Arī turpmāk Latvijas zivju pārstrādātāji pirks, pārstrādās un pārdos produkciju, turklāt paredzu eksporta kāpumu, turpinot pašreizējo tendenci, nevis kritumu. Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstīs, kurās arī ražo ko līdzīgu mūsu kūpināto zivju konserviem, mēs esam ļoti konkurētspējīgi, tādēļ pieprasījums pēc Latvijā ražotajām šprotēm joprojām saglabājas augsts.
Konkurenci šprotēm un citiem konserviem NVS tirgū galvenokārt veido Krievijas un Ukrainas ražotāji. Tomēr viņi nespēj sasniegt tādu kvalitātes līmeni, kādu nodrošina Latvijas zivju pārstrādātāji. Tās ir garšas un konservu dizaina tradīcijas. Latvijā izmanto svaigas, nesaldētas brētliņas, kas ir ļoti svarīgi. Citās valstīs šprotes ražo no saldētām zivtiņām, kas ir pavisam cita kategorija.
"Zivju kā izejvielas resurss visā pasaulē pakāpeniski samazinās, līdz ar to cena augs."
Latviešiem ir arī savi zivju kūpināšanas noslēpumi un vēl virkne specifisku nianšu. Bet vislielākā neaizstājamā vērtība – tie ir mūsu augstās raudzes speciālisti. Arī mūsu zīmolu atpazīstamība un ilggadīgās iestrādes katras valsts tirgū ļauj mums justies galvastiesu pārākiem pār citvalstu konkurentiem. Šis viss komplekss Latvijas ražotajiem zivju konserviem rada priekšrocības.
Zivju pārstrāde Latvijā ir nostabilizējusies. Jā, bija laiks, kad cits pēc cita savas durvis aiznagloja pārstrādes uzņēmumi, bet tā ir vēsture. Zivju pārstrādes sektors Latvijā ir stabils. Vienlaikus ir jāatzīst, ka zivju kā izejvielas resurss visā pasaulē pakāpeniski samazinās, līdz ar to paredzams, ka to cena augs. Tas nu ir skaidrs. Bet Latvijas zivju konserviem noiets ir un būs.
Baltijas jūrā kopumā nozveja, kaut mazāka, bet būs. Tas, kas satrauc pārstrādātājus, ir – cik šīs zivis maksās. Tās nenoliedzami maksās dārgāk, bet gala produkcijas sadārdzināšanās patlaban notiek pilnīgi visos pārtikas segmentos. Tādēļ sēru zvanus par Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem zvanīt nav pamata, tāpat kā nav pamata prognozēt, ka "dzīvajos" paliks tikai pieci seši no pašreizējiem pārstrādātājiem, kā izskanējis publiskajā telpā.
Latvijas zivju pārstrādātāji vienmēr varēs samaksāt par izejvielām to cenu, ko prasīs ārvalstu piegādātāji, jo Latvijas zivju pārstrādātāji pašlaik rada produkciju ar augstāko pievienoto vērtību un cenu visā nozarē. Ne tikai no šprotēm, bet arī no Atlantijas okeāna zivīm.
"Mums visiem kopā jāpanāk nozvejas kvotu palielināšana."
Latvijas zivju konservu eksports pārsvarā dodas uz "nostalģisko" NVS tirgu – ap 70 procentiem, pārējā produkcija paliek Latvijā (ne vairāk kā 2 procenti) vai aizceļo uz citām ES valstīm un citiem kontinentiem (ap 28 procentiem). Pārstrādātāji neatlaidīgi brauc uz izstādēm un iekļūst jaunos tirgos.
Protams, Eiropas Savienības plānotais nozvejas kvotu samazinājums Latvijai nebūs nekas labs, tādēļ ir jāaizstāv Latvijas zivrūpniecības nozare un jāpanāk, lai samazinājums būtu loģiskāks, nevis balstīts tikai atsevišķu piesardzīgu zinātnieku aprēķinos.
Mums kopīgi ir jācīnās, lai pārstrādātāji maksimāli izmantotu pašmāju izejvielas, un visiem kopā jāpanāk nozvejas kvotu palielināšana.
