Ministrijas pretrunīgi vērtē tabakas reklāmas likuma izmaiņas

Grib atvieglot reklāmas regulējumu

Ekonomikas ministrija likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” grib mainīt divus pantus, vienu no tiem sašaurinot, bet otru – paplašinot.

Tabakas izstrādājumu reklāmu Latvijā regulē likums „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kurā kopš 2009.gada 1.aprīļa ir ļoti stingri noteikumi tabakas izstrādājumu reklāmai. Ekonomikas ministrija uzsver, ka pašreizējais tabakas izstrādājumu reklamēšanas regulējums Latvijā ir krietni skarbāks, nekā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/33/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību prasībām. Ministrija uzsver, ka Latvija, pieņemot pašreizējo tabakas izstrādājumu reklamēšanas regulējumu, izvēlējusies direktīvās noteikto reklāmas aizliegumu paplašināt, attiecinot to uz tādiem reklāmas kanāliem, uz kuriem direktīva neattiecas. Piemēram, uz vides reklāmām, plakātiem, bukletiem un jebkādiem citiem informatīviem materiāliem, tajā skaitā materiāliem tirdzniecības vietās.

Ierobežojumus rosina atcelt

Ko rosina Ekonomikas ministrija? Pirmkārt, jāpieņem jauns termina „tabakas izstrādājumu reklāma” skaidrojums. Likuma 1.panta „Likumā lietotie termini” septītā daļa nosaka, kas ir tabakas izstrādājumu reklāma. Pašreizējais likums paredz, ka tā ir jebkurā veidā izplatīta informācija, arī komerciāls paziņojums (piemēram, iespieddarbi, plakāti, uzlīmes, reklāmas attēli uz sienām, radio un televīzijas raidījumi, klipi, kinofilmas un videofilmas), kuras mērķis ir tieši vai netieši veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu.

Ekonomikas ministrija rosina šo atšifrējumu sašaurināt, paredzot, ka tabakas izstrādājumu reklāma ir jebkāda veida komerciāls paziņojums, kura mērķis ir tieši vai netieši veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu.

Šādu termina sašaurinājumu ministrija piedāvā tādēļ, ka definīcijā minētais termins „informācija” ir pārāk plašs un nekonkrēts un rada dažādas normu interpretācijas. Piemēram, ja ievēro šādu definīciju, par reklāmu būtu atzīstams arī tabakas izstrādājumu izvietojums tirdzniecības vietās, kas izceļ vienu izstrādājumu uz citu fona.

"Ekonomikas ministrija vienmēr ir atbalstījusi Veselības ministrijas īstenoto smēķēšanas ierobežošanas politiku, taču vienlaikus uzskata, ka tās pamatā jābūt visām iesaistītajām pusēm skaidri saprotamam tiesiskajam regulējumam"

Rosinot papildināt likuma 8.pantu ar noteikumu, ka jebkāda veida tabakas izstrādājumu reklāma radio un informācijas sabiedrības pakalpojumos ir aizliegta, Ekonomikas ministrija rosina pilnībā nomainīt pirmo daļu. Tagad likums nosaka, kur tabakas izstrādājumus drīkst reklamēt, faktiski nedodot nekādas citas reklamēšanās iespējas, savukārt rosinātajās izmaiņās noteikts, ka reklāma ir aizliegta vien presē un drukātajos medijos.

8.pants Tabakas izstrādājumu reklāma

Pašreizējā redakcija
(1)  Tabakas izstrādājumu reklāma ir atļauta tikai speciālajos izdevumos, kas paredzēti komersantiem, kuri nodarbojas ar tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī izdevumos, kas izdoti un drukāti valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un nav paredzēti Eiropas Savienības tirgum.

Plānotā redakcija
(1)  Jebkāda veida tabakas izstrādājumu reklāma ir aizliegta presē un citos drukātajos izdevumos, izņemot speciālajos izdevumos, kas paredzēti komersantiem, kuri nodarbojas ar tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī izdevumos, kas izdoti un drukāti valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un nav paredzēti Eiropas Savienības tirgum.

Veselības ministrija saka: nē

Veselības ministrija kategoriski iebilst pret šādām izmaiņām likumā, jo tās dotu iespēju daudz plašākām tabakas izstrādājumu reklāmas iespējām, tā nonākot pretrunā ar līdz šim īstenoto sabiedrības veselības politiku, ratificēto Pasaules Veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību un Eiropas Padomes ieteikumiem tabakas uzraudzības uzlabošanai un smēķēšanas profilakses īstenošanai.

Ekonomikas ministrijas piedāvātajās izmaiņās tabakas izstrādājumu reklamēšanā Veselības ministrija saskata draudus līdz šim veikto smēķētāju īpatsvara samazināšanas pasākumiem, kas pēdējos gados uzrādījuši pozitīvas tendences. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norāda: „Nevaru piekrist šādai tabakas izstrādājumu patēriņa sekmēšanai.” Viņš arī uzsver, ka sabiedrības veselība nav tikai Veselības ministrijas jautājums, un aicina lēmumu pieņemšanā balstīties uz starptautiski atzītu praksi par veselības politikas īstenošanu ikvienā tautsaimniecības nozarē.

Spēles ar skaitļiem

Ekonomikas ministrija norāda, ka tabakas izstrādājumus Latvijā patērē 36% iedzīvotāju – tādus datus uzrāda Eurobarometer 2010.gada maija rādījumi. Salīdzinot ar šī paša avota rādījumiem 2007.gada maijā, nekādu būtisku izmaiņu nav – arī tolaik Latvijā smēķējuši 36% iedzīvotāju. No šiem rādījumiem Ekonomikas ministrija secina, ka smēķētāju īpatsvars Latvijā nav mainījies arī pēc tabakas izstrādājumu reklāmas aizlieguma ieviešanas 2009.gada 1.aprīlī. Ministrija secina, ka tabakas izstrādājumu reklāmai nav noteicošā ietekme uz smēķētāju skaita izmaiņām un reklāmas aizliegums nav devis rezultātus. Vēl ministrija uzsver, ka to pierāda arī pētījumos konstatētais nemuitoto (jeb nelegālo) cigarešu daudzums Latvijas tirgū – 47%, kas, salīdzinot ar 2009.gada datiem, pieaudzis par 11%.

"Veselības ministrija kategoriski iebilst pret šādām izmaiņām likumā, jo tās dotu iespēju daudz plašākām tabakas izstrādājumu reklāmas iespējām, tā nonākot pretrunā ar līdzšinējo sabiedrības veselības politiku."

Veselības ministrija šādiem aprēķiniem un virspusējiem spriedumiem nepiekrīt. Ministrija argumentē, ka atkarība no apreibinošām vielām ir hronisks, recidivējošs slimīgs stāvoklis, kuru raksturo tolerances veidošanās, piespiedu vajadzība dabūt apreibinošo vielu, tādējādi ir jāsaprot, ka tik īsā laika posmā – divos gados – smēķētāju skaits nemaz nevar ievērojami sarukt. Patiesie ieguvumi no tabakas reklāmas aizlieguma ir jāvērtē pēc vairākiem gadiem, jo smēķēšanas atmešana ir daudzšķautņains process, kas var ilgt vairākas nedēļas vai pat gadus.

Tādēļ Veselības ministrija liek pretī savus skaitļus. Tā, Sabiedrības veselības pamatnostādņu projektā uzsvērts, ka atteicoties plašajiem smēķēšanas ierobežojumiem, pozitīvas tendences novēro smēķēšanas izplatībā Latvijā. Kopš 1998.gada novēro pakāpenisku gan vīriešu, gan sieviešu īpatsvara samazināšanos. Tā smēķējošo vīriešu īpatsvars ir samazinājies no 51,3% 1998.gadā līdz 45,0% 2008.gadā, savukārt smēķējošo sieviešu īpatsvars – no 19,2% līdz 15,6%.

Reakcija nepārsteidz

Ekonomikas ministrija par ierosinātajām izmaiņām likumā saņēmusi ne tikai Veselības ministrijas kategorisko noliegumu, bet arī sašutuma pilnu vēstuli no Latvijas Ārstu biedrības, kas Ekonomikas ministra Arta Kampara rīcību, parakstot šādu grozījumu projektu, nosauc pat par noziedzīgu. Biedrība par šādiem izmaiņu rosinājumiem sola informēt gan Valsts prezidentu, gan Ministru prezidentu, gan Pasaules Veselības organizāciju un citus veselīga dzīvesveida aizstāvjus.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele norāda: „Ekonomikas ministrija vienmēr ir atbalstījusi Veselības ministrijas īstenoto smēķēšanas ierobežošanas politiku, taču vienlaikus uzskata, ka tās pamatā jābūt visām iesaistītajām pusēm skaidri saprotamam tiesiskajam regulējumam.”

Ekonomikas ministrijas galvenais mērķis, izsludinot likumprojektu, bija pilnveidot tabakas izstrādājumu reklāmas regulējumu, kas šobrīd ir neviennozīmīgi un dažādi interpretējams. Kā norādījuši tabakas izstrādājumu izplatītāji un mazumtirgotāji, komersantiem grūti izprast tiem likumā uzliktos pienākumus, kas veicina tiesisko nenoteiktību un rada neskaidrus jautājumus arī tabakas reklāmas kontrolē iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

Ekonomikas ministrija norāda, ka šobrīd likumprojekts tiek saskaņots un tiek apzināts dažādu pušu viedoklis.