Tā, aplūkojot pašvaldību demokrātijas atjaunošanu un raksturojot pašvaldības pastāvēšanas un darbības principus, savā grāmatā „Pašu valdība” raksta Māris Pūķis, divu zinātņu – fizikas un ekonomikas – doktors, Latvijas Universitātes (LU) docents un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks kopš šīs sabiedriskās organizācijas dibināšanas gandrīz 19 gadu garumā, turklāt vēl ar pieredzi parlamentārā sekretāra amatā ministrijās un pašvaldības deputāta darbā.
„Pašu valdības” atvēršanas svētki notika 7. septembrī, klātesot pašvaldību vadītājiem, Saeimas deputātiem no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kolēģiem no LPS un LU, bijušajiem reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriem un pašreizējai nozares ministrijas vadītājai Dagnijai Staķei, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un grāmatas izdošanas atbalstītājas a/s „Swedbank” amatpersonām.
Desmit nodaļās – ne tikai par pašvaldībām, bet arī visu valsti
„Arī Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā jautājums par pašvaldības definīciju tiek dažādi traktēts dažādos likumos un Satversmes tiesas judikatūrā, par to atšķirīgā veidā izsakās publiskās pārvaldes un valststiesību jomas profesori, tas periodiski tiek pārrunāts Saeimas komisijās. Jau 17 gadus Latvijas Pašvaldību savienība uztur politiskajā darba kārtībā pašvaldību principa iekļaušanu Satversmē. Tikpat ilgu laiku valdošās politiskās partijas oficiāli šādu prasību atbalsta, bet faktiski nepieļauj tās īstenošanu, katru reizi izdomājot arvien jaunus pretargumentus.
Atklāt pašvaldības jēdziena saturu ir viena no šīs grāmatas vadlīnijām. Tāpēc, ievadot apskatu par pašvaldību demokrātijas atjaunošanas vēsturi, pievērsīsimies pašvaldības jēdziena vēsturiskajai attīstībai un tā izpratnei Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē,” tā vienu no galvenajiem sava darba uzstādījumiem raksturo grāmatas autors.
"Arī Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā jautājums par pašvaldības definīciju tiek dažādi traktēts dažādos likumos un Satversmes tiesas judikatūrā, par to atšķirīgā veidā izsakās publiskās pārvaldes un valststiesību jomas profesori, tas periodiski tiek pārrunāts Saeimas komisijās."
Taču tas patiešām ir tikai viens no „Pašu valdības” pustūkstoš lappusēs aplūkotajiem tematiem. Grāmatā ir desmit saturiskās sadaļas:
- Pašvaldību demokrātijas atjaunošana, kurā aplūkots jau minētais pašvaldības darbības princips, kā arī pašvaldību vēsturiskā attīstība kopš 1989. gada;
- Pašvaldību loma valstiskās neatkarības atjaunošanā, kurā analizēti un atspoguļoti notikumi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas;
- Pašvaldību ekonomiskā pamata atjaunošana (pašvaldības budžeta nošķiršana no valsts budžeta; pašvaldības īpašuma nošķiršana no valsts īpašuma; pašvaldības plānošanas patstāvība, pašvaldību tiesības aizņemties; pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma (tostarp apakšnodaļas – „nedeklarētie izlīdzināšanas mērķi”, „Pretdabisku kritēriju ieviešana”, „Politiskā tirgošanās”);
- Pašvaldību loma pārejā uz tirgus ekonomiku (valsts īpašuma komunalizācija; zemes reforma pilsētās un laukos; privatizācija, denacionalizācija; pašvaldību pakalpojumu regulēšana; vietējās infrastruktūras attīstība; uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšana);
- Latvijas Pašvaldību savienība (dibināšana; juridiskais pamatojums; asociācijas biedri; sarunu sistēma ar valdību; LPS politikas noteikšana; kongresu rezolūcijas; pašvaldības attīstības vadlīnijas; starptautiskās aktivitātes);
- Reformu teorija (teorētiska sadaļa, kurā plaši aplūkota starptautiskā prakse un tās kontekstā – Latvijas īpatnības);
- Administratīvi teritoriālā reforma - izsmeļoša reformas norišu analīze, sākot no pirmajiem konceptuālajiem lēmumiem, diskusijām, normatīvo aktu izstrādei līdz sabiedrības iesaistei šajā procesā un pāreju uz vietējās reformas piespiedu posmu. (Par šo sadaļu grāmatas autors uzsver, ka viņa skatījums ir diskusiju rosinošs, ne visi tam piekritīs.)
- Pašvaldības mārketings kā attīstības līdzeklis (stratēģiskā vadīšana; publiskā sektora mārketings; politiskais (partijas) mārketings; pašvaldības mārketings);
- Valsts un pašvaldību loma sociāli ekonomiskās krīzes pārvarēšanā (krīzes raksturojums; priekšlikums, kā izkļūt no krīzes; pašvaldību loma);
- Pašvaldību attīstības iespējas Latvijā pēc ekonomiskās krīzes (sabiedrības uzticības atjaunošana; politiskās un administratīvās vides uzlabošana; pašvaldības īpašuma attīstība; reģionālā reforma; budžeta un finanšu reforma; normatīvisma pārvarēšana).
Ierāmējumi, kontroljautājumi un tēmas pētījumiem
Te jāteic, ka grāmatā ik teikums satur konkrētus faktus un argumentus, jo autors, kā jau minēts sākumā, ļoti dziļi pārzina aplūkotos tematus un līdztekus tam veicis pamatīgu izpētes darbu. Grāmatā ir arī seši pielikumi, kuros izlasāma ne tikai Eiropas municipālo brīvību harta ar komentāru, bet arī pārskats par visiem LPS kongresiem, Augstākās padomes 1993. gada Latvijas pašvaldību reformu koncepcijas izpildes vērtējums un Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas.
Kā jau LU mācībspēks, M. Pūķis ir spējis grāmatas sauso saturu padarīt atraktīvu ar ļoti interesantiem iespraudumiem, ko pats nodēvējis par ierāmējumiem – tie ir tiešām rāmītī uz krāsu fona ievietoti teksti ar neordināru informāciju, piemēram, „Interfronte”, „Dāvanas maksimālais apmērs Vidzemes priekšpilsētā”, „Liepājas pašvaldība ielenc Karostu”, „Pelēkā zona, kurā pašvaldības sevi nodrošina, bet citām pašvaldībām nepalīdz”, „Vai zemi varēja sadalīt taisnīgāk?” u.c.
"Kā jau LU mācībspēks, M. Pūķis ir spējis grāmatas sauso saturu padarīt atraktīvu ar ļoti interesantiem iespraudumiem, ko pats nodēvējis par ierāmējumiem."
Tad vēl iegūto zināšanu nostiprināšanai katras sadaļas beigās, gluži kā mācību grāmatu lasot, ievietoti kontroljautājumi par tajā atspoguļotajiem faktiem un norisēm. Piemēram, „Cik ilgi vidēji darbojas viens Ministru kabinets?”, „Vai politiski nestabila pašvaldība spēj nodarboties ar stratēģisko plānošanu?”, „No kādiem elementiem sastāv paplašinātais mārketinga mikslis?”.
Tad vēl ikreiz ir nosauktas referātu un pētījumu tēmas, kurām var pievērsties ne tikai politiku un vadībzinātnes studējošie jaunieši, bet arī, kā ieteica M. Pūķis (tēmējot arī uz faktiem ierāmējumos) – žurnālisti.
Te nu laiks atbildēt uz jautājumu – kam domāta šī grāmata?
"Šī grāmata ir fundamentāla – gan ar savu informāciju par pašvaldībām, gan valsti."
Māris Mančinskis, a/s „Swedbank” Latvijā valdes priekšsēdētājs, „Pašu valdības” priekšvārdā cita starpā raksta: „Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājuši 20 gadi. Ir izaugusi jauna paaudze – uzņēmēji, valsts ierēdņi, pašvaldību darbinieki. Šī grāmata var būt interesanta un noderīga ikvienas paaudzes un jomas pārstāvjiem, jo tā izvērtē, kāda loma ir bijusi pašvaldībām Latvijā, veidojot un nostiprinot demokrātiju, subsidiaritāti, aizstāvot un pārstāvot savas teritorijas iedzīvotāju intereses 20 gadu garumā. Šī grāmata ir vēstures liecība, ko aicinu izlasīt, lai iepazītu sevi un savu valsti.”
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš grāmatas atvēršanas svētkos sacīja vēl konkrētāk: „Ja komisijā vēlamies ilgas un fundamentālas diskusijas, tad aicinām Māri Pūķi. Arī šī grāmata ir fundamentāla – gan ar savu informāciju par pašvaldībām, gan valsti. Tā ataino, kas jau noticis un pauž skatījumu uz nākotnes norisēm.” Viņš norādīja, ka šī grāmata katrā ziņā būs neaizstājams informācijas avots ne tikai nākamajiem komisijas locekļiem pēc Saeimas vēlēšanām, bet arī valsts pārvaldē jau strādājošajiem un arī tiem, kuri tikai gatavojas to darīt.
LPS „Pašu valdību” dāvinās ne tikai amatpersonām, bet arī Latvijas pašvaldībām un lauku bibliotēkām. Andris Jaunsleinis, LPS priekšsēdis, uzsvēra, ka grāmata ir nozīmīgs ieguldījums, gaidot LPS divdesmitgadi nākamā gada decembrī.
