Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Guntars Kurmis: „Katrs cilvēks, iegādājoties īpašumu, ir tiesīgs izvērtēt, kura daļa no tā ir potenciāli applūstošā teritorija un kura – ne.”
FOTO: A.F.I
Līdz 27. aprīlim Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) bija saņēmusi septiņu pašvaldību pieprasījumus par 140 669 latu piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu zaudējumus, kas radušies plūdu dēļ.
Pavasara plūdu radīto zaudējumu segšanai Pļaviņu novada pašvaldība ēku, būvju un ceļu bojājumu novēršanai pieprasījusi 45,2 tūkst., Krustpils novads - autoceļu atjaunošanai 54 tūkst., Ventspils novada pašvaldība autoceļu, tiltu un caurteku remontam Zlēku, Piltenes un Tārgales pagastiem - 21,4 tūkst. latu. Savukārt Rugāju novada domei no valsts budžeta programmas autoceļu remontam nepieciešami 36,2 tūkst. latu. Jau zināms, ka Daugavpils novadā plūdu skāde ir lēšama 200 tūkst. latu apmērā, bet Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā – ap 140 tūkst. latu. Tādas naudas acīmredzot vēl krāsies un krāsies.
Māja ūdenī. Uz veikalu – ar laivu
Bet ko darīt tiem iedzīvotājiem, kuru jaunuzbūvēto vai svaigi izremontēto, vai vienkārši māju atjaunošanai arī vajadzīga liela nauda? Viss pašu ziņā un pašu atbildībā. Apdrošinātāji pauž, ka mājokļus pret plūdiem neapdrošina, pašvaldību atbildīgās personas – ka būvniecība atļauta saskaņā ar teritoriālo plānojumu un, ja nu kāds noteikumos atļauto pagaidu būvi (dārza mājiņu) applūstošā teritorijā pārbūvējis par pastāvīgu mitekli, arī paša vien atbildība. Turklāt daudzos gados pa reizei lielie sniegi un ledi, un klimatisko apstākļu sakritība mēdz sarūpēt arī tādas stihiskas nelaimes kā šopavasar, kad ūdens pārņēma gluži neparedzamas platības.
Piemēram, Daugavas palu ūdeņi šopavasar no ārpasaules nošķīruši 65 dzīvojamās mājas Sventes un Līksnas pagastos, appludinājuši ap 800 dārza mājiņu dārzkopības kooperatīvos "Ļubaste", "Maļutki", "Daugava", "Celtnieks" un "Kooperators", kā arī teritorijas vairāk nekā 4000 hektāru platībā. Applūstošo teritoriju iedzīvotāji ir pieraduši pie dabas untumiem, bija pienācīgi tiem sagatavojušies un par notiekošo arī šogad īpaši nesūdzējās. Nokļūšanai pēc produktiem vai bērnu aizvešanai uz skolu viņi izmantoja laivas, stāsta Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.
"Iegādājoties īpašumu, ir tiesības izvērtēt, kura daļa no tā ir potenciāli applūstošā teritorija un kura - ne, un informācija ir rūpīgi jāmeklē un jāpārbauda. "
Arī Jelgavā daļa teritorijas regulāri applūst gan pavasara, gan rudens palos. Pilsētas teritorijas, kas atrodas blakus upēm, tika apsekotas 2008. gadā un 2009. gadā. Pēc tam tika sagatavota applūstošo teritoriju karte, kura iekļauta jaunajā teritorijas plānojumā, kas tika pieņemts pērnā gada septembrī. Applūstošajās vietās apbūve nav pieļaujama.
Šā gada plūdu dēļ pilsētas plānojums mainīts netiks, norāda pašvaldības speciālisti, jo applūdušas bija tikai kartē iezīmētās teritorijas.
Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecību var veikt teritorijās, kur to pieļauj teritorijas plānojums, detālplānojums (ja tāds ir izstrādāts) un saistošie apbūves noteikumi. Aizsargjoslu likums aizliedz būvniecību applūstošajās teritorijās, izņemot īslaicīgas lietošanas ēku un mazāku apbūvi.
Bija pamats domāt, ka šogad cietušo statusā nonāks arī ūdenstilpju krastos uzceltie tā dēvētie pļavu ciemati. Un LV.LV šajā saistībā, uzdodot jautājumu „Kas, jūsuprāt, ir primāri atbildīgs par šīs problēmas izcelsmi?” izvaicāja arī savus lasītājus. Viedokļi ir šādi: pašvaldība, dodot atļauju būvēt applūstošajās pļavās (59%), mājokļa īpašnieks, pērkot „kaķi maisā” (17%), pašvaldība, nekontrolējot attīstītāju (14%), attīstītājs, neveicot meliorācijas darbus (10%).
Tomēr šķiet, ka jaunie, palieņu pļavās tapušie „pļavu ciemati” plūdos patiešām nav sevišķi cietuši, tātad laikam atrodas pietiekami lielā attālumā no lielajām straumēm. Arī aptaujāto pašvaldību amatpersonas apgalvoja, ka viņu teritorijās viss būvēts droši un atbilstoši plānojumam. Pat Ikšķiles novada pašvaldībā traci sacēlušie Daugavmalas ciemata māju īpašnieki tika cauri vien ar iedomu izbīli – kas nu būs, ja pēkšņi tiks pārrauts upes dambis?
LV.LV jautā: Kā ir ar šo apbūvi palieņu pļavās un applūstošajās teritorijās?
Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos:
„Mums par plūdiem ziņoja no Daugavpils, Rojas, arī Gulbenes, Carnikavas, Strenčiem un vēl dažām pašvaldībām.
Par to, ka cilvēki būvē mājas iespējamās applūstošajās teritorijās, palieņu pļavās, domāju tā: kad viņi ir dabūjuši savā īpašumā zemi, pa visu vari centīsies pierādīt, ka iekārotajā vietā apbūve ir pieļaujama. Draudēs ar tiesāšanos, pielabinās deputātus. Te ir jautājums – cik ilgi būvvaldes bagātajos gados tam visam spēja turēties pretī? Neviens ļaudīm tās būvatļaujas neuzspieda un nepieveda klāt.
"Apdrošinātāji mājokļus pret plūdiem neapdrošina."
Te gan bija tā – tiklīdz kāda būvvalde bija stiprāka un principiālāka, to nomainīja. Gan būvvaldes priekšnieks pašvaldībai nebija gana labs, gan sākās tiesas darbi: uz būvvaldēm tika izdarīts grandiozs spiediens. Tagad negribu teikt, ka vainīgas būvvaldes vai pašvaldības, jo sākumā tomēr bija pašu īpašnieku intereses. Tas nav vienpusīgi vērtējams.”
Laura Seile, Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vecākā referente:
„Šā gada plūdi bija ārkārtējs notikums, kas nav ierasta ikdiena. Palieņu pļavas ir dažādas, un šis statuss nebūt nenozīmē, ka tās vienmēr ir aizsargājamas teritorijas. Ik gadu upes vairāk vai mazāk iziet no krastiem palieņu pļavās, un pašvaldībām tas jāņem vērā, nosakot apbūves gabalus – tātad rūpējoties par saviem iedzīvotājiem, ne tikai par dabu. Bet mūs palieņu pļavas interesē no bioloģiskā viedokļa – tajās aug savādāki augi, un, mūsu ieskatā, tālab tās ir vērtīgas.”
Guntars Kurmis, Ikšķiles novada domes izpilddirektors:
„Kas vainas šai teritorijai pie Daugavas aizsargdambja? Upē ir „Latvenergo” garantēts ūdens līmenis - 80 metru virs jūras līmeņa, un ar to nekādu problēmu nav. Vai jūs esat redzējuši, ka starp Rīgu un Ķegumu kaut reizi būtu pārplūdusi Daugava? Tur vispār nav applūstošo teritoriju! Lūk, Mazā Jugla var appludināt kādas mājas, bet Daugava gan nē! Ja būtu tāda katastrofa, ka sabruktu, piemēram, Pļaviņu HES, tad par Ikšķili neviens pat neatcerētos, jo applūstu pat Vecrīga!
Bet dažu Daugavmalas māju iedzīvotāju trokšņošana pašvaldībā – tā bija klaunāde, citādi es to nosaukt nevaru. Cilvēki paši nopērk māju zem dambja līmeņa un pēc tam brīnās – kāpēc Ikšķiles novada dome neko nedara? Paši būvēja, paši pirka. Likumiska iemesla neatļaut tur būvēt mājas nebija, un tādēļ tās tur atrodas. Aptuveni pusotru metru zem Daugavas līmeņa, un „Latvenergo” garantē, ka dambis ir drošs. Tā bija pašu iedzīvotāju izdomāta problēma.
Bet par šā gada plūdiem kopumā varu teikt tā: mūsu novadā grīda pirmā stāva līmenī neapplūda nevienai mājai. Piebraucamie ceļi gan bija applūduši aptuveni desmit mājām. Arī materiālo zaudējumu mums nav.
Bet katrs cilvēks, iegādājoties īpašumu, ir tiesīgs izvērtēt, kura daļa no tā ir potenciāli applūstošā teritorija un kura - ne, un informācija ir rūpīgi jāmeklē un jāpārbauda, jo māju tomēr parasti pērk vienreiz mūžā. Vieglprātīgi tādu lēmumu pieņemt nedrīkst.”
Edvīns Kāpostiņš, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta Zemes politikas nodaļas vadītājs:
„Applūstošās teritorijas katra pašvaldība iezīmē savā teritorijas plānojumā, un tās var noteikt gan pēc izpētes dabā, gan matemātiski modelējot. Kā tas darāms, nosaka 2008. gada 3. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.
"Cilvēki paši nopērk māju zem dambja līmeņa un pēc tam brīnās – kāpēc novada dome neko nedara?"
Piemēram, Ķekavas novadam ir pērn apstiprināts jaunais teritorijas plānojums, kurā ir iezīmētas šīs applūstošās teritorijas. Šogad pašvaldība, lai pārbaudītu iepriekšējo uzmērījumu pareizību, izmantoja aerofotografēšanu, kas apstiprināja to atbilstību reālajai situācijai. Plānā iezīmētās applūstošās teritorijas, protams, nav apbūvējamas. Bet lielas problēmas, piemēram, Olainē, ir ar dārziņu teritorijām, kuras nebija paredzētas kā apbūves teritorijas, kur drīkstēja celt dārza mājiņas vai vasarnīcas, tātad pagaidu būves, bet diezgan daudzi dārziņu īpašnieki šīs vasaras mājas ir pārbūvējuši pastāvīgai dzīvošanai un pārcēlušies tur uz dzīvi. Tad gan plūdu laikā rodas lielas problēmas.”
Ko par iepriekš minēto saka Aizsargjoslu likums
„II nodaļa. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas 7. pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas
(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.
(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:
1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):
a) Daugavai – ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,
b) Gaujai – no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,
c) Gaujai – no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,
d) Lielupei – ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,
e) Ventai – ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,
f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm – ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,
g) 25–100 kilometrus garām ūdenstecēm – ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,
h) 10–25 kilometrus garām ūdenstecēm – ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,
i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm – ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,
j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, – ne mazāk kā 500 metrus plata josla,
k) 100–1000 hektārus lielām ūdenstilpēm – ne mazāk kā 300 metrus plata josla,
l) 25—100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,
m) 10–25 hektārus lielām ūdenstilpēm – ne mazāk kā 50 metrus plata josla,
n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm – ne mazāk kā 10 metrus plata josla,
o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju – ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;
2) pilsētās un ciemos – teritoriju plānojumos:
a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ,
b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju – visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst;
3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, – teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;
4) uz salām un pussalām – teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.
(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, – no tā augšējās krants.
(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.
(6) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 06.03.2008. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)
