NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
11. oktobrī, 2012
Lasīšanai: 14 minūtes
2
2

Sociālās stratēģijas tīkla darbība šogad beidzas. 2013.gadā atbalstu turpinās

LV portāla infografika

Sociālās drošības tīklu 2009.gada nogalē veidoja ārkārtas situācijai - krīzes ietekmes mīkstināšanai tiem cilvēkiem, kam strauji samazinājās ienākumi, galvenokārt bezdarba dēļ. Valsts ekonomiskie rādītāji uzlabojas, krīzes sekas gan atkāpjas gausāk, mazinās arī trūcīgo skaits, tomēr tādi ir un būs.
Šogad drošības tīkla stratēģijai beidzas pagarinājuma termiņš. Nākamajā gadā atbalsts turpināsies, taču ar izmaiņām.

Sākotnēji bija paredzēts, kas Sociālās drošības tīkla stratēģija, kas sāka pastāvēt 2009.gada 1.oktobrī, ilgs līdz 2011.gada beigām. Tomēr pērn novembrī valdība par "sociālo spilvenu" dēvētās stratēģijas darbības termiņu pagarināja vēl uz gadu

Stratēģijas pasākumu ietvaros valsts sniedz atbalstu pašvaldībām, lai iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem

  • būtu iespējams saņemt garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) un dzīvokļa pabalstus (atbildīgā Labklājības ministrija);
  • būtu nodrošināta pamata veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (atbildīgā Veselības ministrija);
  • būtu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (atbildīgā Satiksmes ministrija).

Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā "Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2012.gada 1.pusgadā" analizēts pakalpojumu saņēmēju skaits, finansējums un tā apguve. Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2012.gadam" stratēģijas īstenošanai plānoti 44,6 miljoni latu. Gada pirmajā pusē izlietota mazāk nekā puse - 21,5 miljoni latu jeb 45%, tai skaitā labklājības jomā finansējums apgūts 51,3% apmērā no gadam paredzētā, veselības aprūpē - 38,3%, pārvadājumos - 50% apmērā.

Trūcīgo mazāk, taču ne maz

LM ziņojumā secināts, ka gada pirmajos sešos mēnešos trūcīgo personu skaits valstī pakāpeniski samazinās. Februārī trūcīgās personas statuss bija 160 671 (7,87%), jūnijā - 142 279 iedzīvotājiem (6,99%). Līdz ar to samazinās arī GMI un dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits.

Ziņojumā izklāstīts, ka trūcīgo personu skaita izmaiņas ietekmēja 2012.gada sākumā veiktie grozījumi normatīvajā kārtībā par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, paredzot stingrākus nosacījumus mājsaimniecības situācijas novērtēšanai. Jūnijā stājās spēkā grozījumi MK 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu", ar kuriem mainīts ienākumu un materiālā stāvokļa novērtējums (piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā gūtie ienākumi no īpašuma pārdošanas; papildināta un precizēta norma par ieņēmumiem no profesionālās vai saimnieciskās darbības; jāuzrāda arī saņemtās subsīdijas lauksaimniecībai).

GMI pabalstu arī šogad uz pusēm finansē pašvaldības un valsts.

Maksimālais GMI pabalsta saņēmēju skaits - 64,3 tūkstoši – šogad bija februārī, tas samazinājies līdz 53,4 tūkst. jūnijā. Vidējais GMI pabalsta lielums vienam cilvēkam mēnesī svārstījies starp 26,35 latiem februārī un 25,38 latiem jūnijā. GMI pabalsta saņēmēju īpatsvars starp visām par trūcīgām atzītajām personām bijis 39,3 procenti.

Līdz 1.maijam no valsts budžeta 20% apmērā finansēja arī pašvaldības izlietotos līdzekļus dzīvokļa pabalstam. Šajos četros mēnešos dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu skaits mēnesī pieaudzis no 59,1 tūkst. janvārī līdz 67,2 tūkst. aprīlī.

Dzīvokļa pabalstu no visām trūcīgām personām kopumā saņēmuši 29,94 procenti. LM ziņojumā norāda, ka šis rādītājs ir vairāk nekā divas reizes zemāks par gadam prognozētajiem 75 procentiem. Tas nozīmē, ka trūcīgās personas vēl joprojām nesaņem pietiekamu pašvaldības atbalstu īres un komunālo maksājumu segšanā. Tas skaidrojams ar to, ka pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzējušas, ka tās sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanai plašākam iedzīvotāju lokam (ne tikai trūcīgajām personām), turklāt ne visām trūcīgajām personām ir nepieciešams pašvaldības atbalsts arī dzīvokļa jautājuma risināšanai.

Latvijas 118 pašvaldības katru mēnesi ir pieprasījušas līdzfinansējumu, vienai pašvaldībai tas atteikts par pārkāpumiem sociālajā dienestā.

Veselības aprūpes grozs trūcīgajiem

Šogad pacientu iemaksu un līdzmaksājumu kompensācija, diennakts stacionāra pakalpojumu, kā arī zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija paredzēta tikai trūcīgajiem, ne vairs kā iepriekš – arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Pirmajā pusgadā ambulatoro apmeklējumu un hospitalizācijas gadījumos pamatpakalpojuma sniegšana un pacienta iemaksas kompensēšana nodrošināta 231 221 gadījumā, kas ir apmēram uz pusi mazāk nekā 2011.gadā.

Tā kā izdevumus par zālēm kompensē tikai trūcīgām personām (iepriekš arī personām ar ienākumiem līdz 120 latiem mēnesī), mazinājies pieprasījums zāļu kompensācijai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pirmajā pusgadā vidēji mēnesī kompensējamās zāles izsniegtas pret 13 760 receptēm, 2011.gadā – pret 20 251 recepti. Zāles un medicīniskās ierīces kompensētas 15 612 pacientiem (unikālo pacientu skaits) 100% apmērā - uz pusi mazāk nekā 2011.gada attiecīgajā periodā.

"No trūcīgajiem dzīvokļu pabalstu saņēmusi trešā daļa."

Stratēģijas ietvaros tiek nodrošināta arī hroniski slimo pacientu mājas aprūpe. Šogad pacienti ar insultu pēc hospitalizācijas papildus var saņemt mājās ergoterapeita un fizioterapeita pakalpojumus. No stratēģijas līdzekļiem mājas aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti visiem pacientiem, ne tikai personām ar zemiem ienākumiem. Pārskata periodā nodrošinātas 120 628 mājas aprūpes vizītes. LM ziņojumā uzsvērts, ka mājas aprūpes pakalpojuma apjoms kopš tā ieviešanas brīža ir būtiski pieaudzis.

Vēl viens atbalsts ir pacientu ar garīgās veselības problēmām aprūpe dienas stacionāros. Psihiatrijas profila dienas stacionāru pakalpojumi ļauj saīsināt ārstēšanās ilgumu diennakts stacionāros, novērst nevajadzīgas hospitalizācijas, veicina pacientu ātrāku atlabšanu pēc izrakstīšanās no diennakts stacionāra, nodrošina rehabilitāciju un remisijas perioda nostabilizēšanu, sekmē pacienta integrēšanos sabiedrībā. No stratēģijas līdzekļiem pirmajā pusgadā nodrošināta 1163 pacientu ar garīgiem traucējumiem aprūpe dienas centros.

Otra māsa - "uz papīra"?

Stratēģijas nosacītajā veselības aprūpes grozā iekļaujas arī otras māsas piesaistīšana (482 ģimenes ārstu praksēs). Otras māsas pamatuzdevums ir aicināt pacientus uz profilaktiskajām apskatēm, izglītot ģimenes ārsta pacientus par veselīgu dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, nodrošināt hronisko pacientu aprūpi, apzināt pie ģimenes ārsta reģistrētos trūcīgos pacientus.

LM ziņojumā ir atsauces uz Veselības inspekcijas pārbaudēm 20 praksēs, no kurām 12 praksēs otrās māsas darbībā konstatēti pārkāpumi un nepilnības: nav norādīts vai nav nodrošināts māsas patstāvīgais pieņemšanas laiks - ne mazāk par 10 stundām nedēļā vai ir norādīts vispārīgs trūcīgo personu pieņemšanas laiks, nenorādot par trūcīgo personu aprūpi atbildīgās māsas/ārsta palīga vārdu, uzvārdu; praksē pārbaudes dienā māsa neatrodas uz vietas; trūcīgo personu sarakstā iekļautas personas, kuras neatbilst trūcīgās personas statusam vai ir ar citu ienākumu līmeni. Lielā daļā prakšu otrās māsas neveic ierakstus ambulatorās kartēs vai kādā citā medicīniskā dokumentācijā, kas apliecinātu MK 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 15.pielikuma 1.punkta māsai/ārsta palīgam noteikto pamatuzdevumu izpildi un tādējādi liedzot pārliecināties par otrās māsas/palīga faktisku (nevis fiktīvu) esamību praksē.

Pret praksēm, kuras nav izpildījušas kādu no minētajām prasībām, Veselības inspekcija ierosinājusi administratīvo lietu.

Otrās māsas piesaistei ģimenes ārstu praksēs šogad plānoti vairāk nekā 4 miljoni latu. Pirmajā pusgadā izlietots nepilns pusotrs miljons. LM ziņojumā tas skaidrots ar to, ka liels skaits otrās māsas ārstu praksēs uzsāka darbu gada otrajā ceturksnī, tāpēc paredzētie līdzekļi pirmajā pusgadā netika apgūti atbilstoši plānotajam.

Tālrunis - visiem

Šogad turpina darboties Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001. Šī tālruņa pieejamība vakara un nakts stundās, kā arī brīvdienās dod iespēju pacientam pēc ģimenes ārsta darba laika iegūt nepieciešamo medicīnisko konsultāciju akūtu saslimšanu un hronisku slimību paasinājumu gadījumos, mazinot zvanu un izsaukumu skaitu Neatliekamajam medicīniskās palīdzības dienestam. Tā ir iespēja saņemt mediķu padomu vienkāršāku saslimšanu gadījumos.

2011.gadā mēnesī uz konsultatīvo tālruni vidēji saņemti 1890 zvani, šogad vidējais zvanu skaits mēnesī pārsniedzis 4,5 tūkstošus.

Atbalsts pārvadātājiem

Pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un republikas pilsētu nozīmes maršrutos, nodrošināta zaudējumu kompensācija par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu vairāk nekā 5,5 milj. latu apmērā.

Reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos no 27,26 miljoniem braucienu 3,46 miljoni bijuši ar maksas atvieglojumiem, kurus izmantojuši: pirmsskolas vecuma bērni – 661 298 (braucienu skaits); bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni – 411 090; personas ar 1. vai 2.invaliditātes grupu, personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personas, kas pavada cilvēku ar 1.invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti - 2 129 735; politiski represētie un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki – 260 110.

Stratēģijas tīkls paredzēts līdz gada beigām. Kas būs tā vietā 2013.gadā?

Valdības dokumentā šī kompaktā "sociālā spilvena" darbības beigu termiņš ir šā gada 31.decembris.

LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče informēja, ka labklājības jomas pasākumiem 2013.gadā paredzēts saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu, t.i., pabalstus pilnībā finansējot no pašvaldības budžeta.

Nākamgad paredzēts mazāks GMI. Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība 2012.gada 27.septembrī vienojās, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis 2013.gadam samazināms līdz 35 latiem (šobrīd GMI ir 40 lati pieaugušai personai, 45 lati bērnam).

"Turpmāk GMI maksās tikai no pašvaldību budžeta, tāpat kā pirms krīzes."

LM kopā ar sadarbības partneriem līdz 2013.gada 1.augustam izstrādās priekšlikumus sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai, paredzot sociālās palīdzības sistēmas reformas iespējamo variantu integrēšanu sociālās drošības kopējā sistēmā (valsts sociālā apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi).

LM pārstāve izklāstīja ieceres arī par pārējo atbalsta jomu finansējumu. Lai nodrošinātu stratēģijas veselības aprūpes pasākumu turpināšanu, izskatot valsts pamatbudžeta prioritāros pasākumus, Ministru kabinets apstiprināja valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu Veselības ministrijai 16,15 milj. latu apmērā 2013.gadā; 2014.gadā un turpmākajos gados - ik gadu 16,56 milj. latu apmērā.

Minētā finansējuma ietvaros Veselības ministrija turpinās nodrošināt no stratēģijas jau zināmos pakalpojumus: pacientu iemaksas un līdzmaksājuma kompensāciju un dienas stacionāra pakalpojumus trūcīgām personām; kompensēs zāļu iegādes izdevumus trūcīgām personām 100% apmērā; nodrošinās mājas aprūpi pacientiem ar smagām slimībām; primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēta otra māsa ģimenes ārsta praksei; darbosies Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis; pacientiem ar garīgām slimībām nodrošinās dienas stacionāra pakalpojumu.

Savukārt Satiksmes ministrijai piešķirts papildu finansējums ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 11,705 miljonu latu apmērā.

Par sociālās drošības tīkla daļu – garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI) – otrdien, 9.oktobrī, tika jautāts arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, uzklausot valdības izklāstu par nākamā gada valsts budžetu. Deputāts Igors Pimenovs (Saskaņas centrs) lūdza paskaidrot situāciju, kāda var veidoties, ja valsts vairs nepiedalīsies GMI maksāšanā, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadale starp valsti un pašvaldībām saglabāsies tādā pašā proporcijā kā šogad (20:80).

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis skaidroja, ka arī pirms krīzes garantētā minimālā ienākuma pabalstu maksāja tikai no pašvaldību budžeta. Krīzes laikā vairākus gadus šos pabalstus līdzfinansēja valsts. Pašreiz, pakāpeniski samazinot sociālā drošības tīkla krīzes laika pasākumus, valsts līdzmaksājumu nākamgad neparedz.

Sociālās drošības stratēģijas tīkls tika veidots nevis kā pastāvīgs, bet kā pagaidu tīkls krīzes periodam, atgādināja premjers. Līdz ar to notiek atgriešanās pirmskrīzes situācijā. Pēc Pašvaldību savienības ierosinājuma Labklājības ministrija piekritusi, ka GMI apmērs nosakāms 35 latu apmērā, ļaujot pašvaldībām šo summu palielināt.

Savukārt, saglabājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, ir paredzēti divi atbalsta mehānismi: pirmais – papildu dotācija lielajām republikas pilsētām ar zemākiem paredzētajiem ieņēmumiem, palielinot to ieņēmumus līdz līmenim, kas ir nākamai pašvaldībai ar zemāk vērtētajiem ieņēmumiem uz cilvēku. Un otrs –paredzēta papildu dotācija, caur pašvaldību izlīdzināšanas fondu līdz 97% paaugstinot finansējumu pašvaldībām, kas saņem dotāciju (pašreiz tie ir 95%). Tādas pašvaldības ir Latgalē un arī citās pašvaldībās, kurās situācija ir vissmagākā.

V.Dombrovskis informēja, ka saskaņā ar prognozēm ieņēmumi nākamajā gadā, salīdzinot ar šo gadu, palielināsies pilnīgi visām pašvaldībām. Turpmāk pašvaldībām būs arī vieglāk plānot budžetu, jo valdība garantēs to ieņēmumu prognozi 100% apmērā, šogad ieņēmumu prognoze garantēta 98% apmērā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU