Projekta mērķis ir aicināt minēto klašu skolēnus pārbaudīt savu izturību, atsakoties no smēķēšanas, un pierādīt savu spēju atturēties no cigaretes, tādējādi uzlabojot savu un savu draugu veselību. Projekts paredz, ka vispirms 7. un 8. klašu kolektīvi vienojas nesmēķēt sešus mēnešus – no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 31. martam. Klases līdzdalību projektā pārrauga klases audzinātājs, kurš pastiprināti pievērš jauniešu uzmanību jautājumiem par smēķēšanas profilaksi un kaitīgumu. Ziņojumus par projekta gaitu ik mēnesi sagatavo klases kolektīva izvirzītais projekta vadītājs. Klases piedalās arī radošo konkursu darbu izstrādē un par izturību sacenšas ar citām nesmēķējošajām klasēm. Klašu kolektīvi, kuros neviens no jauniešiem projekta laikā nesmēķē, projekta noslēgumā piedalās izlozē par interesantām veicināšanas balvām un galveno balvu – aktīvās atpūtas brīvdienu visai klasei mācību gada nogalē.
Starptautiskā pretsmēķēšanas kampaņa „Nesmēķējošā klase” Latvijā tiek organizēta jau ceturto gadu. Kampaņa ir Eiropas Savienības Sabiedrības veselības programmas iniciēts projekts smēķēšanas profilaksē jauniešiem, un projekta galvenie mērķi ir aizkavēt smēķēšanas uzsākšanu un veicināt smēķēšanas atmešanu jau atkarībā nonākušiem jauniešiem.
LV.LV jautā: Kā jūs komentējat situāciju, ka nesmēķēšanā sacenšas pusaudži?
Ilze Burtniece, projekta „Nesmēķējošā klase” koordinatore:
„Sabiedrības veselības aģentūras 2008. gada pētījums „Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība un sekas Latvijā” pierādīja, ka smēķēšanu pirmoreiz pamēģina pārsvarā 11 gadus veci bērni, bet ir arī tādi, kas to izdara vēl agrāk. Pāris gadus vēlāk, 13–14 gadu vecumā, arvien izteiktāka kļūst pusaudžu pulcēšanās grupās, noteicoša ir draugu ietekme, līdz ar to palielinās arī smēķētāju skaits – vēlme smēķēt stabilizējas.
Pētījumi rāda, ka no 7.-8. klašu skolēniem Latvijā ikdienā smēķē 13 procenti, tādēļ konkurss „Nesmēķējošā klase” tiek rīkots tieši šai vecuma grupai. Šis ir īstais brīdis, lai aktualizētu problēmu: atkarība vēl nav pārlieku dziļa, turklāt par smēķēšanas kaitīgumu tiek atgādināts arī nesmēķētājiem.
"Piedalīties konkursā vai ne, jāizvērtē klases audzinātājam, ņemot vērā riskus, ka smēķēšana var nevis mazināties, bet tieši otrādi - kļūt populāra tēma klasē ar visām no tā izrietošajām sekām."
Ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka konkurss nav paredzēts tikai tām klasēm, kurās jau ir kāds smēķētājs. Gluži otrādi – vienaudžiem noteikti vajadzīgi labi piemēri – re, mūsu klase nesmēķēja jau līdz šim un turpina nesmēķēt arī tagad.
Pagājušajā gadā konkurss nenotika, bet vēl iepriekšējā gadā uzvarēja Balvu pilsētas ģimnāzijas klase, un šī skola konkursam pieteikusies arī šogad. Jāatzīmē, ka Latgales skolas konkursam vispār piesakās aktīvāk. Iespējams, Rīgas skolās smēķēšanas problēma ir aktuālāka, jo laukos katrs bērns ir kā zem lupas gan vecākiem, gan skolasbiedriem, skolotājiem un kaimiņiem, bet pilsētā tas tik izteikti nav.”
Eduards Stalidzāns, Rugāju novada Eglaines pamatskolas direktors:
„Dzirdot par nesmēķētāju konkursu 7.-8. klašu skolēniem, man diemžēl jāatzīst, ka nu jau trīs četrus gadus smēķēšana ir problēma pat nelielās lauku skolās. Mums šogad 7. klasē mācās 8 bērni, 8. klasē – 6 bērni. Cik man zināms, šajās klasēs smēķētāju nav, tomēr melošu, ja teikšu, ka skolā nekad un neviens nav pieķerts smēķēšanā. Problēmas ir bijušas, turklāt arī ar meitenēm. Jā, līdz laukiem šī problēma atnāca salīdzinoši vēlāk, tomēr no tās neizvairījāmies. Bērni redz, ka visur smēķē, to īpaši neslēpjot – smēķē vīrieši un smēķē dāmas... Konkursā esam piedalījušies jau iepriekš un piedalīsimies arī šogad – būsim vieni no konkursantiem, kur nesmēķēt apņemas nesmēķētāji.”
Dace Freiberga, Biedrības „Esi Brīvs!” valdes priekšsēdētāja:
„Konkurss „Nesmēķējošā klase”, manuprāt, ir kā koks ar diviem galiem. Nevar noliegt to, ka 13-16 gadi ir vecums, kad pusaudzis visaktīvāk eksperimentē ar alkoholu un cigaretēm. Varētu jau piekopt strausa politiku un izlikties, ka smēķē tikai septiņpadsmitgadīgie, bet tas būtu ļoti melots. Ikdienā strādājot ar pusaudžiem un jauniešiem, esmu novērojusi, ka vidusskolnieki krietni mazāk smēķē un lieto alkoholu, nekā to dara 8.-9. klašu skolēni. Vidusskolnieki paši atzīst, ka vairs (?!) nesmēķējot - esot atmetuši. Skumji, bet diemžēl vēlme apreibināties vai kopā uzpīpēt patiešām biežāk raksturīga pusaudžiem, nevis jauniešiem. Tādējādi konkurss „Nesmēķējošā klase” patiešām var motivēt klases smēķētājus atteikties no cigaretes, jo sacensību gars liek vienam otru pieskatīt. Turklāt, ja psiholoģiskais klimats klasē ir sirsnīgs un pieņemošs, tad rezultāti var būt pozitīvi.
Esmu viesojusies skolās, kur no 23 septītās klases skolēniem tikai seši nesmēķē. Protams, daudz ir arī skolu, kur septītajā klasē smēķē tikai daži, tāpēc piedalīties konkursā vai ne, ir jāizvērtē klases audzinātājam, ņemot vērā riskus, ka smēķēšana var nevis mazināties, bet tieši otrādi - kļūt populāra tēma klasē ar visām no tā izrietošajām sekām.
"Pētījumi rāda, ka no 7.-8. klašu skolēniem Latvijā ikdienā smēķē 13 procenti."
Diskutējams ir jautājums par to, ka, iesniedzot pieteikumu, katrs klases biedrs personīgi parakstās veidlapā. Uzskatu, ka tas nav korekti, jo konkursa nolikumā nav paredzētas īpašas balvas tiem „Smēķējošās klases” bērniem, kuri nemaz nebija smēķētāji, nav mēģinājuši un pat nedomā uzsākt smēķēšanu. Piedaloties šādā konkursā, nesmēķētājiem var rasties neapzināta interese un tieksme izmēģināt – nu kā tas ir, ka tie pīpmaņi nevar iztikt bez smēķēšanas?
Kā trūkumu šim konkursam vēlos atzīmēt arī to, ka ļoti būtiski ir strādāt ar klasi, kura iesaistās šinī projektā, kas diemžēl netiek pietiekami nodrošināts. Aicinu klašu audzinātājus, skolu psihologus un sociālos pedagogus rīkot diskusiju pēcpusdienas vai rītus, kur būtu iespēja sanākt kopā un mierīgi pārrunāt mazā grupā to, kas saistībā ar smēķēšanu notiek skolā, klasē un sabiedrībā. Var runāt par plašsaziņas līdzekļu spiedienu, vienaudžu attieksmi, modes un rituāla smēķēšanas negatīvajām niansēm. Grupu darba mērķim vajadzētu būt – nevis veidot izpratni, ka smēķēt TIK agri nav normāli un veselīgi, bet gan palīdzēt pašiem skolēniem apzināties, apstāties un izdarīt godīgu secinājumu: vai man to vajag? Es taču varu iztikt nepamēģinot!”
Astrīda Stirna, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja:
„Pirmkārt, konkursa būtība skaidri norāda, ka problēma ir dziļa, jo tā pēc būtības nonāk pretrunā ar valsts likumiem. 13-14 gadus veciem pusaudžiem pēc likuma cigaretes nemaz nevar būt brīvi pieejamas, jo tās neviens viņiem nedrīkst pārdot. Diemžēl dažādi eksperimenti pierāda, ka pārdevējas joprojām bērniem neliedz iegādāties cigaretes. Neticu, ka šo jomu nevar sakārtot. Ja ne citādi, tad sodi veikalniekiem būtu jāpalielina tik ļoti, lai neviens neuzdrošinātos pārkāpt likumu, turklāt paralēli, protams, rūpīgi jārisina jautājums arī par kontrabandas cigarešu tirdzniecību. Pieaugušie ir tie, ar kuru starpniecību bērni un pusaudži uzsāk smēķēt un turpina to darīt.
"Pieaugušie ir tie, ar kuru starpniecību bērni un pusaudži uzsāk smēķēt un turpina to darīt."
Konkursa nolikumā ir teikts, ka pusaudžiem jāapņemas nesmēķēt uz laiku – pusgadu. No medicīniskā viedokļa raugoties, tas ir atzīstams paņēmiens, kā atturēt no smēķēšanas. Lai gan cilvēks apņemas no atkarības atturēties zināmu laiku, visticamāk, ka pēc pusgada nesmēķēšanas viņš arī turpinās nesmēķēt. Turklāt pozitīvi vērtējams, ka konkurss ir kolektīvam, nevis indivīdiem. Pusaudža vecumā kolektīvam patiešām ir ļoti liela nozīme: pusaudži neizvēlas dzert vai smēķēt vienatnē, bet daudz labprātāk dara to bariņā. Tieši tādēļ arī kolektīva apņemšanās nesmēķēt ir ar daudz lielāku nozīmi.
Uzsveru, ka konkursa laikā būtu ļoti svarīgi raisīt jauniešos diskusijas un dažādas interaktīvas nodarbības par smēķēšanas kaitīgumu, popularizējot veselīgu dzīvesveidu. Jāsaprot, ka ar bukletiem mūsdienās jauniešus ir pagrūti aizraut. Jāmeklē citas formas, kurās paši jaunieši būtu galvenie dalībnieki.”
