Sabiedrības veselības stratēģija ir viens no būtiskākajiem dokumentiem, kas nosaka katras valsts prioritātes un atbilstošu rīcību tās iedzīvotāju ilga un kvalitatīva mūža nodrošināšanai. Kā uzsver Veselības ministrija (VM), sabiedrības veselību nosaka ne tikai veselības aprūpe jeb ārstēšana un tās sniegtās iespējas, bet gan visas sabiedrības – valsts un arī katra iedzīvotāja – rūpes par to, lai slimības pēc iespējas attālinātu. Veselīga un droša dzīves vide, uzturs, fiziska aktivitāte, smēķēšanas, alkoholisma un narkomānijas ierobežošana, slimību profilakse – tie ir galvenie sabiedrības veselību veidojošie elementi, un arī par tiem ir jādomā valstij.
Kas un kad uzrakstīs stratēģiju
Galvenā koordinējošā un profesionālā loma stratēģijas izstrādē ir VM Sabiedrības veselības koordinācijas komisijai, kam šovasar ir atjaunots dalībnieku sastāvs, piesaistot tās darbā ne tikai atzītus sabiedrības veselības un uztura speciālistus, bet arī nevalstiskā sektora pārstāvjus - organizāciju SUSTENTO, „Papardes zieds”, „Māmiņu klubs”, HIV.LV u.c.
Sabiedrības veselības rīcībpolitikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam, kā uzsver komisijas vadītājs P. Apinis, ir jāpieņem pašreizējam Ministru kabinetam, bet pēdējā šā Ministru kabineta sēde paredzēta 9. novembrī. Tas nozīmē, ka laika ir maz. Tomēr komisijai darbs nebija jāsāk pie baltas papīra lapas. Jau 2007. gadā patlaban likvidētā Sabiedrības veselības aģentūra ķērās pie šī dokumenta izstrādes – tātad pamats ir. Turklāt komisijas rīcībā ir Veselības ekonomikas centra dati, lai prognozētu nākamo gadu situāciju, un būtisks atbalsts un pamats jaunā plāna tapšanā ir jau esošā Sabiedrības veselība stratēģija 2004.-2010. gadam, kas beidz darboties 2010. gada 31. decembrī. Ja nebūs jaunas, Latvija var kļūt par vienīgo Eiropas Savienības valsti bez stratēģijas vai rīcībpolitikas sabiedrības veselībā. Lai to nepieļautu, P. Apinis sola, ka viss tiks paspēts.
"Pagājušajā gadsimtā cilvēks radīja kosmisko kuģi, atomstaciju, internetu un mobilo telefonu un tad attapās, ka izmaiņas skārušas tikai viņa apkārtni, bet nav reāli pagarinājušas dzīvi un uzlabojušas veselību."
„Tas nav nekas īpašs, ka cilvēki strādā,” P. Apinis atbild tiem, kas apšauba tik saspringto laika grafiku. Lūk, kā tas izskatās. Līdz augusta beigām, tātad divu nedēļu laikā, stratēģija jāizstrādā un 30. augustā jāakceptē Sabiedrības veselības koordinācijas komisijai, bet 31. augustā – Veselības ministrijai. No 1. līdz 9. septembrim dokuments jāiztulko labā angļu valodā, jo 10. un 11. septembrī Rīgā notiks starptautiska konference, kuras laikā Pasaules Veselības organizācijas eksperti pirmo reizi analizēs šo dokumentu. Veselības ministram Didzim Gavaram pamatnostādnes būs jāuzsauc Valsts sekretāru sanāksmē 27. septembrī, 29. oktobrī tās jāapspriež konferencē ar starptautiskiem ekspertiem no Pasaules Veselības organizācijas, vēl jāpaspēj saskaņot un akceptēt ministrijās un 9. novembrī jāpieņem Ministru kabinetā.
Dokuments tikai top, bet virzieni jau zināmi
Sabiedrības veselības stratēģijā tiek ietverti pasākumi, kā valstij veidot savu politiku, lai uzlabotu kopējo sabiedrības veselības situāciju. Līdzšinējās stratēģijas darbības laikā Veselības ministrija kopā ar nozares profesionāļiem aktīvi un sekmīgi virzīja sabiedrības veselības jautājumu akceptēšanu valdībā. Kā norāda Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, ir panāktas vairākas pašreizējā stratēģijā plānotās izmaiņas likumos. Tā spēkā stājušies smēķēšanas ierobežojumi sabiedriskās vietās, paaugstināts akcīzes nodoklis tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem, skolās aizliegts tirgot neveselīgos dzērienus un saldumus, ierobežota arī etiķa esences tirdzniecība, uzsākta krūts dziedzera un dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programma, paplašināts vakcinācijas kalendārs utt.
Jaunās stratēģijas izstrādes vadītājs P. Apinis gan uzskata, ka līdzšinējā stratēģijā bija ietverti arī vispārīgi plāni un pat utopiskas idejas, līdz galam neņemot vērā reālo situāciju. Tieši tāpēc daudzi no mērķiem netika sasniegti, tomēr tam ir arī savs labums: precizējot mērķus, līdzšinējā stratēģija ir labs pamats nākamajai. „Šis nebūs vaimanoloģijas dokuments,” uzsvēra P. Apinis, norādot, ka situācija Latvijā neesot vissliktākā, tāpēc jānovērtē tas, kas ir, un reāli jārīkojas. Protams, nevar izlikties, ka skaudrā statistika uz mums neattiecas. Jā, jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem, savukārt standartizētais mirstības rādītājs Latvijā – viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. „Lai arī esam raduši visu pasniegt kā slikto, jāatceras, ka gadu no gada dzīvildze Latvijā palielinās un kļūstam eiropeiski arī veselības jomā,” uzsver ārsts. Speciālisti nedomā, ka nākotne būs pilnīgi gaiša, taču P. Apinis tic, ka situācija 2017. gadā būs labāka nekā patlaban.
"Iespējams, tiks pausta valsts nostāja, ka smēķēšana bērna vai grūtnieces klātbūtnē, kā arī grūtnieces smēķēšana ir noziegums pret bērnu."
Lai gan Sabiedrības veselības stratēģija 2011.-2017. gadam vēl tikai top, galvenās tās prioritātes jau ir zināmas: sirds un asinsvadu slimību profilakse, bērnu drošība, finanšu pieaugums veselības aprūpei, sabiedrības izglītošana un veselīga dzīvesveida popularizēšana, kā arī onkoloģisko slimību agrīna diagnostika. P. Apinis atklāj arī dažus konkrētākus mērķus. Piemēram, stratēģijā atkal tiks plānotas izmaiņas valsts attieksmē pret smēķēšanu. Iespējams, tiks pausta valsts nostāja, ka smēķēšana bērna vai grūtnieces klātbūtnē, kā arī grūtnieces smēķēšana ir noziegums pret bērnu. Tāpat plānots paaugstināt vecuma slieksni, kad jaunieši var iegādāties tabaku un alkoholu. Iespējams, ka nākotnē Latvijā šņabi un cigaretes varēs pirkt tikai tie, kas būs nosvinējuši 21. dzimšanas dienu. Vēl paredzēts, ka tiks ierobežota alkohola un cigarešu pārdošana kioskos un pat benzīntankos. Dokumenta autori gribētu, ka šos veselībai kaitīgos produktus varētu nopirkt vien specializētās tirdzniecības vietās.
Kā dzīvosim tālāk?
Veidojot Sabiedrības veselības stratēģiju 2011.-2017. gadam, speciālisti ieskatās arī vēl tālākā nākotnē. Kādi būsim paši? Kāda būs pasaule, un kā tajā dzīvosim? P. Apinis prognozē, ka tuvākajos 20–30 gados cilvēki daudz darīs, lai pagarinātu dzīvi un uzlabotu tās kvalitāti, ko varētu ietvert jēdzienos „kiborgizācija” un „gēnu modifikācija”. Tomēr vislielākā uzvara būs iespēja vadīt bioloģisko pulksteni, kas nosaka novecošanās mehānismus. „Zinātnes izaugsmes prognozēšana ir visai sarežģīta lieta. Piemēram, vēl 20. gadsimta 70. gados zinātnieki domāja, ka cilvēka genoms tiks izlasīts tikai 21. gadsimta beigās, taču to izdevās veikt 21. gadsimta sākumā, tātad par gadsimtu ātrāk,” stāsta P. Apinis. Viņš domā, ka 21. gadsimta lielākie sasniegumi un atklājumi tomēr būs saistīti ar zinātnēm par dzīvību. Sacensība biomedicīnisko un genoma tehnoloģiju izpētē būs ļoti dārga un līdzvērtīga kosmosa izpētes sacensībai 20. gadsimtā. „Pagājušajā gadsimtā cilvēks radīja kosmisko kuģi, atomstaciju, internetu un mobilo telefonu un tad attapās, ka izmaiņas skārušas tikai viņa apkārtni, bet nav reāli pagarinājušas viņa dzīvi un uzlabojušas veselību. Cilvēks pats noveco, slimo un mirst, kaut zinātnieki pierādījuši, ka rezerves dzīvot cilvēkam ir krietni virs simts gadiem,” saka ārsts.
"Vecāki par 65 gadiem 2025. gadā būs līdz 70% Latvijas iedzīvotāju, ko nosaka gan zemā dzimstība, gan straujā jaunāka gadagājuma cilvēku emigrācija no Latvijas."
Viņš atgādina: jebkuram nākotnes stratēģiju un sabiedrības veselības veicināšanas plānu izstrādātājam jāņem vērā tas, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs strauji noveco. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka jau 2025. gadā 65% no pasaules attīstīto valstu iedzīvotāju kopskaita būs vecāki par 65 gadiem. Dažādas demogrāfiskas studijas Latvijā uzrāda vēl nopietnāku situāciju – vecāki par 65 gadiem 2025. gadā būs līdz 70% Latvijas iedzīvotāju, ko nosaka gan zemā dzimstība, gan straujā jaunāka gadagājuma cilvēku emigrācija no Latvijas. Tādēļ šī gadsimta iezīme būs novecošanās un hroniskās slimības (attīstīsies geriatrija, psihiatrija un onkoloģija), tādēļ būtisks uzdevums būs nodrošināt cilvēkresursu saglabāšanu un attīstību veselības aprūpes nozarē, jo veci cilvēki vairāk slimo. Arī Latvijai nāksies attīstīt primārās veselības aprūpes pakalpojumus – lētāk un efektīvāk būs jānodrošina kvalitatīva un pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība, vajadzēs attīstīt ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus (tai skaitā dienas stacionārus) un mājas aprūpi, tāpat nāksies palielināt kompensējamo medikamentu apmaksas līdzekļu apjomu. Sabiedrība neapšaubāmi būs vecāka, bet veselāka vai slimāka – tas ir gan valsts, gan pašas sabiedrības indivīdu rokās.
