Ar šā gada 1.janvāri pacienta iemaksu un līdzmaksājumu kompensācija tiek attiecināta tikai uz trūcīgajām personām un netiks turpināti atvieglojumi iedzīvotājiem ar ienākumu līmeni līdz 120 un 150 latiem.
FOTO: A.F.I
Sociālās drošības tīkla stratēģiju Latvijā ieviesa 2009.gada oktobrī un tā bija plānota līdz 2011.gada 31.decembrim. Tā kā līdz pagājušā gada beigām finanšu un ekonomiskās krīzes sekas nevar uzskatīt par novērstām un sociālā situācija valstī nav uzlabojusies, pastāvēja iespēja pagarināt Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumus.
Ministru kabinets (MK) pagājušā gada 4.novembra sēdē apstiprināja grozījumu projektu, kas paredz turpināt lielāko daļu no iepriekšējiem stratēģijā noteiktajiem pasākumiem labklājības, veselības aprūpes un pārvadājumu jomā.
Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumi veselības aprūpē turpinās arī 2012.gadā, izmainot pasākuma mērķa grupu.
Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumi
Ar šā gada 1.janvāri Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros turpināsies šādu pasākumu īstenošana veselības aprūpē:
Šo stratēģijas pasākumu īstenošanai Veselības ministrijai tika piešķirts 19 874 929 latu liels finansējums.
Mērķa grupas izmaiņas
Turpmāk pacientu iemaksu un līdzmaksājumu kompensēs tikai trūcīgām personām, kas par tādām atzītas 2010.gada 30.marta MK noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka ir atcelti iepriekš spēkā esošie atvieglojumi pacientu iemaksas un līdzmaksājumu kompensācijā saņemot veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem ar ienākumu līmeni līdz 120 un 150 latiem.
"Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumi veselības aprūpē turpinās arī 2012.gadā, izmainot pasākuma mērķa grupu."
Ar šo gadu valsts vairs nekompensēs "pacientu viesnīcas", kurās pacienti pēc dienas stacionāra pakalpojuma saņemšanas varēja pavadīt nakti.
Kā saņemt pakalpojumus
Veselības ministrijas pārstāvis norāda, ka kārtība, kādā Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumos minētos atvieglojumus saņem tie pacienti, kam tie pienākas, ir palikusi tāda pati. Mainījies ir iedzīvotāju loks, kas saņem šos pakalpojumus.
Lai saņemtu minētos atvieglojumus, pacientiem sākotnēji ir jādodas uz savas pašvaldības (tās pašvaldības, kuras teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta) sociālo dienestu, kur jāsaņem izziņa, kas apliecina personas tiesības saņemt konkrētos veselības aprūpes pakalpojumus vai kompensējamās zāles. Dodoties pie ārsta, ārstējoties slimnīcā vai dodoties uz aptieku pēc zālēm, pienākošos atvieglojumu saņemšanai ir jāuzrāda izziņa.
"Netiks turpināti iepriekš spēkā esošie atvieglojumi, pacientu iemaksas un līdzmaksājumu kompensācijā saņemot veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem ar ienākumu līmeni līdz 120 un 150 latiem."
Evija Štālberga, Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste, skaidro, ka Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumus veselības aprūpē apmaksā valsts. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādēs var veidoties rindas valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai. "Tā ir pacienta izvēle: vai viņš gaida sev nepieciešamo pakalpojumu ar sev pienākošajiem atvieglojumiem, vai arī saņem to ātrāk, bet tad šis pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar konkrētās ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi," norāda E.Štālberga.
Konsultatīvais tālrunis ikvienam
Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros valsts turpinās uzturēt ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Latvijā šāds tālrunis (66016001) darbojas kopš 2011.gada 1.maija un dod iespēju pacientiem pēc ģimenes ārstu darba laika beigām iegūt sev nepieciešamo medicīnisko konsultāciju par to, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos. Konsultācijas sniedz pieredzējuši ģimenes ārsti, ārsta palīgi un medicīnas māsas darba dienās no plkst. 18.00 līdz 8.00 un brīvdienās, svētku dienās visu diennakti.