Kurš kuru uzrunā – nozaru pārstāvji vai VID ar vēlmi slēgt vienošanos?
Abējādi. VID ir uzrunājis vairāk nekā 70 dažādas uzņēmēju asociācijas, savukārt mūs – kādas septiņas. Jauno partnerības formu definējām kā vienošanos. Pašreiz tādas ir noslēgtas ar desmit asociācijām. Parakstām vienošanos tikai tad, kad šī vēlme ir abpusēja un sadarbībai ir saskatāma pievienotā vērtība. Vēl desmit vienošanās ir sagatavošanas stadijā, un to saturs tiek apspriests nozaru asociācijās. Vienošanās ir brīvprātīga.
Katra puse sagatavošanas stadijā izdara savu darbu. Mēs izanalizējam viņu biedru informāciju, kādas ir algas, samaksātie nodokļi, kādas pārbaudes ir bijušas, vai uzņēmums strādā ar peļņu vai ar zaudējumiem, kādi ir iemesli vienam vai otram rādītājam.
Ir divi galvenie kritēriji – vidējā darba samaksa un samaksātie nodokļi uz realizācijas latu. Es gribu akcentēt, ka tie ir samaksātie, nevis aprēķinātie nodokļi. Jo, ja, piemēram, sociālās iemaksas ir aprēķinātas, bet nav samaksātas, tad tas pazemina rādītāju. Nodokļu vērtējumu ietekmē arī PVN atmaksa. Ja tiek maksāti algas nodokļi un produkcija tiek eksportēta, var veidoties PVN pārmaksa, protams, tas ietekmē šo saldo, starpību. Kopā ar asociācijām strādājam, lai izprastu konkrētās nozares nodokļu īpatnības. Arī atkarībā no uzņēmumu specifikas, to lieluma, izvietojuma valsts teritorijā vairākās asociācijās biedrus esam sagrupējuši radniecīgākās grupās. Ņemot vērā iepriekš minēto, izrēķinām vidējos rādītājus.
Pašreiz tuvojas beigām pirmās vienošanās termiņš – ar Logu un durvju ražotāju asociāciju. Viņi paši bija apņēmušies, ka sešu mēnešu laikā viņu biedri, kas nevarēja izpildīt vidējos rādītājus, to izdarīs. Marta beigās skatīsimies, kādas deklarācijas darba devēji ir uzrādījuši, vai tie asociācijas biedri, kas sākotnēji nesasniedza noteiktos algas kritērijus, šo prasību ir spējuši izpildīt. Izskatās, ka būs. Ja ne, tas ir savstarpēja dialoga jautājums par iemesliem neizpildei. Jo tie var būt arī attaisnojoši, nevis nevēlēšanās maksāt nodokļus, bet gan objektīvi iemesli, piemēram, kādā mēnesī nav bijis darba.
Vienošanās gatavošanas laiks ir abpusēju sarunu jautājums, kad varam izdiskutēt katrai nozarei neskaidros jautājumus. Ir bijušas arī smagas sarunas. Mēs nevaram piekrist vienoties par algu, kas zemāka par minimālo, un tas nav mūsu untums, bet nepieņemams piedāvājums valstij.
Kāds ir abpusējais labums?
Atsevišķas asociācijas mums sniedz riska informāciju par nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Nav runa par bikstīšanu uz konkurentu pusi, lūk, tas tur nemaksā nodokļus. Informācija ir pamatota ar aprēķiniem, ar pierādījumiem, ka konkrētais maksātājs, kas darbojas nozarē, izkropļo tirgu, jo nemaksā nodokļus. Šo informāciju dodu saviem kolēģiem izanalizēt kopā ar VID rīcībā esošo. Ja ir nepieciešams, mēs operatīvi ejam to pārbaudīt. Līdz šim sniegtā informācija 90 procentos gadījumu ir attaisnojusies.
Arī paši rūpīgi veicam uzskaiti, lai partneriem sniegtu savu argumentētu un analītisku vērtējumu. Piemēram, Latvijas Drošības biznesa asociācijas sanāksmei apkopojām, ko pēc viņu sniegtās informācijas esam izdarījuši. Tas no mums tiek sagaidīts, tāpēc nevaram atslābt.
VID ir svarīgs nozares speciālistu atbalsts, viņu specifiskās zināšanas. Būvmateriālu ražotāju asociācijas speciālisti ir piedalījušies kā eksperti, cik ir, piemēram, vajadzīgs cementa, lai saražotu vienu vai otru produktu. Latvijas Drošības biznesa asociācija ir sniegusi izvērstus aprēķinus par minimālajiem tarifiem - lai visus nodokļus samaksātu, kāda varētu būt pakalpojuma minimālā cena. Arī Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija mums ir sniegusi pamatotus aprēķinus.
"Mēs nevaram piekrist vienoties par algu, kas ir zemāka par minimālo."
Pēc Latvijas Zivrūpnieku savienības piedāvājuma mūsu darbinieki ir bijuši divu dienu praktiskās mācībās konkrētā uzņēmumā, kurā komersants stāstīja un izrādīja ražošanas procesu, ar ekonomistiem, grāmatvežiem mūsu auditori izšķirstīja dokumentus, iepazinās ar tehnoloģisko procesu. Ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju patlaban notiek sarunas par kases sistēmu padziļinātu apguvi. Mums ir svarīgas šīs mācības tieši komercvidē, lai mūsu pārbaudītāji būtu kvalificētāki, zinošāki.
VID strādājošie ir ar dažādu izglītību – ekonomisti, arī praktiķi, bijušie grāmatveži, uzņēmēji, taču katrā nozarē, uzņēmumos ir sava specifika. Mēs jautājam, ja ir kādas neskaidrības, un arī nozares cilvēki griežas pie mums, ja ir vajadzīgs padoms. Tajā nav savtīguma, bet gan pragmatisms.
Uzklausām uzņēmējus, ja nepieciešams atbalsts normatīvo aktu grozījumiem. Vēl viens VID pienākums šajā sadarbībā ir sagatavot riska informāciju. Esam apņēmušies, ka reizi ceturksnī katram asociācijas biedram sūtīsim nodokļu nenomaksas riska informāciju, kas ir uzkrājusies par viņu VID. Neiet tik raiti, kā sākumā domājām, jo šobrīd esam apņēmušies šādu informāciju sniegt par visu pagājušo gadu.
Kas ir riska informācija – ka jūs jau kaut ko saredzat?
Jā, jo īpaši tāda var parādīties PVN maksāšanā. Saņemot šo informāciju, uzņēmējiem ir iespējas to precizēt un iesniegt deklarācijas.
Mēs pasakām, piemēram, ka jūs neesat deklarējuši kādus darījumus saistībā ar Eiropas iegādēm, piegādēm vai ka jūsu darījuma partneri ir deklarējuši, ka ar jums ir darījums, bet jūs to neesat deklarējuši vai arī – nesakrīt darījuma vērtības. Varam pievērst komersanta uzmanību piesargāties no partnerības ar tiem, kuriem "patīk" fiktīvi darījumi. Šai informācijai nav tiesisku seku, taču tai tiek pievērsta maksātāja uzmanību. Kā viņš rīkojas, tā ir viņa individuālā lieta.
Vienošanās nenozīmē, ka VID nozares uzņēmumus nepārbaudīs vai ka tas dod kādas atlaides, vai paver iespēju nemaksāt nodokļus. Pārbaude un analīze notiks, taču mēs arī dosim iespēju pašiem novērst nepilnības.
Vai būvnieki arī ir VID sadarbības partneri? Pēc ziņām šķiet, ka nozarē ir tikai problēmas – nupat Darba inspekcija paziņojusi, ka būvniecībā ir visvairāk nelegāli nodarbināto.
Būvniekiem ir divas nozares organizācijas. Mums ir vienošanās ar Valda Birkava vadīto Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības aliansi, ar Puriņa kunga pārstāvēto asociāciju nav, kaut gan uzrunājām vienus no pirmajiem.
Mums ir laba sadarbība ar Valsts darba inspekciju. Es gan sliecos domāt, ka no viņu apsekojumiem nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus, ka tieši būvniecībā šajā ziņā ir vislielākās problēmas. Tam būtu nepieciešami sistēmiskas analīzes rīki. Darba inspekcija ir viena no trūcīgākajām iestādēm šādā ziņā. VID pat gatavo viņiem informāciju – cik katrā VID klientu apkalpošanas centrā ir komersantu, norādot to adreses, cik darbinieku. Par nozarēm mēs viņiem sagatavojam statistiku – nodarbināto skaits, vidējās algas, struktūrvienības.
Iespējams, visi komersanti netiek vienādi izvērtēti, izanalizēti. Protams, viņi saņem sūdzības. Bet par ko visbiežāk sūdzas? Par tirdzniecību un būvniecību. Ja ir vairāk sūdzību un ja galvenokārt uz sūdzībām mēs reaģējam, īpatsvars sanāk lielāks. Turklāt kāda tad tagad, it sevišķi ziemas periodā, notiek būvniecība, kur tik liels nelegāls darbaspēks var būt? Manuprāt, pašreiz būvnieki cits citu uzrauga ļoti acīgi. Taču tas nenozīmē, ka problēmas šajā nozarē nepastāv, bet – vai tikai tajā? Domāju, nē! Sākoties sezonai, pavasarim, arī VID aktīvāk veiks būvobjektu apsekojumus.
Vai ir jūtami rezultāti "aplokšņu algu" maksājumu apkarošanā?
Ar savām administratīvajām metodēm "aplokšņu algu" nevaram pierādīt. Tad man ir jāpieķer pie rokas. Mēģinām vērtēt citādāk. Analizējam atalgojumu gan nozaru, gan reģionu griezumā, vai ar nostrādātajām stundām var saražot noteiktu produkcijas daudzumu. Ja ir lielas nesakritības, it īpaši, ja ir uzvarēts publisko iepirkumu konkursā, veicam nodokļu auditu, piemērojot aprēķinu metodes.
Arī šajā analīzē palīdz nozaru asociācijas. Tiesa, nu jau man liekas, ka gandrīz puse valstī strādā uz pusslodzi - tikai lai nevajadzētu parādīt minimālo algu. VID veic aptaujas, taču ieguvums tam ir necils. Darba devējs ir "izglītots". Iedodam aptaujas lapu, bet cilvēkam jau ir bijusi "darba instruktāža", kā "pareizi" aizpildīt VID aptaujas veidlapas. Un Kalniņš raksta, ka ir Krūmiņš un norāda svešu personas kodu, to personu, kuru darba devējs VID ir deklarējis. Viņam nav pienākuma nēsāt personas dokumentu.
"Pamatlīdzekļu nav, konti tukši, un tā šis parāds „karājas” saraksta augšgalā."
Tomēr arī VID attīstās un izdomā jaunas metodes, kā ar šādiem nemaksātājiem cīnīties.
Ja nauda nāk, vienalga, legāli vai "aploksnē", tā kaut kur jātērē. Ja pērk vairāk nekā deklarēts, fizisko personu kontroles sistēma RASA to uzrāda. Un tad jau šim pašam "aplokšņu" saņēmējam un ne tikai tiek veikts nodokļu audits kā fiziskai personai.
ES diskusijās par nodokļiem uzsvērta vienkāršošanas nepieciešamība, jo īpaši PVN maksāšanā.
ES diskusijai un priekšlikumiem ir atvērta Zaļā grāmata, ir saprasts ka PVN sistēma kardināli ir jāmaina. Jebkuram ES iedzīvotājam, iestādei ir tiesības izteikt savu redzējumu.
Vai VID arī iesniegs priekšlikumus?
VID savus priekšlikumus ir apkopojis un iesniedzis Finanšu ministrijai. Ir ļoti lielas bažas par PVN, jo pārmaksu atmaksas ir lielas un pārbaužu dati liecina, ka ne vienmēr tās ir objektīvas. ES, mūsu valsts likumdošana paredz, ka pienākums atmaksāt PVN ir arī tad, kad nauda par iegādēm (tas pats attiecas uz piegādēm) nav samaksāta. Šobrīd tā ir īpaši aktuāla problēma, kad ar piegādātājiem preču saņēmēji nenorēķinās. Priekšnodokli ieliek PVN deklarācijā, veidojas pārmaksa budžetā, taču uzņēmējs nenorēķinās ar to, no kura pircis pakalpojumu, bet valsts viņam atmaksā nodokli. Un pēc tam var aiziet uz maksātnespēju, piemēram.
Sabiedrībā ir ļoti liels spiediens no uzņēmējiem, ka VID aiztur PVN pārmaksu, "tā ir mana nauda", "es dotēju valsti". Nu kur viņš dotē valsti, ja nevienam nav maksājis, vien izrakstītas preču pavadzīmes – no vienas uz otru vietu prece pēc dokumentiem ir gājusi. Protams, visus komersantus nevar mērīt vienādi, lielākā daļa ir lojāli pret valsti, taču arī to, kuri "biznesu" grib veidot uz PVN atmaksām, ir pietiekami daudz, lai par to uztrauktos ne tikai mūsu valstī, bet visā ES.
No administrēšanas viedokļa Latvijā PVN ir izveidots sarežģīts, tāpēc ka ir ļoti daudz veidu, kā jāmaksā. Vieni maksā pēc naudas kustības, citi – pēc divkāršā ieraksta, pēc preces nosūtīšanas, ir arī reversā kārtība, vieni sniedz mēneša deklarāciju, otri – ceturkšņa deklarāciju, trešie – pusgada. Visa šī informācija ienāk VID, un tā ir jāanalizē. VID sistēmas pieļauj ļoti efektīvi veikt šo savstarpēji veikto darījumu analīzi, taču, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, arvien paplašinot šīs iespējas, arvien sarežģītāks ir VID darbs.
Direktīvas un regulas nacionālajā likumdošanā ir pārņemtas. Visus šos izņēmumus pieļauj ES regulējums, valsts pati lemj, vai tos izmantot, jo tās ir kā izvēles normas, šie izņēmumi nav obligāti. Mēs arvien vairāk pārņemam šos priekšlikumus.
Ja budžeta veidotājiem ir pateikts, ka no ēnu ekonomikas apkarošanas ir jāiekasē vairāk, tad kāda veida signāls tas ir nodokļu administrācijai – kļūt bargākiem?
Manuprāt, tās ir vārdu spēles. Mēs varam apņemties daudz, bet to nevar ne uzskaitīt, ne nošķirt – kā var nodalīt, vai nodokļus kāds labprāt maksājis vai valdības vienas vai otras aktivitātes dēļ. Tad jau būtu tā – iesniedz deklarāciju, ko brīvprātīgi maksā, un otru deklarāciju, ko iesniedz ēnu ekonomikas pasākumu ietvaros.
Cits jautājums, ja būtu apstiprināta konkrēta metodoloģija ēnu ekonomikas īpatsvara aplēsēm. Ja, piemēram, par pagājušo 2010. gadu, bija aprēķināti 17 procenti un pēc pusgada redz, ka ir 15 vai 10, tad tas ir ēnu ekonomikas samazināšanas rezultāts.
Eiropas Komisijā tiek domāts, lai ES valstīs noteiktu vienotu metodoloģiju, jo pašreiz to aprēķina atšķirīgi, un tāpēc rezumējumos dati ir no 15 līdz 40 procentu diapazonā.
Kāds VID sliecas būt – vairāk represīvs vai konsultatīvs?
Noteikti ne represīvs. Orientējamies uz atbalsta sniegšanu un kļūdu norādīšanu. Vairāk nekā pusē gadījumos, kad mani kolēģi pārbaudēs konstatē pārkāpumus, par kuriem pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa būtu jāuzsāk lietvedība, komersantam dodam iespēju tos novērst. Ja iespējams, uzreiz – pārbaudes brīdī; ja, piemēram, darbiniekiem nav samaksāts par virsstundām, tad pasakām – jāiesniedz precizētais darba devēja ziņojums, jāsamaksā un pēc nedēļas jāuzrāda. Kontroles darbinieki par to pārliecināsies datubāzē, un administratīvo lietvedību neuzsāks. Tas ietaupa arī mūsu resursus. Lai uzsāktu lietvedību, ir jāsastāda protokols, tad ir izskatīšana, pārsūdzības iespēja. Daudzi uzņēmēji arī izmanto šīs iespējas.
Kad VID publisko nodokļu parādnieku sarakstus, ir sašutums – kā var sakrāt miljoniem latu parādu? Kura ir tā riska summa, kad VID saausās, lai šādu uzņēmēju (arī fiziskās personas) apturētu?
Uzņēmēju ir vairāk nekā 150 000, un fiziskās personas ir tuvu miljonam. Daudziem ir kāds parāds. Ar mazajām summām uzreiz nestrādā – lai to izdarītu, ir nepieciešama daudz lielāka kapacitāte – bet gan secīgi, atkarībā no parāda apjoma. Parādnieku saraksta augšgalā pārsvarā jau nav nodokļu maksātāji, kuru iecere bijusi uzņēmējdarbība, bet tie, kuri vai nu nodarbojušies ar spekulācijām, vai kaut kādā veidā ieguvuši naudu, un VID viņiem ir sarēķinājis nodokļu parādus pēc audita.
Ja runājam par šo kategoriju, nevajag ilgus gadus, kāds veic vienu darījumu par miljonu, VID auditā to konstatē, no tā miljona uzrēķina, piemēram, PVN 200 000 latu, plus soda nauda 50 procenti – tie ir 100 000 latu, un vēl nokavējuma nauda par to periodu. Milzīga summa ir, vērst piedziņu nav pret ko. Pamatlīdzekļu nav, konti tukši, un tā šis parāds "karājas" saraksta augšgalā.
Varbūt var klasificēt savādāk šos "nodokļu maksātājus"?
Jā, par to tiek domāts. VID vadītāja Jezdakovas kundze ir uzdevusi pārskatīt šo parādu klasifikāciju – piedzenamie, nepiedzenamie vai reālie. Jo es saprotu sabiedrību, daudzi skaita santīmus, lai maizi nopirktu, bet, lūk, VID miljonus nevar piedzīt. Morāli tas ir sāpīgi. Manuprāt, mūsu valstī nepietiekami tiek domāts, kā ar šādiem "komersantiem" cīnīties. Nav normāli, ja visiem šādu uzņēmumu vadītājiem brīvi tiek dota iespēja dibināt jaunus uzņēmumus un turpināt nodarboties ar blēdībām.
Sēdināt?
Jā, bet cik daudzi sēž? Lai sastrādātu tik lielus parādus, ir pamats uzskatīt, ka tas jau robežojas ar visatļautību. Cik daudz kolēģi Finanšu policijā kriminālprocesus ir uzsākuši un lietas ir nodotas tālāk prokuratūrai – par PVN shēmotājiem, grupējumiem? Nu jau vairāk nekā gadu kolēģi aktīvi darbojas šajā jomā, bet kādi ir spriedumi? Un tas nav atkarīgs no VID.
Bijušais ģenerālprokurors Maizītis presē atzinis, ka valstī pietiekamā līmenī nav ekonomisko noziegumu izmeklēšana.
Ekonomiskie noziegumi ir specifiski, jo vairāk, kad darbojas pāri robežām ar ofšoriem. Arī mums ir daudz nezināmā, konsultējamies ar citu valstu nodokļu administrācijām. Manuprāt, izmeklēšanā nav arī īsti segmentēts, ar cik lieliem apjomiem tiek prioritāri strādāts. Ja no procesa virzītāja atnāk pieprasījums veikt nodokļu aprēķinu, jo saņemts iesniegums par 500 latu zādzību no komersanta kases, bet mums ir rindā audits, kur ir runa par simtiem tūkstošu latu PVN izkrāpšanu... Kāds vēl nodokļu aprēķins ir vajadzīgs, ja viens no kases nozadzis 500 latu?
VID darbinieku skaits arī ir samazināts. Vai samazināto komandu var aizstāt kontroles programmas ESCORT un RASA?
Darbiniekus var samazināt tur, kur tehnoloģijas var aizvietot cilvēka smadzenes un prātu. Nodokļu kontroles pārvaldē bija iespēja samazināt analītisko resursu, jo sistēmas padara daudz, taču tās nekad nepadarīs visu darbu. Smadzenes, kas sistēmu kustina, analizē rezultātus, cilvēks tāpat būs vajadzīgs.
"RASA parāda neatbilstības, ja izdevumi pārsniedz ienākumus."
Bet ko sistēmas var, tas ir realizēts. Darbinieki, kas strādā ar šīm sistēmām, paši ir piedalījušies to izstrādē, pilnveido, pielāgo, ja kontrolei nepieciešams mainīt kritērijus, parametrus vai segmentus. Nodokļu kontrolē ir paveicies ar šiem darbiniekiem, arī ārvalstu eksperti to ir novērtējuši un atzinuši kā lielāko bagātību - tieši šo komandu. Mans uzdevums ir viņus atbalstīt un noturēt, ko arī es cītīgi daru!
Problēmas ir ar tām sistēmām, kur viss ir atkarīgs no ārējā izstrādātāja, ja nepieciešamas izmaiņas. Tam vajag laiku un papildu naudu.
Kāds ir nodokļu kontroles rezultāts – naudiņas vairāk vai bijības?
Nodokļu kontroles pamatmērķis ir pierādīt, ka labāk ir maksāt nodokli nekā sagaidīt kontroli. To arī visās citās valstīs popularizē. Mums ir nošķirts, kontroles pārvalde atlasa, kur iet pārbaudē, tad sarēķina, cik iekasēs. Klientu apkalpošanas centri strādā ar parādiem. Ja brīvprātīgi nesamaksā, tad audita uzrēķins ir viens no parādiem.
Kolēģiem palīdzam. Kad ejam pārbaudēs, iespējams, redzam kādu ārzemēs nedeklarētu kontu vai pamatlīdzekli, pret ko vērst piedziņu. Vai arī redzam, ka mums veidojas uzrēķins, bet komersants sāk izpārdošanu, tad tiek uzlikts nodrošinājums un bez mūsu atļaujas vairs nedrīkst neko pārdot.
Ko VID iegūst, ja tagad likums atļauj pieeju Kredītu reģistra datiem?
Tā bija mūsu pārvaldes iniciatīva. Mums nav pastāvīgas pieejas, pie informācijas Kredītu reģistrā tiekam, ja to pieprasām rakstiski. Ja par fizisku personu ir kādas pamatotas šaubas, RASA "izmet" neatbilstības, ja izdevumi pārsniedz ienākumus, piemēram, nekustamais īpašums iegādāts, bet kredītsaistības neredzam, ir iespēja vērsties Kredītu reģistrā. Taču ir jābūt pamatojumam. Reģistrs sniedz informāciju, kādi ir parādi, ja aizdevums, tad ar kādiem nosacījumiem. Pēc tam prasām pašai kredītiestādei par aizdevuma līgumu, lai varētu tālāk vērtēt. Līdz šim reģistra informāciju esam prasījuši dažos desmitos gadījumu.
Vai pirkumi internetā tiek kontrolēti no nodokļu maksāšanas viedokļa?
Kāda atšķirība, vai es nopērku internetā vai aizeju uz veikalu? Jebkurā gadījumā ir jābūt attaisnojuma dokumentam – pavadzīmei vai kases aparāta čekam. Jūs tikai citā vidē – internetā - veicat pasūtījumu. No kontroles puses vienīgā problēma ir, ka nekur nav noteikts, ka ir jāreģistrējas, ja ir šis darbības veids – pērku, pārdodu, sniedzu pakalpojumu vai saņemu pakalpojumu interneta vidē.
Pašreiz tiek virzīti grozījumi, lai tiem, kas tirgosies e-vidē, būtu pienākums par to informēt VID, lai mēs zinām par pašu faktu. Protams, ir problēma, jo adreses var reģistrēt ārpus valsts. Mums ir specializējušies divi cilvēki interneta darījumu kontrolē, ir iegādāts rīks DOMAIS, kas šiem darbiniekiem palīdz. Aktīvi darbojamies ES darba grupā par šiem jautājumiem. Atsevišķos gadījumos, kad nepieciešama padziļināta analīze, piesaistām Latvijas Universitātes speciālistus.
Latvijā ir attieksme, ka nodokļi ir tikai mūsu valsts katorga.
Vai jūs kā nodokļu maksātāju stimulēja nepārdomāts paziņojums, ka pensijā varēs iet no 70 gadiem? Nepārdomāti izteicieni, vienalga, vai tie nāk no politiķiem vai mums pašiem, rada sabiedrībā pretreakciju. Mēs, nodokļu kontrolieri, varam pieskatīt tikai vienu mazu daļiņu nodokļu maksātāju, kontroles kapacitātes pietiek, lai pārbaudītu tikai 6 procentus juridisko personu.
Sabiedrībai jāpadomā – katram no mums ir jāsaprot, ko ikviens izmantojam, kas tiek uzturēts no nodokļu maksājumiem: ceļi, slimnīcas, ugunsdzēsēji, policija...Vai bez visa tā varam iztikt, noteikti nē! Un, ja nemaksājam nodokļus, mums ir tiesības sūkstīties, ka šie pakalpojumi ir nepietiekami, sliktā kvalitātē? Domāju, ka kritizēt var tikai tie, kuri godprātīgi maksā nodokļus.
Izmantojot izdevību, aicinu katru no mums izdarīt vismaz tik daudz kā iepirkties tur, kur izsit kases aparāta čeku un par pilnu pirkuma vērtību; strādāt tur, kur tiek noslēgti darba līgumi un no visas samaksas tiek aprēķināti nodokļi. Ja tam visam mēs katrs pievērsīsim lielāku uzmanību, ēnu ekonomikas īpatsvars samazināsies un mūsu valsts labklājība augs.
