SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. maijā, 2011
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
1
17
1
17

Kas jāzina, ja vēlies strādāt Vācijā

Vācijā strādājošā Eiropas Savienības pilsoņa vīrs vai sieva un radinieki (bērni, mazbērni), kuriem ir mazāk par 21 gadu, var doties līdzi ES pilsonim vai arī pievienoties viņam vēlāk.

FOTO: www.sxc.hu

1. maijā savu darba tirgu Eiropas Savienības pilsoņiem atvēra Vācija. Darbu tur vieglāk būs atrast kvalificētiem speciālistiem, it īpaši, ja tie ir medicīnas vai metālapstrādes speciālisti, dažādu specializāciju inženieri, kā arī sociālie aprūpētāji.

No 2011. gada 1. maija Vācijas darba tirgus ir pilnībā atvērts arī Latvijas pilsoņiem, skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) EURES konsultante Līga Baufale. Tas nozīmē, ka Vācijā atceltas darba atļaujas, jo beigušies pārejas laika noteiktie ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai. Tie kopš 2004. gada 1. maija tika noteikti šādām jaunajām ES dalībvalstīm: Polijai, Ungārijai, Čehijai, Slovēnijai, Slovākijai, Igaunijai, Lietuvai un Latvijai. Minētie ierobežojumi turpinājās septiņus gadus.

Vienlaikus speciāliste atgādina, ka jau no šī gada 1. janvāra, strādājot sezonas darbus Vācijā, Latvijas pilsoņiem nebija nepieciešamas darba atļaujas.

 

Uzturēšanās Vācijā

Lai ES pilsoņi uzturētos Vācijā, ir nepieciešama derīga pase vai identifikācijas karte. Vīza nav nepieciešama. ES pilsoņiem, pārceļoties uz Vāciju, tāpat kā vāciešiem, ir jāreģistrējas Vācijas dzīvesvietas reģistrācijas iestādēs. Reģistrēšanās noteikumi attiecas uz to federālo pavalsti, kurā ES pilsonis ir izvēlējies apmesties. Tad reģistrācijas iestāde pārsūta nepieciešamos datus Ārvalstnieku reģistrācijas nodaļai, kura ES pilsonim izdod sertifikātu par viņa tiesībām uzturēties šajā pavalstī bez iesnieguma.

Vācijā strādājošā ES pilsoņa vīrs vai sieva un radinieki (bērni, mazbērni u.c.), kuriem ir mazāk par 21 gadu, var doties līdzi ES pilsonim vai arī pievienoties viņam vēlāk. Viņiem nav jābūt nodarbinātiem Vācijā vai arī ES pilsoņiem, galvenais nosacījums – Vācijā strādājošajam ES pilsonim ir jānodrošina šo cilvēku uzturēšana. Tāpat Vācijā strādājošo ES pilsoni var pavadīt radinieki, kuri ir vecāki par 21 gadu, ja vien viņš spēj par tiem rūpēties.

"Lai veiksmīgi atrastu darbu Vācijā, ir nepieciešamas vācu valodas zināšanas, vismaz sarunvalodas līmenī."

Atkarībā no izcelsmes valsts vīza iebraukšanai Vācijā var būt nepieciešama tiem ES pilsoņa ģimenes locekļiem, kuri paši ir trešo valstu pilsoņi. Šādos gadījumos trešo valstu pilsoņi saņem 6 mēnešu uzturēšanās karti. Lai to izdarītu, viņiem ir nepieciešama derīga pase un spēja pierādīt, ka viņi ir ES pilsoņa, kurš strādā Vācijā, ģimenes locekļi vai ieceļojuši valstī kopā ar viņu.    

Vienlaikus L. Baufale iesaka atrast dzīvesvietu pirms došanās uz Vāciju.

 

Darba meklēšana

Lai Vācijā veiksmīgi atrastu darbu, ir nepieciešamas vācu valodas zināšanas, vismaz sarunvalodas līmenī, atgādina L. Baufale. Tas ir ļoti svarīgs kritērijs, kuru uzsver arī Vācijas darba aģentūras speciālisti. Tāpat atkarībā no darbavietas un veida noderīgas var būt angļu, turku, poļu vai krievu valodas zināšanas. Ieteicams sākt darba meklēšanu, vēl esot Latvijā.

Ja vēlaties turpināt saņemt Latvijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu, kamēr uzturaties un meklējat darbu Vācijā, septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas reģistrējieties vietējā Vācijas Nodarbinātības dienestā, iesniedzot U2 dokumentu. Eiropas sociālās apdrošināšanas sistēmas koordinācijas U dokumentus un E veidlapas laikus var noformēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Latvijā: U1 dokuments – par nodarbinātības periodu Latvijā; U2 dokuments – bezdarbnieka pabalsta eksporta gadījumā; E104 veidlapa – par slimības un maternitātes pabalstu.

"Ikvienam ES pilsonim ir tiesības strādāt citā ES dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz šīs valsts pilsoņiem."

Lai saņemtu palīdzību darba meklēšanā, interesentiem ir jāvēršas vietējā nodarbinātības dienestā. Meklējot darbu Vācijā, interesentiem ir tiesības vērsties pie privātām darba aģentūrām Latvijā vai ārpus tās, piemēram, Vācijas privātajām darba aģentūrām. Tām ir jābūt Vācijas Darba un sociālo lietu ministrijas izsniegtai licencei. Šādu darbiekārtošanas aģentūru kontaktinformācija ir atrodama tīmekļa vietnēs www.goyellow.de – "dzeltenās lapas", www.nva.lv – Latvijā reģistrētās darbiekārtošanas aģentūras; meklējiet sadaļu Licencētās firmas.

Speciāliste atgādina, ka darba sameklēšana ir bezmaksas pakalpojums un privātās darba aģentūras klientiem – darba meklētājiem – nedrīkst uzspiest savus maksas pakalpojumus, piemēram, izveidojot CV kā obligāto daļu no darba meklēšanas pakalpojuma.

Būtiskākie darba līguma noteikumi

Ikvienam ES pilsonim ir tiesības strādāt citā ES dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz šīs valsts pilsoņiem. Vienas ES dalībvalsts pilsonim, kas strādā citā ES dalībvalstī, darba nosacījumu ziņā (piemēram, alga, atbrīvošana no darba un atjaunošana darbā) ir tiesības uz tieši tādu pašu attieksmi, kādu saņem viņa kolēģi, kas ir attiecīgās valsts pilsoņi.

Darba līgums ir jāslēdz rakstveidā ne vēlāk kā mēnesi pēc darba attiecību uzsākšanas. Speciāliste aicina noteikti pieprasīt un saglabāt savu eksemplāru. Vairumā uzņēmumos parasti ir arī kolektīvie darba līgumi, kas var noteikt labvēlīgākus apstākļus un noteikumus attiecībā uz darba laiku, atalgojumu, piemaksām un citām sociālām garantijām.

Lai gan Vācijā normālais darba laiks ir 38-40 stundas nedēļā, ir jābūt gatavam strādāt vidēji 41 stundu nedēļā. Minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums pilna laika strādājošiem ir 20-24 kalendārās dienas.

Vācijā nav noteikta minimālā alga. Vairumā gadījumu algas apmērs tiek noteikts kolektīvajos darba līgumos. Kur tas nav attiecināms, darbiniekam un darba devējam par atalgojumu ir jāvienojas individuāli.

 

Nodokļi

Darba devējs ir atbildīgs par nodokļu ieturēšanu un sociālo iemaksu veikšanu pirms algas izmaksas darbiniekam. Ja cilvēks ir pašnodarbinātais, nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi viņam ir jāveic patstāvīgi.

Ienākuma nodokļa likmes ir 0%, 14%, 42% un 45 procenti. Likmes piemērošana ir atkarīga no ģimenes stāvokļa un ienākumu līmeņa. Obligāts ir arī pašvaldības nodoklis, kas variē no 14% līdz 17% un tiek iemaksāts vietējo pašvaldību budžetā. PVN likmes ir 7% un 19 procenti.

 

Sociālā apdrošināšana

Sociālā apdrošināšana ir obligāta visiem Vācijas iedzīvotājiem. Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto reģistrāciju profesionālās veselības aģentūrā (Berufsgenossenschaft), un darbiniekam tiek izsniegts apdrošināšanas numurs (Versicherungsnummer) un sociālās apdrošināšanas identifikācijas karte (Sozialversicherungsausweis). Darba meklētājiem ir jābūt Latvijā izsniegtam U1 dokumentam.

Sociālo iemaksu likme veido 15,5% no darba algas. Šie maksājumi tiek novirzīti veselības un dzīvības, kā arī bezdarba riska un pensijas apdrošināšanai.

Katram nodarbinātajam ir jāizvēlas veselības apdrošināšanas fonds. Lielākie no tiem ir

Pašnodarbinātajiem māksliniekiem, žurnālistiem un izdevniecībā nodarbinātajiem ar noteiktu ienākuma līmeni jāreģistrējas www.kuenstlersozialkasse.de

Vācijā pieprasītākie darbi

Pirms doties darbā uz Vāciju, ir jāizpēta konkrētā darba tirgus situācija. Speciāliste uzsver, ka darbu Vācijā vieglāk būs atrast kvalificētiem speciālistiem, it īpaši, ja tie ir medicīnas vai metālapstrādes speciālisti, dažādu specializāciju inženieri, piemēram, mehānikas, elektroinženieri. Izņēmums ir būvniecības inženieri, jo šo speciālistu Vācijā pietiek.

Tāpat viegli būtu iespējams atrast darbu sociālajā aprūpē, tostarp aprūpē mājās. Tie ir speciālisti, kuriem Latvijā ir iegūta attiecīga kvalifikācija vai darba pieredze.

Grūtāk ar darbu varētu būt humanitāro zinātņu speciālistiem, piemēram, ekonomistiem, psihologiem, arhitektiem, uzņēmējdarbības speciālistiem, jo Vācijā tie ir pietiekamā skaitā. Tāpat Vācijā maz cerību atrast darbu ir mazkvalificētiem speciālistiem, t.sk. būvniekiem, celtniekiem.

"Ja uzturaties ārpus Latvijas ilgāk par 6 mēnešiem, paziņojiet jauno dzīvesvietas adresi Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei."

No sezonas strādniekiem Vācijā ir pieprasītas darba rokas lauksaimniecībā; viesmīlības nozarē - istabenes, viesmīļi, bārmeņi.

Savukārt nepilsoņiem, saskaņā ar Vācijas noteikumiem, ir jāsaņem darba atļauja. Tas ir saistīts ar to, ka viņi nav ES pilsoņi. Speciāliste norāda, ka tas nav vienkārši, īpaši, ja vēlas strādāt mazkvalificētus darbus. Citādāk ir ar augsti kvalificētiem speciālistiem, jo Vācijas darba aģentūra varētu izskatīt šos piedāvājumus. 

 

Ko ņemt līdzi, dodoties uz Vāciju

Ja uzturaties ārpus Latvijas ilgāk par 6 mēnešiem, paziņojiet jauno dzīvesvietas adresi Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei www.pmlp.gov.lv. To iespējams izdarīt, atrodoties Vācijā. Atgriežoties atpakaļ, ir jādeklarē dzīvesvieta Latvijā.

Līdzi uz Vāciju jāņem dokumenti un to kopijas:

  • derīga pase,
  • dzimšanas apliecība,
  • autovadītāja apliecība,
  • laulības apliecība,
  • vismaz 2 fotogrāfijas dokumentiem,
  • bankas norēķinu kartes,
  • pietiekamā apmērā iztikas līdzekļi dzīvošanai vai mājupceļam,
  • CV un rekomendācijas vēstules vācu vai attiecīgā citā valodā,
  • izglītības dokumenti,
  • uz papīra izrakstīta radu, draugu kontaktinformācija,
  • Vācijā iepriekš izsniegti dokumenti un kartes (ja ir).
Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU