„Kopumā palielinoties ekonomiskajai aktivitātei teritorijā, palielinās arī pašvaldības budžeta ieņēmumi un samazinās nepieciešamība pēc dažādiem sociālajiem pabalstiem. Taču ne visiem ekonomiskās aktivitātes pieauguma faktoriem ir pietiekami tieša ietekme uz pašvaldības budžeta ieņēmumiem,” teikts informatīvajā ziņojumā „Par pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšanu un dažādošanu”.
Ziņojumā iekļautie priekšlikumi piedāvā nekustamā īpašuma nodokli noteikt kā pašvaldību nodokli ar tiesībām vietējai varai pašai lemt par tā likmi tiesiskajā regulējumā noteiktajā kārtībā; palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldības daļu, nodrošināt kopbudžeta dinamikai atbilstošu nodokļa apjoma saglabāšanu pašvaldību budžetos, kā arī piešķirt pašvaldībām tiesības līdztekus jau esošajām vietējām nodevām noteikt jaunas.
Vēl projektā ir paredzētas izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismā, lai motivētu pašvaldības aktīvāk iesaistīties saimnieciskās darbības attīstīšanā savā teritorijā, tā papildus gūstot nodokļu ieņēmumus (šeit savukārt jāmeklē iespēja saistīt pašvaldību ieņēmumus ar saimnieciskās darbības nodokļiem), kā arī nodrošināt pārskatāmāku informāciju par pašvaldību finanšu un darbības rādītājiem, pirmām kārtām ieviešot vienkāršāku pašvaldības budžeta veidošanas modeli.
LV.LV jautā: Vai ir nepieciešams dažādot pašvaldību finanšu avotus? Ja tas ir vajadzīgs, tad kādos virzienos? Ko tas dos, un kā varēs kontrolēt, cik lietderīgi pašvaldības naudu izlieto?
Baiba Melnace, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas
vadītāja:
Foto: www.bank.lv
„RAPLM informatīvo ziņojumu „Par pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšanu un dažādošanu” un tam pievienoto protokollēmuma projektu ar veicamajiem uzdevumiem ir sagatavojusi individuāli, ignorējot darba grupas, kura RAPLM tika izveidota šā jautājuma risināšanai, viedokli, sanāksmēs pārrunātos jautājumus, tajā skaitā FM pārstāvja sniegto informāciju un viedokli.
Uzskatām, ka RAPLM sagatavotajā dokumentā nav ņemtas vērā valsts kopējās fiskālās intereses. Finanšu ministrija vēlas uzsvērt, ka nevar skatīties uz valsts finansēm tikai no pašvaldību viedokļa, pilnībā ignorējot valsts intereses, situācija ir jāaplūko un jāanalizē kopumā.
Ziņojumā ir paņemta tikai viena daļa no publiskās pārvaldes un finansēm, piedāvājot palielināt pašvaldību ieņēmumus, bet neņemot vērā, ka valsts budžetā jānodrošina finansējums virknei citu būtisku funkciju, kas nepieciešamas visai sabiedrībai kopumā, nevis tikai kādas konkrētas pašvaldības iedzīvotājiem – veselības aprūpei, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, dotācijas pedagogu algām utt. Ja pārdala pieejamos finanšu resursus par labu pašvaldībām, tad RAPLM jāiet tālāk un jāuzņemas atbildība paziņot, kuras valsts funkcijas turpmāk netiks finansētas – vai tas būs naudas samazinājums veselībai, policijai, izglītībai vai ceļiem.
Finanšu ministrija uzskata, ka RAPLM sagatavotais ziņojums un protokollēmums nav atbalstāms.”
 |
| Foto: Inga Kundziņa, A.F.I |
„Pašvaldību finanšu avotu dažādošana ir līdzeklis, kā samazināt riskus. Prioritātei jābūt pašvaldību daļas palielināšanai kopējos valsts un pašvaldību izdevumos, samazinot valsts daļu un palielinot pašvaldību daļu. Pamatojums šādai pārmaiņai būtu sniedzamo pakalpojumu raksturs: pašvaldības sniedz vajadzīgākus pakalpojumus nekā valsts, tādēļ līdzšinējā proporcija ir pārskatāma.
Galvenie riski nav saistāmi ar ieņēmumu stabilitāti. Ja netiek mainīti noteikumi, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis ir stabili un nodrošina pašvaldību pamatpakalpojumu sniegšanu. Galvenajiem riskiem ir politisks raksturs:
- populistisku lēmumu ietekmē var negaidīti deformēt nodokļu sistēmu (izdabājot atsevišķu grupu interesēm vai nedraudzīgu starptautisko partneru (kā SVF) interesēm);
- ar valdošo koalīciju saistītu grupu interesēs var pielietot selektīvu investīciju politiku, dalot investīcijas savām pašvaldībām un nedodot tās opozīcijas (vai citādi svešām) pašvaldībām, tādējādi kavējot līdzsvarotu reģionālo attīstību.
Līdz ar to dažādošana jāskata palielinājuma izpratnē – tā nevar būt arguments pašvaldībām piekrītošās iedzīvotāju ienākumu nodokļa atskaitījuma likmes samazināšanai, bet var aplūkot citus nodokļu veidus, lai nodrošinātu lielāku patstāvību investīciju jomā.
Kādos virzienos avotus dažādot
Tiesības pašvaldībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes ir vērtējams pozitīvi, jo tas ir labs instruments teritorijas attīstīšanai. Līdz šim to kavēja nodokļa iekļaušana finanšu izlīdzināšanas aprēķinā atbilstoši vienotai likmei. Labs risinājums ir ietvert izlīdzināšanā tikai minimālo NĪN likmi. Tad pašvaldībai būtu lielāks stimuls sekmēt uzņēmējdarbību, jo pašvaldībām - donorēm – par nodokļa atlaidēm nebūtu veicami maksājumi izlīdzināšanas fondā.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), tāpat kā sociālās apdrošināšanas maksājumi, veido vienotu ienākumu un algas nodokļu sistēmu. Ja pašvaldībām nodotu visu nodokli vai tā daļu, tas veicinātu uzņēmumu reģistrāciju juridiskajā adresē pašvaldības teritorijā. Pašvaldības censtos panākt, lai to teritorijā reģistrējas vairāk uzņēmumu. Tas veicinātu atbalstu šiem uzņēmumiem. Tam būtu ietekme arī uz filiāļu un ražotņu izvietojumu: labāk tās izvietot tādā pašvaldībā, kura izrāda pretimnākšanu.
Arī pievienotās vērtības nodokli (PVN), tāpat kā UIN, ir iespējams saistīt ar teritoriju. Katram PVN ieņēmumam ir pārdošanas vieta. Būtu nepieciešams ieviest pārdošanas vietas uzskaiti un sadalīt pašvaldībām piekrītošo PVN atskaitījuma likmi pa pašvaldībām (līdzīgi kā pašlaik IIN pa dzīvesvietām). Mūsdienu informācijas tehnoloģijas jau ir gatavas šādiem risinājumiem.
Jāņem vērā, ka valdības pienākums ir sagatavot priekšlikumu apriņķu pašvaldību izveidošanai. Saskaņā ar likumu šo likumprojektu jau sen vajadzēja iesniegt Saeimā. Ja ceram nākotnē atgriezties pie tiesiskas valsts principiem, tad tas ir absolūti nepieciešams. Decentralizējot valsts funkcijas uz reģioniem, ir nepieciešama patstāvīga apriņķa pašvaldību nodokļu bāze. Abi saimnieciskās darbības nodokļi tam ir ļoti piemēroti. Nodokļa nodošanas paņēmiens varētu būt komersantu un iestāžu kā nodokļu maksātāju reģistrācija apriņķos.
Pašvaldību finanšu avotu dažādošana ļaus:
- atsaistīt reģionālās attīstības instrumentus no partiju savstarpējās sacensības, tādējādi novēršot disproporcijas un stiprinot stabilitāti;
- veicināt pašvaldību atbildību – vairs nevarēs uzvelt vainu valdībai, kas piedāvā nelietderīgas finanšu piesaistīšanas iespējas;
- atslogot centrālo valdību, padarot to efektīvāku un koncentrēties spējīgāku uz nacionālo interešu aizstāvību ES.
Kontrole: cik lietderīgi pašvaldība izmanto naudu
Pašlaik pašvaldību finanšu izlietojuma kontrolei ir tik daudz līdzekļu, ka iedzīvotājiem un žurnālistiem grūti orientēties. Budžets ir brīvi pieejams. Pašvaldība ik mēnesi iesniedz budžeta izpildes pārskatus, kas ir publiski pieejami. Attīstības un teritorijas plānošana ir publiska. Ik gadu speciāli iedzīvotāju vajadzībām tiek publicēts publiskais pārskats, kuru pārbauda Finanšu ministrija un Valsts kontrole.
Galvenās uzraugošās un kontrolējošās institūcijas ir:
- zvērināts revidents, kas ik gadus pārbauda pašvaldību, visas tās iestādes un uzņēmumus;
- RAPLM pārbauda katru pašvaldības normatīvo dokumentu un lielu daļu citu lēmumu;
- Administratīvā tiesa un Valsts tiesībsargs pārbauda sūdzības par administratīvajiem aktiem;
- prokurors var apstrīdēt lēmumu likumību;
- Valsts kontrole pārbauda pašvaldības izvēles kārtībā līdzīgi kā valsts iestādes;
- Finanšu ministrija pārbauda finanšu atskaites un budžetus;
- specializētas valsts aģentūras pārbauda publiskos iepirkumus, pašvaldības atbalstu;
- pašvaldība parasti izveido arī profesionālu iekšējo auditu un revīzijas komisiju;
- katra nozares ministrija seko pašvaldības darbībai savas kompetences jomā;
- KNAB pārbauda katru pašvaldības amatpersonu atsevišķi, kā arī veic operatīvo darbību noziegumu atklāšanai;
- virkne sabiedrisko organizāciju specializējas valsts un pašvaldību nelietderīgas rīcības apspriešanā.
Domāju, ka jaunas kontroles formas ieviest nevajag. Labāk būtu kontrolējošo iestāžu skaitu uz pusi samazināt, novēršot savstarpējo dublēšanos. Jaunu ieņēmumu veidu noteikšana nekādi neapgrūtina finanšu izlietojuma pārskatāmību.”
Ilga Tiknuse, Rīgas domes Finanšu departamenta direktore:
Foto: Gatis Diedziņš, A.F.I
„Pašvaldību finanšu avoti nenoliedzami ir jāpalielina, jo valsts pēdējos gados ir deleģējusi jaunas funkcijas un uzdevumus pašvaldībām, bet finanšu avotu loks praktiski nav pārskatīts. Neviens nodoklis Latvijā nav noteikts par pašvaldības nodokli ar visām no tā izrietošām tiesībām par likmju noteikšanu.
Šādam pašvaldību nodoklim vislabāk atbilst nekustamā īpašuma nodoklis, kuru jau šobrīd administrē pašvaldības, tātad arī tiesības noteikt likmi (iespējams, likumā noteiktajās robežās) var dot pašvaldībām.
Tāpat tiesības noteikt vietējās nodevas, neierobežojot to veidus, pašvaldībām ir jādod. Protams, šobrīd katra jauna nodevas ieviešana rūpīgi jāizsver un jāsamēro ar iedzīvotāju maksātspēju.”
Aldons Zumbergs, Dundagas novada domes priekšsēdētājs:
„Mēs esam attāls lauku novads, mūsu teritorijā nav pat pilsētas. Dundagas administratīvajā centrā ir nepilni 2000 iedzīvotāju, un šeit faktiski nav nekādas rūpnieciskās ražošanas; ir tikai mežizstrāde, neliels piena pārstrādes cehs, pa kādam lauksaimniecības uzņēmumam. Dundagas novads ir ļoti reti apdzīvota teritorija – četri cilvēki uz kvadrātkilometru. Turklāt trešdaļu teritorijas aizņem Slīteres nacionālais parks. Tāpēc mūsu iedzīvotāji brauc strādāt uz lielajām pilsētām – Ventspili, Talsiem, pat visu nedēļu uz Rīgu.
Ja mums būtu jādalās ar šo pilsētu pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), tas nozīmētu dalīties arī tajā mazumiņā, kas mums ir. Lai nodrošinātu savu pamatpienākumu izpildi, trešā daļa pamatbudžeta ienākumu ir no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tepat blakus mums līdzīgi ir Ventspils un Alsungas novads. Kurzemes lauku apvidi taču ir tukši no iedzīvotājiem. Tālab nav arī rūpnieciskās ražošanas, un tiem iedzīvotājiem, kuri šeit vēl ir, vai nu jādodas strādāt uz pilsētām, vai vispār jāpārceļas uz dzīvi citur. Tādēļ mēs noteikti iebilstam pret ideju par IIN pārdali.
Toties tam, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmju noteikšanu likumā atļautās robežās vajadzētu atstāt pašvaldību ziņā, katrā ziņā piekrītam. Mūsu teritorijā īpašumus ir ieguvuši (un joprojām vēlas pirkt) daudzi turīgi cilvēki, bet atkritumi paliek pašvaldības apsaimniekošanā, kas pašvaldībai rada gana lielus zaudējumus. Nodoklim vajadzētu kompensēt vismaz šos tēriņus. Piemēram, piekrastes nekustamo īpašumu saimniekiem varētu uzlikt augstāko NĪN likmi – 1,5%, bet tiem īpašniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, piemērot zemāko likmi.
Tādus objektus, kam varētu piemērot papildu nodevas, Dundagas teritorijā neredzu. Šeit no laika gala apbūves noteikumi bijuši ļoti ierobežojoši, jo šeit ir Slīteres nacionālais parks un visa piekraste ir iekļauta tajā. Droši vien citviet Latvijā pašvaldības varētu izdomāt un piemērot kādas papildu nodevas, piemēram, par īpaši lielām un greznām mājām vai peldbaseiniem, bet mums tādu iespēju vismaz pagaidām nav.
Ja pašvaldību budžetu veidošanas sistēmu izveidotu vienkāršāku un labāk pārskatāmu, tas mūsu dzīvi nenoliedzami atvieglotu, un arī iedzīvotājiem vieglāk būtu saprast naudas apriti novadā.”
