VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
26. novembrī, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Ekonomika
5
5

Latvijas bezdarbnieka portreta komentāri

Lai gan kopējais bezdarba līmenis valstī ir lielāks vīriešiem, bezdarbnieku rindās viņu ir mazāk nekā sieviešu.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Nodarbinātības Valsts aģentūra apraksta pašreizējo Latvijas bezdarbnieka portretu. 2010.gada otrajā pusgadā tā ir 40 gadus veca sieviete – latviete, ieguvusi profesionālo izglītību, turklāt valsts valodā. Bezdarbnieku rindās viņa ir mazāk par pusgadu, iepriekš bijusi kādas vienkāršas profesijas pārstāve. Līdzīgs ir arī ilgstošā bezdarbnieka portrets. Tā arī ir sieviete, latviete, kurai ir 43 gadi, viņai ir valsts valodā iegūta profesionālā izglītība, bez darba viņa ir vienu līdz trīs gadus un iepriekš strādājusi kādā vienkāršā profesijā. Tikpat līdzīgs ir arī jaunieša bezdarbnieka portrets. Tā ir sieviete, latviete, ieguvusi vispārēju vidējo izglītību, bez darba ir mazāk nekā gadu, līdz šim bijusi pakalpojumu un tirdzniecības darbiniece.
Aplūkojot šādus bezdarbnieka portretus, var uzdot daudz jautājumu: Kāpēc tieši sieviete? Kāpēc latviete? Kāpēc ar profesionālo izglītību, kas turklāt iegūta valsts valodā?

Sievietes vairāk dodas uz NVA

Pašreizējā bezdarbnieka portrets ir sastādīts, ņemot vērā dažādu bezdarbnieku grupu īpatsvaru kopējā bezdarbnieku skaitā, piemēram:

Kopējais bezdarbnieku skaits 31.oktobrī: 162 497

Sievietes:
88 954 (55%)

Vīrieši:
73 543 (45%)

Dalījums pēc tautības:

Latvieši: 88 303 (54,3%)

Ne latvieši: 74 194 (45,7%)

Dalījums pēc izglītības:

Profesionālā izglītība: 58 668 (36,1%)

Vispārējā vidējā: 45 845
Pamatizglītība: 31 839
Augstākā: 20 820

Arī ja paraugās uz sieviešu un vīriešu īpatsvaru kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā (53,9% sieviešu un 46,1% vīriešu), ir jāsecina, ka kopējā bezdarbnieku skaitā (54,7% sieviešu un 45,3% vīriešu) sieviešu bezdarbnieču īpatsvars ir nedaudz lielāks. Savukārt, vērtējot Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultātus, ir jāatzīst, ka kopējais bezdarba līmenis valstī tomēr ir lielāks vīriešiem, nevis sievietēm.

Kāpēc tā? Sievietes vairāk nekā vīrieši izvēlas darbu meklēt ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu. Darba meklētājas sievietes 2010.gada trešajā ceturksnī izvēlējušās darba meklēšanas veidu "Kontaktēšanās ar NVA" – 56,6%, vīrieši tikai 49,1%, kas skaidrojams ar sieviešu un vīriešu atšķirīgo motivāciju un vēlmēm saņemt noteiktu pakalpojumus no NVA. Ja vienīgā bezdarbnieku vēlme, reģistrējoties NVA, ir saņemt bezdarbnieku pabalstu, tad gadījumā, ja nodokļi pēdējā darbavietā nav maksāti (nelegālas nodarbinātības gadījumā), persona var izvēlēties arī NVA nemaz nereģistrēties.

"Apgalvojums, ka Latvijā mācību valoda ietekmē nodarbinātības rādītājus, neiztur kritiku."

Vīrieši biežāk strādā bez darba līgumiem, jo sevišķi, ja viņi paralēli strādā divās darbavietās (viena darbavieta – 4,9%, divas un vairāk – 22,2%) nekā sievietes (viena darbavieta – 3,3%, divas un vairāk – 14,1%). Šāda tendence apliecinās 2010.gada pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā" rezultātos. Kā biežākos iemeslus darbam bez darba līguma respondenti minējuši mutisku vienošanos, jo uzskata, ka tas arī ir līgums (44%), abpusēju vienošanos ar darba devēju (35%), pašu izvēli (14%), darba devēja izvēli (10%).

Sievietes arī ir vairāk motivētas mācīties un pilnveidot iegūto kvalifikāciju, par ko liecina izglītības statistika (kāds ir sieviešu un vīriešu īpatsvars studentu kopskaitā) un iegūt NVA bezdarbnieka statusu, lai iesaistītos apmācībās. Pētot ilgstošo bezdarbu, var secināt, ka sievietes ilgāk meklē darbu un ne tik ātri atgriežas darba tirgū (sieviešu īpatsvars ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā – 58%).

2010.gadā joprojām sievietes vairāk ir nodarbinātas nekā vīrieši:

NODARBINĀTIE IEDZĪVOTĀJI PĒC DZIMUMA  PA CETURKŠŅIEM

2010

Skaits (tūkst.)

1. ceturksnis

2. ceturksnis

3. ceturksnis

Nodarbinātie iedzīvotāji

Vīrieši

432,4

448,9

467,2

Sievietes

484,3

487,0

493,1

Piezīmes:

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Vienlaikus trešajā ceturksnī sievietes nodarbinātas par 6100 vairāk, salīdzinot ar otro ceturksni, bet vīrieši – par 18 300, salīdzinot ar otro ceturksni, ko varētu skaidrot ar vasaras sezonas ietekmi, kuras laikā visbiežāk pieejami īslaicīgi fiziska rakstura darbi, kuros arī ir iespēja vairāk strādāt tieši vīriešiem.

Daļa no visa bezdarba ir strukturāla

Kāpēc latviete? Ja pavērtē demogrāfisko situāciju valstī, tad latviešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā veido vidēji 59%. Latviešu bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā veido vidēji 54%. Tā kā proporcija būtiski neatšķiras, var secināt, ka nonākšana bezdarba situācijā nav būtiski atkarīga no cilvēka nacionālās piederības, tomēr kvantitatīvi reģistrēto latviešu bezdarbnieku skaits ir vislielākais – 88 303 cilvēki (krievi – 47170, baltkrievi – 5076, ukraiņi – 3686 u.c.).

Bezdarbnieku lielais skaits ar iepriekš iegūtu profesionālo izglītību skaidrojams arī ar kopējo ekonomisko aktīvo iedzīvotāju vidū dominējošo arodizglītības un profesionālo izglītību.

"Sievietes arī ir vairāk motivētas mācīties un pilnveidot iegūto kvalifikāciju, par ko liecina izglītības statistika."

Vienlaikus bezdarbnieki ar profesionālo izglītību savu izglītību un prasmes ir ieguvuši sen un tās vairs neatbilst darba tirgus prasībām, it sevišķi, ja persona nav strādājusi atbilstoši iegūtajai izglītībai. Darba tirgus pašreiz pieprasa elastīgus un kompetentus darbiniekus, kuri ir gatavi vienlaikus veikt vairāku amatu pienākumus. Līdz ar to, lai uzlabotu bezdarbnieku profesionālo mobilitāti, NVA piedāvā bezdarbniekam iespēju pārkvalificēties, kā arī papildināt savas prasmes mūžizglītības kontekstā.

Analizējot nodarbinātības raksturojošos rādītājus (pamatā NVA un CSP datu avotus), neapšaubāmi redzams, ka darba meklētāju īpatsvars samazinās, ir pamanāms nodarbinātības kāpums, tas ir arī papildu apstiprinājums uzlabojumiem valsts ekonomikā. Arī darba meklētāju īpatsvara samazinājums notiek līdzīgā tempā kā reģistrētā bezdarba samazināšanās.

"Darba tirgus pašreiz pieprasa elastīgus un kompetentus darbiniekus, kuri ir gatavi vienlaikus veikt vairāku amatu pienākumus."

Tomēr kopējā situācijā ir jāatzīmē, ka darbojas divi pretēji faktori: tā kā veidojas vairāk darba vietu, tad iespēja atrast darbu pieaug, bet tiem, kas darbu ilgstoši neatrod, psiholoģiski kļūst vēl smagāk, viņi atmet cerības un darbu nemeklē vispār. Un otrs, ļoti būtisks aspekts. Daļa no visa bezdarba ir strukturāla – galvenokārt iedzīvotāju ierobežotās mobilitātes dēļ un nozaru īpatsvara izmaiņu dēļ, kam darba tirgus tik neilgā laika periodā nav varējis pielāgoties.

Iepriekš iegūtā profesionālā izglītība vistiešākā veidā ir saistāma ar strukturālo bezdarbu un darba tirgus elastības – reaģēšanas uz ekonomiskajām izmaiņām aspektu, jo tieši profesionālā izglītība savā būtībā sagatavo visai šauras un ierobežotas kvalifikācijas speciālistus (kaut gan konkrētajam ekonomiskajai modelim, konkrētai nozarei un laika periodam ļoti nepieciešamus speciālistus).

Latvijā mācību valoda neietekmē nodarbinātības rādītājus

Prasības speciālistu sagatavošanai valstī nosaka Profesionālās izglītības likums, kā arī atbilstoši ir noteiktas prasības izglītības iestāžu akreditācijā, mācību programmu sertifikācijā, t.sk. arī prasībai, ka mācības notiek valsts valodā, to pārrauga IZM un tās institūcijas (piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Valsts izglītības satura centrs). Privātās izglītības iestādes, piedāvājot savas izglītības programmas, arī ir atbildīgas par visu prasību izpildi, ja tās vēlas piedāvāt savus pakalpojumus profesionālās izglītības programmu jomā.

"Nonākšana bezdarba situācijā nav būtiski atkarīga no cilvēka nacionālās piederības."

Apgalvojums, ka Latvijā mācību valoda ietekmē nodarbinātības rādītājus, neiztur kritiku, jo kā jau minēts, mācību programmai ir jāatbilst tai izvirzītajiem kritērijiem (lai saņemtu akreditāciju) saskaņā ar iepriekš minēto. Tomēr, ja mācību procesā persona apgūst kādu svešvalodu vai arī labi pārzina krievu vai citu valodu (piemēram, tā ir dzimtā valoda), tas atsevišķos gadījumos varētu ietekmēt personas karjeru, tā kā globalizācijas un ekonomisko sakaru attīstības procesā veidojas jauni ekonomiskie sakari un darba devējs, piedāvājot darba vietu, var izvirzīt papildu prasības par kādas svešvalodas prasmi. Tomēr tie ir skaitliski nelieli gadījumi, kas uz kopējiem nodarbinātības rādītājiem neatsaucas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU