Trūcīgo un pabalstu saņēmēju skaits pašvaldībās samazinās nevienmērīgi

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisija, pirms valdība lēmusi par jaunajiem noteikumiem par garantēto minimālo ienākumu līmeni (projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 8.novembrī), uzklausīja Labklājības ministrijas (LM), Finanšu ministrijas (FM), pašvaldību informāciju un sociālo partneru argumentus par jauno kārtību šī pabalsta finansēšanā un piešķiršanas tendencēm.

Kopš 2003.gadā ieviesa GMI pabalstu, to maksāja pašvaldības. Krīzes seku mazināšanai, kad strauji pieauga bezdarbs un trūcīgo skaits, valdība 2009.gada nogalē pieņēma Sociālās drošības tīkla stratēģiju diviem gadiem, un atbalsta pasākumu kopumā valsts uzņēmās līdzfinansēt arī GMI, vienlaikus to paaugstinot. Krīzes seku dēļ programmu pagarināja vēl uz 2012.gadu. Šogad tās darbība beidzas.

No valsts budžeta GMI vairs nefinansēs, pašvaldību un valdības sarunās panākta vienošanās, ka garantētais pabalsta līmenis būs mazāks - 35 lati (pašreiz 40 latu pieaugušajam, 45 lati bērnam).

GMI pabalstu piešķir trūcīgām personām un to aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (vai pašvaldības domes) noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumuu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram mājsaimniecības loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu un ja izpildās citi nosacījumi attiecībā uz īpašumiem un līdzdarbību, Saeimas komisijā skaidroja LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Statistika liecina, ka 2007.gadā Latvijā bija 103 tūkstoši par trūcīgām atzītu personu. 2010.gadā šis skaits jau bija gandrīz trīskāršojies. Turpmāk vērojama samazinājuma tendence.

"LM prognozē, ka vidējais GMI pabalsta apmērs nākamgad nesamazināsies."

Formula, pēc kādas aprēķina iespējamo GMI pabalstu, rāda, ka ne visiem trūcīgajiem tas pienākas, jo GMI līmenis nenozīmē, ka šādu naudas summu katrs arī saņem, bet līmeni, no kura tiek aprēķināts, cik jāpiemaksā par trūcīgu atzītai personai, lai tai kopā ar saviem (vai ģimenes) ienākumiem sanāktu GMI summa mēnesī.

2012.gadā GMI pabalsta vidējais apmērs vienai personai mājsaimniecībā bija 25 lati. LM prognozē, ka nākamajā gadā vidējais apmērs nesamazināsies, zemākā robeža varētu būt 22 lati, taču virknē pašvaldību pieaugtu līdz 45 latiem.

Vienviet – tūkstoši saņēmēju, citviet daži

A.Ašeradens komisijas deputātiem atstāstīja kādā pašvaldībā teikto, ka līdzdarbības princips atsijā tos, kas sociālo pakalpojumu sistēmu izmanto ļaunprātīgi, piemēram, strādā nelegālos darbos mežā, tomēr nāk pēc naudas uz pašvaldību. Nelegāli strādājošajiem neesot laika ierasties uz līdzdalības pasākumiem.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa informēja, ka situācija pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. Dažviet GMI pabalsti joprojām ir nepieciešami tūkstošiem iedzīvotāju, bet ir pašvaldības, kur saņēmēju skaits nepārsniedz desmit. Piemēram, vienā konkrētā mēnesī Rēzeknes novadā bija 2978 GMI saņēmēji, no tiem darbspējīgie – 1769, bērni – 1081. Liels pabalsta saņēmēju skaits ir arī Daugavpils, Madonas, Alūksnes, Aglonas novadā. Ir arī pozitīvas situācijas, piemēram, Vecpiebalgas novadā tai pašā mēnesī bija tikai 3 GMI pabalsta saņēmēji, Sējas novadā – 7, Olaines novadā – 1, Mālpils novadā – 6, Alsungas novadā – 2, Carnikavas novadā – 30.

Jūrmalas pašvaldības pārstāve Laima Grobiņa pavēstīja, ka valsts līdzfinansējuma – 150 000 latu - samazinājums ir būtisks. Jūrmalas pilsēta tomēr apsvērs iespēju noteiktām personu grupām GMI pabalstu saglabāt iepriekšējā līmenī. Jūrmalā gada sākumā GMI saņēma 1229 iedzīvotāji, no tiem 470 bērni, novembrī - 662 iedzīvotāji, no tiem 570 bērni. Jūrmalas pārstāve informēja, ka tagad pēc pabalstiem nāk cilvēki, kas gada sākumā tos nav prasījuši, iespējams, arī tādi, kuri atgriezušies no neveiksmīgiem darba meklējumiem ārzemēs.

"Pašvaldību nabadzība saistīta ar iedzīvotāju nabadzību, un otrādi – kur nabadzīgi iedzīvotāji, tur nabadzīgas pašvaldības."

Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece

Vidējais izmaksātais GMI pabalsta apmērs janvārī bijis 30 latu, novembrī – 33 latu; tas liecina par to, ka cilvēki ir ļoti trūcīgi. Tātad šādās mājsaimniecībās vidēji uz vienu cilvēku ienākumi ir vien septiņi lati.

Mārupes pašvaldībā šogad GMI pabalsta saņēmēju ir salīdzinoši maz, tikai seši. Kā izteicās pašvaldības speciāliste Una Putniņa, bažu par pabalstu izmaksu nav, turklāt Mārupē ir daudz citu pabalstu, ar kuriem var veicināt iedzīvotāju līdzdarbību, "GMI nav no tiem pabalstiem, kas veicina līdzdarbību". Mārupes pašvaldība bērniem piešķir brīvpusdienas izglītības iestādēs, ir atbalsts maznodrošinātajiem, pensionāriem, vēl citām iedzīvotāju grupām. Tas paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos.

Pašvaldību statistika par 2011.gadu liecina, ka valstī no GMI saņēmējiem 36,4% ir bērni, 47,1% - pilngadīgas darbspējīgas nestrādājošas personas. Statistikā kā GMI pabalsta saņēmēji ir arī vecuma pensijas saņēmēji  (2,1%), tāpēc Saeimas komisijas priekšsēdētāja Aija Barča jautāja, kas ir tie pensionāri, kas saņem mazāk par 40 latiem mēnesī, ja valstī noteiktais minimālais pensijas apmērs ir augstāks.

LM vecākā referente Maruta Pavasare paskaidroja: mājsaimniecībā var būt bezdarbnieki, bērni, arī pensionārs vai invalīds. GMI līmeni rēķina mājsaimniecībā kopā. Pensionāram var būt arī lielāka pensija. Tā tiek ierēķināta ģimenes kopējos ienākumos.  Turklāt vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem pašvaldības dome ir tiesīga noteikt augstāku GMI līmeni – līdz 90 latiem.

Finanšu ministrijas informācija (kas saņemta no pašvaldībām) liecina, ka no kopējiem sociālajiem pabalstiem GMI pabalsti ir 24,20%, dzīvokļa pabalsti – 27,48%, bezdarbnieku stipendijas – 10% un pārējie sociālie pabalsti – gandrīz 40 procenti.

GMI pabalstu finansējums

*Piezīme.  FM speciālisti Saeimas komisiju informēja, ka pēc valdības priekšlikuma 2013.gadā tām pašvaldībām, kam ir ierobežoti finanšu resursi uz vienu iedzīvotāju, tiks piešķirts papildu finansējums – valsts budžeta dotācija ar garantētu papildu finansējumu katru mēnesi tām pašvaldībām, kam finansējums ir viszemākais.
Avots: FM, LM

Šogad GMI pabalsta saņēmēju skaits varētu būt 120 tūkstoši. Gada statistikā norādīto personu skaitu veido pabalsta saņēmēju skaits mēnešos. Un šajā skaitā ietilpst arī tie, kas pabalstu saņem vienu mēnesi, piemēram, tā varētu būt, ja konkrēts cilvēks pagājušajā gadā piešķirto pabalstu ir saņēmis vēl arī šogad - janvārī, skaidroja M.Pavasare.

Šogad janvārī GMI pabalstu saņēma 62,6 tūkstoši, oktobrī - 42,8 tūkstoši trūcīgo.

Sociālās drošības sistēmu pētīs, lai pārkārtotu

S.Šimfa atgādināja, ka šoruden sarunās par valsts un pašvaldību budžetiem, nepanākot valdības piekrišanu ne pārņemt GMI kā valsts pabalstu, lai to maksātu no valsts budžeta, ne turpināt līdzfinansēt, tad arī piekrists kompromisam – noteikt zemāku GMI. Pašvaldību savienība ir lūgusi pārejas periodu valdībai, taču saņemta atbilde, ka naudas nebūs. Tāpēc izraudzīts 35 latu līmenis, lai pašvaldības, kurās ir ļoti liels saņēmēju skaits, spētu pabalstus izmaksāt.

"Pašvaldību nabadzība saistīta ar iedzīvotāju nabadzību, un otrādi – kur nabadzīgi iedzīvotāji, tur nabadzīgas pašvaldības," secināja S.Šimfa. Tāpēc svarīgi, ka pašvaldībām ļauts pašām izvērtēt, cik tās var atļauties maksāt un izmantot tiesību aktos paredzēto iespēju maksāt arī paaugstinātus pabalstus.

LPS pārstāve atgādināja, ka pašvaldību palīdzība ir ļoti niansēta, ņemot vērā iedzīvotāju individuālo situāciju. Viņa pauda satraukumu, ka sociālie dienesti, kam atbilstoši likumam jāveic sociālais darbs, ar to praktiski nepagūst nodarboties, jo 63% no lietām, ar ko strādā sociālie dienesti, ir saistītas ar pabalstu maksāšanu. Un sociālā darba jautājumiem paliek vien 12 procenti.

A.Ašeradens atzina, ka GMI līmenis nav ekonomiski pamatots, tas ir kompromisu un finansiālo iespēju diktēts. Pasaules Banka patlaban veic pētījumu par sociālā atbalsta sistēmu Latvijā. Labklājības ministrija kopā ar sadarbības partneriem līdz 2013.gada 1.augustam izstrādās priekšlikumus sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai, paredzot sociālās palīdzības sistēmas reformas iespējamo variantu integrēšanu sociālās drošības kopējā sistēmā (valsts sociālā apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi).