Lai sekmētu atbalsta sniegšanu ģimenēm un veicinātu ģimeni atbalstošas vides attīstību, Labklājības ministrija izstrādājusi dokumentu “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam” un līdz jūlija beigām aicināja sabiedrību līdzdarboties tā sagatavošanā.
Nu apspriešana ir beigusies un apkopoti viedokļi. Pavisam savus viedokļus ministrijai pauda 43 privātpersonas, kā arī vairākas sabiedriskās organizācijas. „Šāda atsaucība nav nosaucama ne par ļoti lielu, ne par mazu. Kad apkopoju viedokļus, atzīšos – biju skumji pārsteigta. Mani patiesi pārsteidza dīvainās, stereotipiem pilnās atbildes par vairākām tēmām - ārpusģimenes aprūpi, adopciju. Pats galvenais, ko mums līdz ar priekšlikumiem šī aptauja deva – atziņu, ka sabiedrībai trūkst informācijas par daudziem ar ģimeni un bērniem saistītiem jautājumiem. Lai gan mums, ministrijas pārstāvjiem, šķiet, ka ļoti daudz stāstām, tas jādara vēl. Mums būs ļoti, ļoti jāpadomā par to, kā informēt sabiedrību, jo aptaujā saņemtās atbildes un komentāri liecina: cilvēki zina par maz,” saka Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece Līga Āboliņa.
Kritizē pašreizējo situāciju
Aptaujas dalībnieki izteica viedokli par pašreizējo situāciju ģimenes valsts politikas jomā. Atbildēs atzīmēts, ka joprojām ir nepietiekams valsts atbalsts ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Ieteikts, piemēram, sākot no trešā bērna, piemērot atlaides pusdienām bērnudārzā. Aptaujā pausts viedoklis, ka māmiņu algas ir nepieciešamas tiem vecākiem, kuri patiešām aprūpē bērnu mājās, nevis algo aukles un strādā, tomēr izskan arī pretējs viedoklis – māmiņu alga ir jāpalielina.
Vairāki aptaujas dalībnieki uzskata, ka ir nepietiekams gan daudzbērnu, gan jauno ģimeņu atbalsts. Viņi iesaka sniegt atbalstu dzīvokļa jautājuma risināšanā tieši jaunajām ģimenēm, piemēram, kredīta atvieglojumi pirmā mājokļa iegādei, valsts galvojums utt. Kāda sieviete raksta: „Esmu par to, lai vairāk tiktu domāts par atbalstu jaunajām ģimenēm, kuras plāno bērniņu. Zinu pēc savas pieredzes, ka šajos laikos grūti saņemties bērniņa radīšanai smagā finansiālā stāvokļa dēļ. Lai bērniņš varētu dzīvot normālā ģimenē, nepieciešams iegādāties mājokli. Mājoklis tiek iegādāts kredītā, jo naudu sakrāt nav iespējams. Kredīts tiek maksāts, darba algas tiek samazinātas, nodokļi aug... Kā šādā situācijā var būt labvēlīga augsne ģimenē bērniņa ieņemšanai?”
Ģimenes politikas pamatnostādnēs ieteikts ietvert pasākumus ģimeņu masveida emigrēšanas mazināšanai uz ārvalstīm. Vēl aptaujas dalībnieki uzsver, ka nepieciešama drošība un stabilitāte gan valstī, gan ģimenes ienākumos, lai plānotu otro un trešo bērnu. Tāpat tiek atzīmēts konsekvences trūkums valsts lēmumos. Vairāki aptaujātie uzskata, ka nav pieņemams valsts finansiālā atbalsta krasais pārrāvums, kad bērns sasniedz pusotra gadu vecumu, un domā, ka vecāku pabalsts jāmaksā līdz šī vecuma sasniegšanai, pēc tam jāgarantē iespēja saņemt bērna pieskatīšanas pakalpojumu, lai vecāki (visbiežāk mātes) varētu atgriezties darbā. Gadījumā ja šo pakalpojumu nav iespējams nodrošināt, valstij jānodrošina atbalsts līdz brīdim, kad pakalpojums ir pieejams. Pabalsts pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām būtu jāizmaksā vismaz 100 latu apmērā, diferencējot to atkarībā no mantiskā stāvokļa, iesaka aptaujas dalībnieki.
"Lai gan mums, ministrijas pārstāvjiem, šķiet, ka ļoti daudz stāstām, ļoti jāpadomā par to, kā informēt sabiedrību, jo aptaujā saņemtās atbildes un komentāri liecina: cilvēki zina par maz."
Kontekstā ar bērnudārzu pieejamību aptaujā izskan viedoklis par apmaksāta bērnu kopšanas atvaļinājuma pagarināšanu līdz pat mazuļa 3 gadu vecumam. Aptaujas dalībnieki uzskata, ka ir pārāk mazi nodokļu atvieglojumi, brīvā laika pavadīšanas iespējas un atlaides ģimenēm, kā arī vairākkārt tiek atzīmēta veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekamā pieejamība ģimenēm ārstu pakalpojumu dārdzības dēļ.
Rosināti arī jauni atbalsta pasākumi ģimenēm, piemēram, tām, kuru stabilitāte apdraudēta ģimenes locekļu smagu saslimšanu gadījumos. Vēl aptaujas dalībnieki norāda, ka trūkst informācijas par to, kā pasargāt bērnus no sadzīves traumām, par veselīgu uzturu.
Vēlamākais ģimenes modelis – laulībā balstīta ģimene
Diemžēl vairāki aptaujas dalībnieki uzsver, ka viņiem nav stimula reģistrēt laulību, lai gan lielākā daļa piekrīt, ka sabiedrības pamats ir stabila un noturīga ģimene, un tieši laulība mudina apzināties un uzņemties savstarpēju atbildību vienam pret otru. Aptaujāto atbalstu nav guvusi apmācību programmas izstrāde un piedāvāšana personām, kuras gatavojas noslēgt laulību. Tā vietā viņi uzskata, ka vispirms par ģimeni un laulību jārunā skolā, kad bērnam tikai veidojas uzskatu un vērtību sistēma.
Daļa aptaujāto uzsver masu mediju, preses lomu ģimenes un laulības institūta stiprināšanā, piemēram, ierosināts rīkot akciju par bērnu augšanu ģimenē, kurā visiem ģimenes locekļiem ir vienāds uzvārds.
Tāpat ierosināts ar materiāliem stimuliem veicināt laulības noslēgšanu. Lūk, ideja: laulātais, kurš pārdzīvo savu laulāto, būtu tiesīgs saņemt aizgājēja pensijas daļu proporcionāli oficiālā laulībā nodzīvoto gadu skaitam. Tāpat rosinātas nodokļu atlaides laulātajiem, pabalsts laulības noslēgšanai, atbrīvošana no valsts nodevas samaksas par laulības reģistrēšanu, laulībā esošiem vecākiem nebūtu jāmaksā valsts nodeva par bērna reģistrēšanu, kā arī normatīvajos aktos jāparedz laulību atvaļinājums.
Aptaujā pausts uzskats, ka nepieciešams turpināt līdzšinējo politiku, nepieļaujot viendzimuma laulību legalizāciju, savukārt citi aptaujas dalībnieki domā, ka līdzšinējā politika ir diskriminējoša pret viendzimuma partneriem, tādēļ jālegalizē gan šādu partnerattiecību noslēgšana, gan citās valstīs noslēgtu partnerattiecību atzīšana, kā arī jāatļauj adopcija viendzimuma partneriem un jāietver šīs personas arī definīcijā par vardarbību ģimenē.
Finansiālais atbalsts ekonomiski aktīvajām ģimenēm
Aptaujātie atzīst, ka valsts finansiālais atbalsts ģimenēm pašlaik ir nepietiekams. Lai arī vairāki aptaujas dalībnieki norāda, ka jāpalielina vecāku pabalsta lielums un izmaksas ilgums, citu uzskati ir pretēji. Daļa atzīmē, ka tieša naudas līdzekļu izmaksa pabalstu veidā nav atbalstāma un šo atbalsta veidu valstij palielināt nevajag. Tā vietā rosināts, piemēram, noteikt progresīvu neapliekamo minimumu atkarībā no apgādājamo skaita vai arī lielāku neapliekamo minimumu par apgādājamo. Vēl ieteikts ģimenēm ar diviem nepilngadīgiem bērniem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi noteikt 10%, ar trīs un vairāk – 0 procentu; rosināts piemērot neapliekamo minimumu abiem bērna vecākiem, nevis vienam, kā tas ir tagad. Izskanējis viedoklis pat atteikties no ģimenes valsts pabalsta par labu lielākiem nodokļu atvieglojumiem par apgādībā esošu bērnu abiem vecākiem.
"Diemžēl vairāki aptaujas dalībnieki uzsver, ka viņiem nav stimula reģistrēt laulību, lai gan lielākā daļa piekrīt, ka sabiedrības pamats ir stabila un noturīga ģimene."
Vēl ieteikts piedāvāt priekšlaicīgu pensionēšanās iespēju (atkarībā no bērnu skaita) daudzbērnu vecākiem, kā arī vismaz 10% piemaksu pie pensijas daudzbērnu mātēm. Tāpat rosināts noteikt lielāku (vismaz Ls 450) attaisnoto izdevumu apmēru par veselības aprūpi un izglītību, iekļaujot tajā arī izdevumus par mācību līdzekļiem gan pirmsskolā, gan skolā, kā arī izdevumus par bērnu sporta, mūzikas, mākslas u.tml. nodarbībām.
„Pamatnostādnēs noteikti jāizskaidro, kas tiek saprasts ar jēdzienu „ekonomiski aktīva ģimene”, jo virknei aptaujas dalībnieku nav izpratnes par patlaban esošo atbalstu saistībā ar bērna piedzimšanu, piemēram, par darbavietas saglabāšanu bērna kopšanas laikā, par vienreizēja bērna piedzimšanas pabalsta esamību un esošajiem nodokļu atvieglojumiem,” saka L. Āboliņa.
Atbalsts sievietes reproduktīvās veselības uzlabošanai
Vairākās valstīs vismaz daļēji ārpusķermeņa apaugļošanas procedūru izmaksas sedz no valsts budžeta. Tā, piemēram, Igaunijā ārpusķermeņa apaugļošana daļēji tiek apmaksāta kopš 2004. gada (ne vairāk kā trīs ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras sievietēm, jaunākām par 40 gadiem). Līdzīgu atbalstu varētu ieviest arī Latvijā. Aptaujas dalībnieki atzīst to par nozīmīgu un pozitīvu valsts atbalstu. Kāda diskusijas dalībniece ministrijai saka: „Es arī esmu viena no tām, kurām ir nepieciešama mākslīgā apaugļošana. Diemžēl dabīgā veidā pie bērniņa nav iespējams tikt, kaut gan ļoti to vēlamies. Atduramies pret problēmu - trūkst līdzekļu. Vai tiešām valsts nepadomā, ka tie 1500 lati uz vienu procedūru ilgtermiņā vismaz desmitkārtīgi nāks atpakaļ nodokļos, ko šis bērns pieaudzis maksās?”
Daudzi aptaujātie arī atzīmē, ka par veselīgu dzīvesveidu ir jāizglīto jau skolā: gan runājot par reproduktīvo veselību, gan arī plašāk – par veselīgas ēšanas paradumiem un to ietekmi uz reproduktīvo veselību, gan par seksuāli transmisīvām slimībām HIV/AIDS. Vairākums aptaujāto uzsver ārstniecības pakalpojumu pieejamības problēmu to augsto izmaksu dēļ, uzsverot, ka reizi gadā valstij būtu jāapmaksā ginekologa un, iespējams, arī citu speciālistu apmeklējums līdzīgi, kā tas patlaban ir dzemdes kakla vēža profilakses gadījumos konkrētām mērķgrupām.
Nepieciešamība veicināt adopciju
Aptaujas dalībnieki kopumā atbalsta adopcijas veicināšanu, uzsverot tieši vietējās adopcijas veicināšanas nepieciešamību. Daži aptaujātie ierosina organizēt informatīvas kampaņas, lai cīnītos pret stereotipiem, kas dažkārt liedz uzņemt savā ģimenē svešu vecāku bērnus.
„Šeit ir arī viela pārdomām - tieši par šo jautājumu un ārpusģimenes aprūpes organizāciju pastāv vislielākie mīti un kļūdaina izpratne, piemēram, sabiedrība uzskata, ka adopcija ir nesamērīgi garš, birokrātisks process, ka adoptēt drīkst tikai laulībā esošas personas. Aptaujas dalībnieki teikuši, ka bieži vien bērnus, tostarp bērnus ar invaliditāti, adoptē tikai lielā pabalsta dēļ tādas personas, kuras ir ilgstoši bezdarbnieki vai saņem aplokšņu algas. Vēl cilvēki domā, ka adopcija un audžuģimenes institūts satur dažādus ierobežojumus, tāpēc jāveicina aizbildnība. Tāpat, izrādās, cilvēki nezina, ka adoptētu bērnu vecākiem tiek piemērots nodokļu atvieglojums par apgādājamo. Mums par šīm tēmām ir ļoti, ļoti daudz jāstāsta sabiedrībai,” stāsta L. Āboliņa.
"Valstī gan veido infrastruktūru brīvā laika pavadīšanai maziem bērniem, bet bērniem vecumā no 7 gadiem šādas brīvā laika pavadīšanas iespējas sabiedriskā telpā samazinās."
Tāpat aptaujas dalībnieki neizprot adopciju uz ārvalstīm un pret to izturas noraidoši. „Cilvēki neizprot ārzemju adopcijas ieguvumus. Latvijā kopš 2003. gada tikai vienu reizi adoptēti uzreiz trīs bērni, un tikai viens gadījums, kad adoptēti četri bērni. Savukārt ārzemju adopcijā šādu piemēru, kad vienlaikus adoptē vairākus brāļus un māsas, ir nesalīdzināmi vairāk. Bet sabiedrība diemžēl joprojām ir negatīvu stereotipu pilna,” secina L. Āboliņa.
Lai arī 18 aptaujas dalībnieki ir izteikušies par ārpusģimenes aprūpes attīstību, tikai viens no viņiem ir sapratis uzdotā jautājuma būtību un izvirzījis loģisku priekšlikumu – paralēli tam, ka tiek attīstīta audžuģimeņu kustība, ir jāveido nelieli bērnunami ar bērnu skaitu līdz 15, ar piemērotām telpām un bērnu aprūpes profesionāļiem, līdzīgi kā SOS ciemati. L. Āboliņa uzsver: „Cilvēkiem šķiet, ka ārpusģimenes aprūpe ir viss, kas ar bērnu notiek ārpus mājām. Patiesībā tā ir aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē. Mums pastiprināti jāskaidro, kas ir ārpusģimenes aprūpe, jāstāsta, kur paliek bāreņi vai bez vecāku gādības palikušie bērni un jāpaskaidro, ka visvairāk viņiem ir vajadzīga ģimene.”
Darba un ģimenes dzīves saskaņošana
Aptaujas dalībnieki atbalsta nepieciešamību piedāvāt darba un ģimenes dzīves saskaņošanai piemērotus pakalpojumus, vienlaikus izvirzot vairākus priekšlikumus.
Dominē viedoklis, ka nepieciešams pagarināt adekvāti apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, jānodrošina bērna pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība gan bērnudārzos, gan jāattīsta aukļu dienests, bez maksas jānodrošina bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējas brīvlaikos ģimenēm, kurās ir vairāk par vienu bērnu.
Tāpat atzīmēts, ka jāveicina elastīgāks bērna pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēju darba laiks, lai to varētu saskaņot ar vecāku darba laiku. Vēl izvirzīts priekšlikums par dotētām darbavietām – vecāks līdz bērna noteikta vecuma sasniegšanai ir tiesīgs strādāt nepilnu darba dienu, piemēram, sešas stundas, bet valsts kompensē nenostrādātās divas stundas. Aptaujas dalībnieki arī ierosina pagarināt ikgadējo atvaļinājumu vecākiem ar maziem bērniem. Vēl mudināts veicināt individuālu pieeju nodarbinātības problēmu risināšanā vecākiem bezdarbniekiem, jo ģimenes apgādnieks bez ienākumiem ir lielāks sociālo dienestu slogs nekā persona bez apgādājamiem.
Aptaujas dalībnieki atzīmē nepieciešamību vairāk godināt ģimenei draudzīgus uzņēmumus, piešķirot nodokļu atlaides, kā arī rosina darba devējus veidot rotaļu stūrīšus un bērnu pieskatīšanas centrus darbavietās. Vēl ministriju aicina plašāk popularizēt tēva lomu un tiesības izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu.
Jāmazina šķēršļi ģimenēm piemērotas vides izveidei
Daļa aptaujāto atzīmē, ka šķērslis atpūtas vietu un pasākumu apmeklēšanai ir augstā samaksa un neelastīgā cenu politiku. Cilvēki uzskata, ka jāveido sabiedrībai pieejama un aktuāla informācija ar ģimenēm draudzīgām apmeklēšanas vietām. Tāpat aptaujātie mudina veicināt spēļu un sporta laukumu attīstību. Atzīmēts arī, ka valstī gan tiek attīstīta infrastruktūra brīvā laika pavadīšanai maziem bērniem, bet bērniem vecumā no septiņiem gadiem šādas iespējas sabiedriskā telpā samazinās. Vēl norādīts, ka infrastruktūrai jābūt pārdomātai, lai nebūtu šķēršļu apmeklēt vietas un pasākumus arī cilvēkiem ar maziem bērniem, piemēram, iebraukt ar bērna ratiem sabiedriskā transportā, ēkās.
Kā samazināt vardarbību ģimenē
Pret vardarbību ģimenē aptaujas dalībnieki reaģējuši neiecietīgi. Viņi mudina definēt pamatnostādnēs galvenos aspektus vardarbībai ģimenē, lai, balstoties uz tiem, likumdošanā beidzot tiktu iestrādāta definīcija „vardarbība ģimenē”. Vēl rosināts nodrošināt pietiekamu palīdzības tīklu sievietēm un bērniem, kas cieš no vardarbības, tai skaitā arī bezmaksas psihologa palīdzību. Aicināts valstij nodrošināt rehabilitācijas programmas vardarbības veicējiem ārpus ierastās vides (krīzes centrā, patversmē u.tml.) pretēji pašreizējai situācijai, kad varmāka paliek savos ierastajos apstākļos, kamēr cietušie tiek ievietoti krīzes centrā.
Tikai dažas personas ir sniegušas viedokli par to, kā mazināt apdraudējuma riskus bērna fiziskai un emocionālai veselībai. Ieteikts nodrošināt, ka krīzes centri un centri, kas sniedz palīdzību krīzes situācijā, ir pieejami visu diennakti. Aptaujātie iesaka izglītot sabiedrību un veicināt tās neiecietību gadījumos, kad pastāv aizdomas par iespējamu apdraudējumu bērniem, lai sekmētu pēc iespējas ātrāku iejaukšanos kritiskās situācijās. Tāpat ministrija aicināta piedāvāt izglītojošus pasākumus vecākiem bērnu emocionālai audzināšanai (kā sadzīvot ar pusaudzi, kā reaģēt uz niķiem, disciplinēt u.tml.).
