Vai pašdziestošās cigaretes atrisina problēmu?

Šāda drošības prasība jau ir ieviesta piemēram, ASV, Kanādā, Austrālijā, bet kopš 2010.gada aprīļa – Somijā. Pieredze Somijā liecina, ka cigarešu izraisītos ugunsgrēkos cietušo skaits ir samazinājies par 43 procentiem. Turklāt gruzdoši izsmēķi ir viens no postošu mežu ugunsgrēku cēloņiem. Dalībvalstu iesniegtie dati par laikposmu no 2003.gada līdz 2008.gadam liecina, ka nenodzēstu cigarešu dēļ ES gada laikā tiek izraisīti 30 000 ugunsgrēku, kuros iet bojā vairāk nekā 1000 un gūst ievainojumus vairāk nekā 4000 cilvēku.

Katra trešā liesmās zaudētā dzīvība – neuzmanīgas smēķēšanas dēļ

Savukārt pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistikas mūsu valstī neuzmanīga smēķēšana 2010.gadā bijusi 1096 ugunsgrēku iespējamais cēlonis (13,5% no visām reģistrētajām ugunsnelaimēm). Tādēļ bojā gājuši 48 cilvēki un 56 ir smagi cietuši. Šā gada 10 mēnešos reģistrēti 839 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir neuzmanīga smēķēšana. Šajos ugunsgrēkos bojā gāja 31 cilvēks. Nevērīga rīcība ar uguni, tostarp arī smēķēšana, ir viens no biežākajiem ugunsgrēka iemesliem, uzver Inga Vetere, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece.

Neuzmanīgas smēķēšanas izraisītiem ugunsgrēkiem, kuros ir cietušie vai bojāgājušie, visbiežāk ir līdzīga norise – cilvēks alkohola reibumā smēķē dīvānā vai gultā, aizmieg un nepamana, ka gruzdošā cigarete ir nokritusi uz mēbeles vai drēbēs, izraisot gruzdēšanu. Šādiem ugunsgrēkiem lielākoties ir ļoti neliela degšanas platība, bet gruzdēšanas procesā radītais piedūmojums ir pietiekams, lai cilvēks aizietu bojā.

Ugunsdzēsības dienesta glābējiem ik dienu nākas dzēst nevērīgi nomestu cigarešu izraisītus ugunsgrēkus, kuros deg atkritumu urnas, sausā zāle (pavasaros - kūla) un uz balkoniem novietotās sadzīves mantas. Ja ugunsgrēku laikus nepamana, tad neuzmanīga smēķēšana izraisa daudz nopietnākas sekas: deg ne tikai dīvāni, bet arī dzīvokļi, šķūņi un mājas. Turklāt - nenodzēsts ugunsgrēks apdraud arī kaimiņus.

Jaunie standarti – dzīvības glābšanai

Jaunie standarti ir izstrādāti saskaņā ar Vispārējo produktu drošuma direktīvu 2001/95/EK, kurā noteikts, ka ražotājiem tirgū jāizplata tikai droši produkti.

EK 2008.gadā pēc pārrunām ar dalībvalstīm, tabakas rūpniecības un papīra ražošanas nozaru pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām noteica drošības prasības un pēc tam Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) lūdza izstrādāt attiecīgus standartus, kurus valstu iestādes izmantos, lai pārbaudītu atbilstību ugunsdrošības prasībām.

Jaunie drošības standarti ir "Cigaretes. Aizdegšanās iespējas novērtējums. Drošības prasības" un "Cigarešu aizdegšanās iespējas novērtēšanas standarta testa metode", un tie ir piemērojami visām ES tirgū laistajām cigaretēm. Atsauces uz šiem standartiem 17.novembrī tika publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", nosakot, ka visām ES pārdotajām cigaretēm būs jāatbilst šīm jaunajām prasībām.

"Nav iespējamas pilnīgi ugunsdrošas cigaretes."

Iepriekš minētie standarti ir adaptēti Latvijas standartu statusā un iekļauti piemērojamo standartu sarakstā "Preču un pakalpojuma drošuma likuma prasību izpildei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību īstenošanu".

LVS EN 16156:2011 un LVS EN ISO 12863:2011 standarti paredz, ka cigarete 75% gadījumā nodziest, ja tās smēķēšana tiek pārtraukta. Šāds efekts tiek panākts, piemēram, iestrādājot cigarešu papīrā nelielus aplīšus, kas veicina tās nodzišanu, vai arī tiek mainīts papīrs un divās vietās uz cigaretes izveido biezāku papīra joslu, kas samazina degšanas laiku.

Pierādījumi liecina - ja ievieš cigaretes ar samazinātu aizdegšanās iespēju, nāves gadījumu skaitu var samazināt par vairāk nekā 40 procentiem. Cigarešu papīra ražotāji ir mainījuši tehnoloģiju - divās vietās uz cigaretes izveidota biezāka papīra josla. Ja cigareti nenodzēš, tabaka nodeg līdz vienai no šīm joslām un pati apdziest, jo biezais papīrs ierobežo skābekļa piekļuvi. Šai cigaretei ir īsāks degšanas laiks, kas samazina mēbeļu un citu materiālu aizdegšanās iespējamību.

Latvijā pašdziestošās cigaretes daudzviet tiek tirgotas jau kopš vasaras. Pēdējos parasto cigarešu atlikumus no veikaliem vajadzēja izņemt novembrī, kad Latvijā stājās spēkā jaunie ES noteikumi. Tomēr Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs informē, ka tirdzniecībā pašdziestošās cigaretes visā pilnībā varētu ieviest aptuveni gada laikā, jo nepieciešams pārejas posms ražošanas procesu pārveidei. H.Danusēvičs ir pārliecināts, ka cigarešu cenas laika gaitā varētu pieaugt, jo ir jāmaina ražošanas tehnoloģija un sadārdzināsies kopējās izmaksas. Vienlaikus viņš uzskata, ka Latvijā jauno cigarešu ieviešana tirdzniecībā notiek bez sarežģījumiem.

I.Vetere uzsver, ka pašizdziestošo cigarešu ieviešana ražošanā un tirdzniecībā ir ļoti atbalstāma, jo tas dod cerību, ka varētu samazināt ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaitu. Cigarešu ražotāji tagad ražo tikai cigaretes ar samazinātu aizdegšanās iespēju, kas potenciāli pasargās simtiem iedzīvotāju no ugunsgrēku briesmām. Viņa atzīmē, ka par rezultātiem varēs runāt ne ātrāk kā gadu vai divus pēc tam, kad šīs cigaretes tiks ieviestas visā pilnībā.

Trešā daļa cigarešu tirgus - kontrabanda

Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas pārstāve Marita Jansone uzver - minētās direktīvas prasības ir obligātas visām ES dalībvalstīm: "Jauno standartu ieviešana nozīmēja arī  izmaiņas ražošanas procesā, un vislielāko izaicinājumu radīja tas, ka jaunā prasība bija jāievieš vienlaikus visās ES dalībvalstīs un visiem cigarešu ražotājiem. Tomēr, neraugoties uz samērā īso laika posmu, kas bija atvēlēts tik apjomīgām izmaiņām, tas tika izdarīts savlaicīgi." Taču arī viņa norāda, ka jebkuras šāda veida izmaiņas neapšaubāmi ir saistītas ar papildu izmaksām, taču pagaidām cigarešu cenas saistībā ar šīm izmaiņām nav paaugstinājušās.

Tomēr, komentējot pašizdziestošo cigarešu ieviešanu saistībā ar ugunsnelaimju risku samazināšanu, M.Jansone ir skeptiska. "Pirmkārt, ir svarīgi uzsvērt un atcerēties, ka nav iespējamas pilnīgi ugunsdrošas cigaretes. Arī cigaretes ar samazinātu degšanu nav ugunsdrošas, tāpēc jebkuru degošu cigareti  nedrīkst  atstāt bez uzraudzības.

Otrkārt, ir vispārzināms, ka Latvijā ir liels kontrabandas cigarešu īpatsvars. Visā pasaulē ir valstis, kur nelegālā tirgus daļa ir ļoti apjomīga, piemēram, Melnkalnē tā veido 50 procentus, bet Brazīlijā ir vēl lielāka. Vācijā tabakas nelegālais tirgus jau sasniedzis 20 procentus. Iepriekš tas bija daudz zemāks, taču Vācijā tika strauji paaugstināts akcīzes nodoklis, kā rezultātā nelegālā tirgus īpatsvars palielinās.

"Latvijā vairāk nekā trešā daļa cigarešu ir nelikumīgi ievestas no trešajām valstīm."

Starp Baltijas valstīm vislielākais nelegālā tirgus īpatsvars ir Latvijā; Igaunijā un Lietuvā normatīvo aktu bāze šajā jomā ir sakārtotāka. Nelegālo cigarešu īpatsvars Latvijā ir aptuveni 30 procentu no kopējā tirgus apjoma, kas budžetā rada zaudējumus vismaz 80 miljonu latu apmērā, turklāt pie mums cigarešu kontrabandas apjoms katru gadu palielinās.

Situācijā, kad Latvijā vairāk nekā trešā daļa cigarešu ir nelikumīgi ievestas no trešajām valstīm, kurās ES standarti nav spēkā (tātad arī prasība par cigarešu samazinātu degšanu), mērķis šādi samazināt ugunsnelaimju risku varētu būt grūti īstenojams. Milzīgais kontrabandas cigarešu apjoms ir drauds valsts ieņēmumiem un legālai uzņēmējdarbībai. Ir jāsecina, ka pašdziestošās cigaretes Latvijā var mazināt ugunsnelaimju risku, bet, ņemot vērā iepriekš minēto, ieguvums var izrādīties daudz mazāks, nekā cerēts."

Ražotāji: nepieciešami stingrāki sodi

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) novembra vidū rīkotajā diskusijā par ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas un Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās apvienības vadītāji pauda viedokli, ka Latvijā būtu jānosaka stingrāki sodi par kontrabandas preču ražošanu, ievešanu un izplatīšanu.

Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās apvienības vadītāja norādīja, ka būtu jāpārskata sodi iedzīvotājiem vai organizētām grupām, kas nodarbojas ar kontrabandu. Tiem vajadzētu būt bargākiem un neizbēgamiem. Viņa vērsa uzmanību arī uz likumu nepilnībām: ir noteikts, ka tiek sodīti tie, kuri nelikumīgi ražo alkoholiskos dzērienus, taču par tabakas izstrādājumu nelikumīgu ražošanu šāds sods nav paredzēts.

"Latvijā pašdziestošās cigaretes daudzviet tiek tirgotas jau kopš 2011.gada vasaras."

"Ja daudzi citi noziegumi cilvēku prātos saistās ar likuma pārkāpšanu, tad kontrabandas cigarešu tirdzniecība tiek maskēta kā pieļaujams pārkāpums, kas nesaistās ar bīstamu noziedzīgu darbību vai nopietnām sekām. Taču par nelegāliem produktiem netiek maksāti nodokļi, no kuriem tiek segti sociālie pabalsti, skolotāju un mediķu algas, kā arī citi visai sabiedrībai nepieciešami pakalpojumi, ko sedz valsts budžets," uzsvēra M.Jansone.

Protams, ražotājiem ir rūpes par savu vietu tirgū un pieprasīto standartu izpildīšanā investēto līdzekļu atgūšanu. Ugunsdzēsējiem un mediķiem – lai nolaidīgi nomesta un nenodzisuša smēķa dēļ nav jādzēš ugunsgrēki un jācīnās par cilvēku dzīvībām. Tomēr jāpatur prātā arī tas, ka pašdziestošās cigaretes apdzisīs 75% gadījumu un arvien atliek aizdegšanās bīstamība. Ja vēl pieskaita 30% apritē esošu cigarešu, kurām aizsardzības tehnoloģija nav ieviesta, ugunsnelaimju iespējamība vēl paaugstinās. Tad varbūt vislabāk izlasīt Veselības ministrijas brīdinājumu uz cigarešu paciņas un padomāt – vai tiešām man to vajag?