SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
7
7

Pagaidu darbs nav darbs tikai uz īsu brīdi

„Darbs pagaidu darbu aģentūrā ir lieliska iespēja iegūt pieredzi dažādos uzņēmumos – laiku strādā vienā, tad citā. Šo iespēju pasaulē ir sapratuši un ļoti labprāt izmanto jaunieši uzreiz pēc studiju beigšanas, kad pastāvīgu darbu atrast ir pagrūti,” saka Latvijas Pagaidu darba aģentūru asociācijas vadītāja Viktorija Borodunova.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Darbs Pagaidu darba aģentūrā ir viens no darba veidiem līdztekus darbam uz noteiktu laiku vai darbam uz nepilnu darba laiku. 30 procenti darbinieku, kas strādā Latvijas pagaidu darba aģentūrās, pēcāk atrod pastāvīgu darbu pie darba devēja, kur viņš ticis nodarbināts.

Kā stāsta Latvijas Pagaidu darba aģentūru asociācijas vadītāja Viktorija Borodunova, angliski ir termins temporary agency work, bet īsti laba apzīmējuma latviešu valodā šim jēdzienam nav. Tulkojuma termins "pagaidu darbs" tomēr rada zināmu negatīvi noskaņu, jo vedina domāt, ka tas ir kas nestabils, kaut kas uz īsu brīdi. Patiesībā tā nemaz nav.

Gaidāmajās izmaiņās Darba likumā pagaidu darba aģentūras nodēvētas par "pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem". Pašlaik darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanas ietvaros nodibinātajām tiesiskajām attiecībām Latvijā tiek piemēroti vispārējie Darba likuma noteikumi, tomēr tas nenodrošina Eiropas Savienības tiesībās ietvertās prasības. Saeimā pašlaik izskata grozījumus Darba likumā, lai pārņemtu ES direktīvas par pagaidu darba aģentūrām.

Kas tas ir – pagaidu darbaspēka nodrošināšana?

Darba likumā būs teikts, ka "pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to norīkot uz laiku veikt darbu citā uzņēmumā tā labā un vadībā, pakļaujoties uzņēmuma noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem". Respektīvi, pagaidu darba aģentūra pēc būtības izīrē darbiniekus tiem, kam konkrētajā brīdī vajadzīgs darbaspēks.

Kā stāsta V. Borodunova, tas notiek tā: aģentūra noslēdz līgumus ar uzņēmumiem, ka sniegs viņiem pakalpojumu - nodrošinās darbiniekus. Pārsvarā tie ir uzņēmumi, kam atkarībā no ražošanas jaudas vai sezonas vajadzīgs atšķirīgs darbinieku skaits – šomēnes 20, pēc trim mēnešiem 60, pēc tam atkal 20 darbinieki.

"Latvijas uzņēmumiem šāds pakalpojums ir svešs, un viņi to pat neizprot. "

Savukārt pagaidu darba aģentūrai ir darbinieki – cilvēki, ar kuriem noslēgts darba līgums. Viņi ir aģentūras darbinieki un tiek nosūtīti strādāt pie aģentūras klienta – uzņēmuma, kam tobrīd vajadzīgi attiecīgās specialitātes darbinieki. V. Borodunova saka: "Uzņēmums "Manpower", kura vadītāja esmu, pārsvarā ar darbiniekiem slēdz līgumus uz nenoteiktu laiku, tādēļ nevar teikt, ka tas ir pagaidu darbs. Bet taisnība – uz klientu uzņēmumiem strādāt viņi dodas noteiktu laiku, piemēram, dažus mēnešus, un tad atkal dodas strādāt uz citu uzņēmumu. Mūsu pienākums un atbildība ir nodrošināt darbu, jo esam atbildīgi gan par darba algām, gan nodokļiem, gan slimības lapām."

Darba līgumā tātad darbiniekam darba devējs ir, piemēram, "Manpower", bet strādāt darbinieks dotas tur, kur viņu, abpusēji vienojoties, norīko. V. Borodunova stāsta: "Latvijā par šāda veida pakalpojumu tomēr ir salīdzinoši maz informācijas. Ir gadījies, ka pie mums ierodas kontrolējošo institūciju pārstāvji un jautā – bet kur tad ir tie darbinieku simti? Un tad viņiem stāstām – tik un tik ir tajā noliktavā, tik un tik – ražošanas cehā. Sākumā to ir grūti saprast. Mums 70% darbinieku strādā noliktavās un ražošanā, 30% ir tirdzniecības pārstāvji, grāmatveži, medicīnas pārstāvji un citi."

Darbojas jau tagad, bet gaida tiesisko regulējumu

Tas, ka pagaidu darba aģentūrām vēl nav regulējuma Darba likumā, nenozīmē, ka pašreizējās aģentūras strādā nelikumīgi. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 17. panta pirmā daļa noteic, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku uz noteiktu laiku personai, kuras labā un vadībā tiks veikts darbs, ir iespējami un to īstenošanai nepieciešama licence.

Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 458 "Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība" paredz kārtību, kādā šīs licences var iegūt. NVA mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka pašlaik Latvijā licences šāda pakalpojuma sniegšanai izsniegtas SIA "Andreasagro", SIA "Balticpersonnel", SIA "Baltic Recruitment LTD", SIA "Barjanis", SIA "Connected", SIA "Eiro Personāls", SIA "Eurochance", SIA "HRteam", SIA "Hyrlett nu AB", SAS MANPOWER LIT filiālei MANPOWER LIT, SIA "Medicīnas biznesa akadēmija", SIA "Nortrade", SIA "Quitiles Latvia, SIA "Simplika", SIA "Starjobs", SIA "WD Latvia". Latvijas Pagaidu darba aģentūru asociācijā pagaidām apvienojušies trīs uzņēmumi: "Eiro Personāls," "Simplica" un "Manpower".  

Gaida izmaiņas Darba likumā

Līdz ar grozījumiem Darba likumā tiks noteikti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, tā norīkoto darbinieku un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja savstarpējie pienākumi un tiesības. Paredzot jaunu darba veidu – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanu –, likumprojektā ietverti noteikumi par darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem nodrošināt citā uzņēmumā strādāt norīkotajam darbiniekam tādus pašus darba apstākļus un nodarbinātības noteikumus, kādi tiktu nodrošināti, ja darbinieks tiktu pieņemts darbā šajā uzņēmumā un veiktu tos pašus pienākumus.

Lai veicinātu sociālo dialogu un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkoto darbinieku pārstāvību, likumprojektā noteikts: ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmēja uzņēmumā tiek aprēķināts darbinieku skaits, kuru sasniedzot uzņēmumā var ievēlēt darbinieku pilnvarotus pārstāvjus vai izveidot darbinieku pārstāvības institūcijas, jāņem vērā arī šajā uzņēmumā norīkotie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja darbinieki. Paredzēti arī citi grozījumi.

"Latvijas darbinieki bieži vien uzskata, ka uzņēmuma vadītājam viņš jāciena jau par to vien, ka vispār ir atnācis uz darbu."

Kā būtisku ieguvumu V. Borodunova min Darba likumā paredzēto atbildības sadalīšanu starp darba devēju un lietotājuzņēmumu – darbavietu. Lai nodrošinātu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkoto darbinieku darba aizsardzības prasību ievērošanu, likumprojekts paredz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja pienākumu nodrošināt darba aizsardzības prasību (izņemot obligātās veselības pārbaudes, par kurām atbildīgs ir darba devējs) ievērošanu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkotajiem darbiniekiem.

"Izmaiņas Darba likumā mēs ļoti gaidām, jo tiesiskais regulējums ir vajadzīgs arī uzticības iegūšanai. Līdz šim mūsu pakalpojumus izmanto ārvalstu uzņēmumi, kas Latvijā attīsta savu darbu – ražošanu, tirdzniecību. Savukārt Latvijas uzņēmumiem šāds pakalpojums ir svešs, un viņi to pat neizprot. Līdz ar tiesisko regulējumu attieksme varētu mainīties uz labo pusi," domā V. Borodunova. Viņa atzīst, ka arī sabiedrībai ir ļoti virspusēja izpratne par to, kas ir pagaidu darba aģentūras, līdz ar to ikdienas darbā jāsaskaras ar ļoti daudziem mītiem un stereotipiem.

Iegūst gan darbinieks, gan lietotājuzņēmums

Praksē uzņēmumu, kas īrē darbiniekus no pagaidu darba aģentūras, sauc par lietotājuzņēmumiem. Viņi noslēdz līgumu ar aģentūru un norēķinās par pakalpojuma saņemšanu – darbinieku darbu. Ārzemju uzņēmumiem tā jau ir ierasta prakse – tāpat kā tiek pirkti pakalpojumi par logu mazgāšanu, paklāju nomaiņu, telpu uzkopšanu, tāpat tiek pirkts arī pakalpojums – darbinieku darbs. Ja, piemēram, kāds liels ražotājs izveido ražošanas telpas citā valstī, viņš parasti dodas tieši uz pagaidu darba aģentūrām, lai bez problēmām atrastu strādniekus.

V. Borodunova stāsta: "Ienākot citā valstī, uzņēmumam pamatā jādomā par savu biznesu. Nodarbinātības politika katrā valstī ir citāda – ir ne tikai likumi, bet arī tradīcijas, kas jāizzina. Tieši tādēļ tā vietā, lai meklētu juristus un personāla daļas vadītājus, daudz vienkāršāk ir pirkt pakalpojumu no pagaidu darba aģentūras: tad vairs nav jādomā ne par algām, ne uzkrājumiem atvaļinājuma naudu izmaksai, ne daudzām citām problēmām."

"Grūti pateikt, kādas problēmas varētu rasties pagaidu darba aģentūru dēļ un kam tās varētu nepatikt," saka V. Borodunova. Viņu uzņēmums šajā sfērā darbojas jau piecus gadus, nodarbina 200 darbiniekus, un tie strādā dažādās darbavietās – saņem stabilu atalgojumu ar visām sociālajām garantijām. Vadītāja piebilst: "Šis ir cilvēkkapitāla laikmets, tāpēc neviens darba devējs nevar atļauties būt paviršs vai nerūpēties par saviem darbiniekiem. Ja tev nebūs labu darbinieku, tad tev nebūs nekā. Tādēļ ikvienam uzņēmējam jādomā par to, kā pozicionēt sevi, lai iegūtu un noturētu vislabākos darbiniekus."

Nebeidz pārsteigt darba tirgus īpatnības

Uzņēmuma vadītājai ikdienā jāsaskaras ar Latvijas darba tirgus īpatnībām, un vienu no tām ir pamanījuši arī ārzemju uzņēmumu saimnieki, kas Latvijā meklē darbiniekus. Latvijā ir ļoti zems darba ražīgums. "Latvijas darbinieki bieži vien uzskata, ka uzņēmuma vadītājam viņš jāciena jau par to vien, ka vispār ir atnācis uz darbu," stāsta V. Borodunova. Patiess pārbaudījums ik gadu viņu aģentūrai esot nedēļa pēc Jāņiem. Tad daļa darbinieku nevarot vien pārtraukt svinības. V. Borodunova saka: "Bet atbildība jāuzņemas mums. Uzņēmums, kas no mums īrē darbiniekus, gaida, kas padarīs darbu, un mums šie cilvēki ir jānodrošina."

"Ikdienā saskaros ar cilvēkiem, kas meklē darbu. Ir tādi, kas atnāk un gandrīz raudādami lūdzas, lai viņiem atrodu darbu – jau trīs gadus neko nevarot atrast... Darbu atrodam, piedāvājam Rīgā, ražošanā. Jaunais darbinieks sola rīt būt klāt, bet tā arī neatnāk, uz telefona zvaniem neatbild. Vēlāk viņš atzītas, ka tomēr esot pārdomājis – lai ietu uz šo darbu, jau septiņos esot jāceļas, bet viņam patīk pagulēt..." problēmas ar darbiniekiem atklāj V. Borodunova.

"Lai meklētu juristus un personāla daļas vadītājus, var pirkt pakalpojumu no pagaidu darba aģentūras: vairs nav jādomā ne par algām, ne uzkrājumiem atvaļinājuma naudu izmaksai, ne citām problēmām."

Tomēr ir arī daudz labu piemēru un labu darbinieku. Kad kāds uzņēmums ar pagaidu darba aģentūras starpniecību meklē darbiniekus, aģentūra pārskata gan jau savu esošo klientu bāzi, gan savu sadarbības partneru – darba meklētāju portālu datubāzes. Bet ik dienu cilvēki nāk arī tieši uz aģentūru un saka: "Gribu strādāt!" "Manpower" mēnesī darbu meklē 50-70 cilvēki, un apmēram puse tiek iekārtota darbā.

 "Apmēram 30 procenti mūsu darbinieku agri vai vēlu noslēdz pastāvīgus darba līgumus ar tiem uzņēmumiem, pie kuriem viņus esam nosūtījuši strādāt – viņi ir atraduši darbu. Turklāt darbs pagaidu darbu aģentūrā ir lieliska iespēja iegūt pieredzi dažādos uzņēmumos. Šo iespēju pasaulē ir sapratuši un ļoti labprāt izmanto jaunieši uzreiz pēc studiju beigšanas, kad pastāvīgu darbu atrast ir pagrūti," atklāj V. Borodunova.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU