Eksporta veicināšana un uzņēmējdarbības, īpaši prioritāro nozaru – pārtikas rūpniecības, kokapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, elektrisko un optisko iekārtu ražošanas, mašīnbūves un metālapstrādes, kā arī uz eksportu orientēto pakalpojumu nozaru, t.sk. transporta un loģistikas, tūrisma, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, atbalsts ir mainījis ekonomikas struktūru. Ekonomikas dzinējspēki ir mainījušies vietām – iekšzemes kopproduktā būtiski palielinājies eksporta īpatsvars, un eksporta apjomi pārsniedz pat pirmskrīzes līmeni.
Latvijas preču eksports un imports pa ceturkšņiem (milj. latu)
Divos gados ekonomikas stimulēšanai valsts atbalsta instrumentu veidā kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām nodrošināti 670 miljoni latu, kas ir vislielākais valsts nodrošinātais atbalsts uzņēmējdarbībai 20 gados. Ir ieviesta efektīva eksporta garantiju sistēma – divos gados vairāk nekā 150 uzņēmumi saņēmuši valsts garantijas par gandrīz 70 miljoniem latu.
Lai ekonomiskās krīzes apstākļos mudinātu iedzīvotājus nebūt pasīviem, bet ienākumu un dzīves līmeņa nodrošināšanai sākt savu uzņēmējdarbību, ir ieviesta un darbojas mikrouzņēmumu atbalsta programma.
Viens, fiksēts mikrouzņēmumu nodoklis, mazkapitāla SIA un patentmaksas – ar katru no šīm iniciatīvām esam devuši iespēju tūkstošiem aktīvu un darboties gribošu Latvijas iedzīvotāju uz būtiski atvieglotiem un izdevīgiem nosacījumiem kļūt par uzņēmējiem un radīt darbu gan sev, gan citiem.
"Ekonomikas dzinējspēki ir mainījušies vietām."
Valsts atbalstīto vietējo uzņēmumu sekmīga darbība ļauj radīt vairākus tūkstošus jaunu darba vietu. Pateicoties mikrobiznesa sekmēšanai, radītas 10–15 tūkstoš darba vietu.
Bezdarba līmenis joprojām ir nozīmīga un aktuāli risināma problēma, tomēr statistika uzrāda tā pakāpenisku samazināšanos.
Reģistrētais bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita)
Latvijas ekonomikas perspektīva 2009. gada agrā pavasarī bija drūma – izšķērdības gadu dzīres bija beigušās ar katastrofālu iekšzemes kopprodukta kritumu par 18 procentiem. Divos gados straujā ekonomikas lejupslīde ir apturēta: 2010. gadā IKP samazinājies vairs tikai par 0,3%, bet šogad un nākamajos gados, konsekventi turpinot uzsākto ekonomisko politiku, sagaidāma noturīga pozitīva izaugsme.
Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze, 2005.gads = 100
Reformas Latvijas attīstībai
Divos gados Latvijas ekonomikā ir atgūts līdzsvars – to apliecina ekonomikas struktūras maiņa un pārorientēšanās no importa un iekšējā patēriņa uz eksportu, kā arī konsekventi augšupejoša iekšzemes kopprodukta pieauguma līkne. Budžeta konsolidācijas smagākais posms ir pārvarēts, situācija ir stabilizēta, un mūsu uzdevums ir piedāvāt rīcības plānu nākamajam etapam – attīstībai.
Īsā laikā ir krasi samazinātas valsts pārvaldes izmaksas, likvidēti kliedzoši nesaimnieciskuma precedenti, būtiski samazinātas attīstību bremzējošas birokrātiskās procedūras. Tās ir bijušas nozīmīgas strukturālas reformas, ko turpināsim, definējot reformu virzienus, kas koncentrēti uz prioritātēm valsts ilgtermiņa izaugsmei.
Kamēr Latvijas tautsaimniecība pakāpeniski sāk atgūties, tikmēr acīmredzami uzlabojumi ikviena Latvijas iedzīvotāja ienākumos nav tik strauji manāmi. Tas pašlaik ir galvenais valdības izaicinājums – radīt tādu sociāli ekonomisko sistēmu, kas dotu pārliecību, ka Latvijas tautsaimniecība būs konkurētspējīga, attīstīsies uzņēmumi un tiks radītas jaunas darba vietas.
"Ir ieviesta un darbojas mikrouzņēmumu atbalsta programma."
Latvieši vienmēr ir lepojušies ar darba tikumu, tāpēc no uzņēmumu puses arvien pārliecinošāk skanošās bažas par to, ka trūkst kvalificētu darbinieku, liek izdarīt nepatīkamus secinājumus – proti, ir daudz cilvēku, kuri nevis cenšas pilnveidot savas prasmes un iemaņas, bet gan radoši izmanto dažādu sociālo pabalstu un atvieglojumu iespējas. Tā vien šķiet, ka kādai sabiedrības daļai kļuvis par normu "sakombinēt" dažādus pabalstus, tā nodrošinot sev minimālu iztiku, nevis meklēt iespējas šo pašu naudas summu nopelnīt.
Esošā sociālā atbalsta sistēma nemotivē strādāt. Lai situāciju mainītu, redzu divus aktuāli risināmus uzdevumus – ir jāpārskata sociālā atbalsta programmas un jāatjauno reāli funkcionējošs darba tirgus. Ja profesionālās izglītības sistēmu efektīvi savietosim ar industrijas vajadzībām un pārapmācības programmas mērķtiecīgi veidosim atbilstošas reālajam darba tirgum un pieprasījumam pēc darba vietām, tad uzņēmējiem nebūs pamata zūdīties par darba roku trūkumu, bet Latvijas iedzīvotāji kļūs par kvalificētiem, izglītotiem un motivētiem darba ņēmējiem.
"Pateicoties mikrobiznesa sekmēšanai, radītas 10–15 tūkstoš darba vietu."
Esmu apņēmies izveidot Reindustrializācijas jeb rūpniecības atjaunošanas fondu – efektīvu mehānismu, kas ļautu atbalstīt tos Latvijas uzņēmumus, kuri uzsāk vai attīsta ražošanu un rada jaunas darba vietas. Mana vīzija ir, ka finansējums fondam nodrošināms, pārdodot vairāku valstij piederošo uzņēmumu kapitāldaļas un piesaistot privātās investīcijas. Ideālā risinājumā šādā fondā esošie finanšu instrumenti būtu jāapvieno "vienā dūrē", ieskaitot Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības fondu, Vides atbalsta fondu, kā arī, iespējams, "Hipotēku un zemes bankas" Attīstības daļu. Premjera vadībā nopietni strādājam pie ārvalstu investīciju piesaistes.
Līdzīgi kā pēdējos divos gados, arī turpmāk uz valsts finansiālu atbalstu primāri varēs pretendēt tie uzņēmumi, kuri darbojas prioritārajās nozarēs – pārtikas rūpniecībā, kokapstrādē, ķīmiskajā rūpniecībā, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā, mašīnbūvē un metālapstrādē, kā arī uz eksportu orientētās pakalpojumu nozarēs, t.sk. transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. Latvijas iespēja strādāt un pelnīt ir attīstot uz eksportu vērstu apstrādājošo rūpniecību, inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Līdzšinējā valsts stabilizācijas etapa reformu būtība bija izskaust nesaimniecisku rīcību, samazināt, konsolidēt pārspīlētus valsts tēriņus, mazināt birokrātisko slogu. Pārejot nākamajā – attīstības posmā, reformu mērķis ir panākt kvalitāti, procesu ilgtspēju, izaugsmi.
