparīgāk izkārpīties no dziļās līdzekļu trūkuma bedres.
