Vai mēs izdzīvosim?
Kopš 1997. gada Latvijas iedzīvotāji izmirst ar ātrumu viena rajona centra pilsēta gadā. Tas nozīmē, ka 13 gadu laikā mēs no Latvijas kartes provizoriski varam izsvītrot vienu Krāslavu, vienu Sabili, vienu Siguldu, vienu Kandavu, vienu Madonu un vēl astoņas rajonu centru pilsētas. ANO Starptautiskās imigrācijas organizācijas Latvijā vadītājs Ilmārs Mežs prognozē: „Lai pilnībā nomainītu paaudzi, kas no 2010. līdz 2020. gadam aizies pensijā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vajadzēja piedzimt aptuveni 300 000 bērnu. Taču piedzima tikai ap 200 000, tātad Latvijai būs nepieciešami apmēram 100 000 papildu darbinieku.”1 Visticamāk, šie strādnieki iebrauks no bijušajām PSRS valstīm – Kazahstānas, Uzbekijas, Ukrainas, Baltkrievijas.
Ja situācija mūsu valstī nemainīsies, tad apmēram 2020. gadā, kad mēs sēdēsim pie Jāņu ugunskura, kopā ar dažiem latviešu bērniem apkārt skraidīs mazi, tumši cittautieši un lauzītā latviešu valodā mēģinās izlocīt “līgo, līgo”. Tieši šādu ainu varētu prognozēt pēc šā brīža demogrāfiskajiem datiem mūsu valstī.
Kāpēc Latvijā šāda situācija ir izveidojusies, un ko mēs varam darīt lietas labā? Par šiem un citiem jautājumiem 2010. gada 14. maijā tika diskutēts otrajā starptautiskajā forumā “Dabīga ģimene un laulība kā valsts prioritāte”. Foruma mērķis bija diskutēt par demogrāfisko krīzi, laulības un ģimenes nozīmi, izglītības lomu ģimenes labklājībā, kā arī izstrādāt priekšlikumus valsts ilgtermiņa politikas dokumentam, kā prioritāti izvirzot dabīgu ģimeni un laulību. Forumā piedalījās gan Latvijas eksperti – pedagogi, psihologi, sociālie darbinieki, mediķi, juristi, Saeimas un Rīgas domes deputāti -, gan eksperti no Francijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Polijas un Krievijas.
Ģimene – ķīla nācijas veselībai
Forumu atklāja bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks un savā runā norādīja, ka tieši ģimene ir ķīla nācijas veselībai. Viņš atsaucās uz vērienīgu pētījumu, kas veikts Lielbritānijā un pierāda, ka ģimenes, kas balstītas laulībā, ir veselīgākas, stabilākas, drošākas, un bērniem, kas aug šādās ģimenēs, ir mazāks risks saskarties ar alkohola un narkotisko vielu izraisītajām problēmām.
M.D.Katrīna Fīrlinga (Catherine Vierling), Eiropas Parlamenta parlamentārā padomniece, savā runā uzsvēra, ka katrai Eiropas dalībvalstij ir tiesības pašai izlemt, kā regulēt jautājumus, kas skar ģimeni un laulību. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 9. pantā ir teikts, ka „tiesības stāties laulībā un tiesības veidot ģimeni tiek garantētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas nosaka šo tiesību izmantošanu”.2 Tātad viss ir mūsu rokās! Vienlaikus lektore norādīja, ka šobrīd Eiropas pārvaldes institūcijas vēlas arvien lielāku ietekmi šajā jautājumā. Augsta ranga akadēmiķi jau sāk izteikt bažas, vai ģimenes tiesību „eiropeizācija” neiet pārāk tālu.3
"Ja situācija mūsu valstī nemainīsies, tad apmēram 2020. gadā, kad mēs sēdēsim pie Jāņu ugunskura, kopā ar dažiem latviešu bērniem apkārt skraidīs mazi, tumši cittautieši un lauzītā latviešu valodā mēģinās izlocīt “līgo, līgo”."
Kristofers Kāmušs (Christopher Carmouche), GrassTops USA organizācijas vadītājs no ASV, aktualizēja jautājumu par pasaulē valdošo demogrāfisko ziemu. Lai saglabātu iedzīvotāju pašreizējo skaitu, vidēji katrai sievietei būtu jālaiž pasaulē 2,13 bērni. Attīstītajās valstīs dzimstība ievērojami atpaliek no šā līmeņa. Kanādā šis rādītājs ir 1,5%, Spānijā – 1,4%, Krievijā un Latvijā – 1,3 procenti. K.Kāmušs analizēja situācijas cēloņus un par galvenajiem izvirzīja četrus faktorus:
- strādājošas sievietes; aizvien lielāks sieviešu skaits vai nu pēc pašu izvēles, vai apstākļu spiestas strādā ārpus mājas. Līdz ar to bērni dzimst arvien mazāk un arvien vecākām sievietēm;
- nereģistrēta kopdzīve un šķiršanās bez īpaša iemesla. Šī tendence dominē tieši attīstītajās valstīs;
- kontracepcija un aborti. Pasaulē ik gadus tiek izdarīti 42 miljoni abortu. Psihologi un psihoterapeiti arvien biežāk jaunietēm un sievietēm, kas ir veikušas abortus, konstatē dažādas veselības problēmas. Visaptverošs pētījums Jaunzēlandē apliecina, ka 78,6% jauniešu vecumā no 15-18 gadiem, kas izdarījušas abortu, ir vērojama dziļa depresija. Savukārt 27% sieviešu vecumā no 21 līdz 25 gadiem pēc aborta izdarīšanas raksturīgas pašnāvnieciskas domas. Terēza Krīla (Theresa Creel), Eiropas Parlamenta Cilvēka cieņas institūta bērnu aprūpes pakalpojumu administratīvā direktore Briselē (ASV), norāda, ka 28 pētījumi apliecina: aborts par 30–40 procentiem palielina risku saslimt ar krūts vēzi. Arvien vairāk zinātnieku visā pasaulē apliecina saistību starp aborta izdarīšanu un priekšlaicīgām dzemdībām.
- pieaugošais dzīves ilgums. Dzīves ilguma pieaugums ir pozitīva parādība, tomēr tā kļūst par problēmu tad, ja iet roku rokā ar zemu dzimstības līmeni. Samazinoties darbspējīgo skaitam, kļūst neiespējami nodrošināt arvien pieaugošo vecāka gadagājuma cilvēku skaitu.
K.Kāmušs piedāvā pavisam vienkāršu risinājumu demogrāfiskās krīzes novēršanai, proti: „Mums jāaizstāv politika un likumi, kas mudina cilvēkus stāties reģistrētā laulībā, dzīvot šajā laulībā un laist pasaulē bērnus.”
Polijas pamācošais piemērs
Bet kāpēc stāties laulībā, ja var dzīvot kopā tāpat? Kāpēc laist pasaulē bērnus, ja var lietot kontracepcijas preparātus un baudīt dzīvi? Par to, cik svarīgi ir stāstīt bērniem par laulību un tās svētumu, mācīt par ģimeniskām vērtībām, savā pieredzē dalījās Polijas Izglītības ministrijas Izglītības kvalitātes inspekcijas ģimenes zinātņu speciālists Vavžiņecs Kovaļskis (Vavzinecs Kovalskij).
Polijā jau 11 gadus skolās bērni apgūst ģimenes mācību jeb audzināšanu ģimenes dzīvei. Katru gadu ir paredzētas 14 stundas, no kurām 5 nodarbības notiek atsevišķās grupās zēniem un meitenēm. Programmas ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši laulībai, šķīstībai un ģimenes nozīmei. Šī programma ir nesusi redzamus augļus. Jau vairākus gadus Polijā netiek novērots nepilngadīgo grūtnieču skaita pieaugums, arī saslimušo skaits ar AIDS jau 10 gadus ir nemainīgs. Netiek novērots to jauniešu skaita pieaugums, kuri agri uzsāk seksuālo dzīvi.
"Arī Latvijā šobrīd ir aktuāla diskusija par to, vai izglītības programmās būtu jāietver ģimenes mācība vai ir jāaprobežojas tikai ar seksuālo izglītošanu."
Pilnīgi pretēja situācija ir vērojama Lielbritānijā. Tur bērni skolās apgūst seksuālo audzināšanu, kur uzsvars tiek likts uz seksuālo izglītību un kontracepcijas lietošanu. Neskatoties uz to, ka pēdējo piecu gadu laikā Lielbritānijā ir izlietoti 165 miljoni mārciņu seksuālajai izglītošanai, valstī ir visaugstākais nepilngadīgo grūtnieču skaits Eiropā (26 dzimuši bērni uz 1000 sievietēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem).4
Polijā, kur ģimenes mācība ir viens no mācību priekšmetiem, ir 2 HIV inficētie uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt Anglijā šis skaitlis sasniedz 22. Lielbritānijā veiktie pētījumi liecina, ka informācija par to, kā pareizi lietot prezervatīvu, nepalīdz jaunietim izdarīt drošu seksuālo izvēli, atrodoties seksuālā uzbudinājuma stāvoklī. Lielbritānijas pieredze rāda, ka jau gadiem veiktā seksuālā izglītošana, kas vērsta uz kontracepcijas līdzekļu popularizēšanu, patiesībā ir novedusi pie pusaudžu veselības un sociālās situācijas pasliktināšanās.
Ģimenes mācība vai tikai seksuālā izglītošana
Arī Latvijā šobrīd ir aktuāla diskusija par to, vai izglītības programmās būtu jāietver ģimenes mācība vai jāaprobežojas tikai ar seksuālo izglītošanu. Mums ir izvēle, vai mūsu bērni būs motivēti savu pirmo seksuālo pieredzi iegūt jau pusaudža vecumā kaut kur tumšā skolas sporta zāles stūrī uz matrača vieglā reibumā pēc diskotēkas ar īsti nepazīstamu partneri vai arī tā būs apzināta rīcība, kas seko pēc apdomāta lēmuma pieņemšanas un atbildības uzņemšanās par otru cilvēku aiz mīlestības un cieņas pret viņu un pašam pret sevi.
"Polijā, kur ģimenes mācība ir viens no mācību priekšmetiem, ir 2 HIV inficētie uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt Anglijā šis skaitlis sasniedz 22."
Foruma laikā notika arī vairākas darba grupas ar dažādu ekspertu piedalīšanos. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā nav ilgtermiņa ģimenes politikas, foruma dalībnieki bija vienisprātis par šāda dokumenta nepieciešamību. Darba grupās tika izstrādāti priekšlikumi valsts ģimenes politikas ilgtermiņa dokumenta izstrādei, proti:
- Noteikt laulību un dabīgu ģimeni par valsts prioritāti un stiprināt laulību kā veselīgas ģimenes pamatu - popularizēt dabīgu ģimeni kā vērtību sabiedrībā un stiprināt vecāku kā bērnu audzinātāju lomu sabiedrībā, popularizēt laulības nozīmīgumu bērna personības veidošanā, ģimenes sociālajā funkcionēšanā, tās devumu sabiedrībai sociāli ekonomiskajā kontekstā.
- Izstrādāt ģimenes atbalsta programmas, īpašu uzsvaru liekot uz preventīvo darbu, veicināt laulībā balstītu jaunu ģimeņu veidošanos, organizēt pirmslaulību apmācības saderinātajiem un sniegt atbalstu ģimenēm un laulātajiem, kas nonākuši krīzes situācijā (mediācija, laulāto atbalsta grupas, psiholoģiskais atbalsts ģimenei).
- Demogrāfiskās krīzes novēršanai izstrādāt dzimstību veicinošu atbalsta sistēmu ģimenēm, organizēt preventīvus pasākumus abortu novēršanai (obligāta pirmsaborta konsultācija, veicot ultrasonogrāfiju), nodrošināt iespēju topošajām māmiņām apmeklēt speciālistu un iegūt vispusīgu informāciju par bērniņa attīstību un aborta sekām.
Otrā starptautiskā foruma „Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte” nobeigumā tika pieņemta rezolūcija, kas tika iesniegta Latvijas Republikas Ministru kabinetā, Saeimā, kā arī Valsts prezidentam.
[1] Ancītis T. Latvijas Avīze, 2005. gada 10. februāris.
[2] EU Charter: http://www.europarl.europa.eu/charter/pdf/text_en.pdf
[3] International Journal of Law, Policy and the Family 2008 22(2):178-205.
