Ideja par bezbērnu nodokli paaudžu solidaritātes vārdā Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas izvirzīta vairākkārt. Taču līdz likumprojekta izstrādei tā nav nonākusi. Nodokļa saturu lielākoties piedāvāts iekļaut iedzīvotāju nodoklī vai neapliekamā minimuma palielināšanā par apgādājamām personām. Savukārt Igaunijas Ārstu biedrība, Bērnu aizsardzības biedrība un citas sabiedriskas organizācijas pērn maijā apvienojās vienotā prasībā par bērnu pabalstu un bezmaksas skolas ēdināšanas saglabāšanu un piedāvājušas ieviest valstī bezbērnu nodokli, atsaucoties uz „PM Online”, ziņo LETA.
„Ja valsts nokļuvusi tik bezcerīgā situācijā, ka nav vairs kauna ekonomēt pat uz bērnu pārtikas rēķina, tad būtu jāvēršas pie tiem iedzīvotājiem, kam liela daļa no saviem ienākumiem nav jātērē par bērniem. Arī viņi varētu solidarizēties ar bērnu vecākiem un grūtā brīdī palīdzēt valstij un tajā dzīvojošajiem bērniem, maksājot daļu no saviem ienākumiem bezbērnu nodokļos,” teikts Ārstu biedrības paziņojumā.
Padomju Savienībā ar 6 procentu nodokli aplika bezbērnu vīriešus vecumā no 20 līdz 50 gadiem un precētas bezbērnu sievietes vecumā no 20 līdz 45 gadiem.
LV.LV jautā: Kā vērtējama ideja par bezbērnu nodokļa ieviešanu?
Aivita Putniņa, sociālantropoloģe:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
“Bezbērnu nodokļa problemātika ir padomju laika „aste”, kas tam nāk līdzi. Šo ideju derīgāk būtu formulēt kā nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem – pašlaik nodokļu slogs tām būtiski neatšķiras no pārējiem. Šāds risinājums droši vien būtu arī lētāks un vieglāk administrējams. Ieviešot bezbērnu nodokli, nāktos domāt, kā šos ieņēmums skaidri pārdalīt par labu ģimenēm ar bērniem. Turklāt, izšķiroties par to personu loku, kas ar šo nodokli apliekami, nāktos noteikt attiecīgu reproduktīvo vecumu, veselības stāvokli un citus morāli neviennozīmīgi vērtējamus kritērijus.
Bezbērnu nodoklis, kāds tas bija padomju laikā, iemieso totalitārā režīma pieeju – cilvēkam sevi ir jāatražo. Ja ne, tad jāattaisno sevi. Mūsdienās demokrātiska valsts ir konstruēta indivīda prioritātei. Šajā kontekstā bezbērnu nodoklis var būt uzlūkojams kā indivīda izvēles brīvības ierobežojums, kas ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Savukārt nodokļu atvieglojumi ģimenēm ar bērniem jau atbilst sociāli atbildīgas valsts idejai.
Nodokļu atvieglojumu kontekstā sociāli taisnīgāk būtu skatīties plašāk – arī uz cilvēkiem, kuri, piemēram, kopj vecus ļaudis un invalīdus, tērējot savus ienākumus un aprūpējot vairākas personas.”
Aija Barča, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja:
Foto: A.F.I
„Jautājums par bezbērnu nodokļa ieviešanu, vērtējot iespējas atbalstīt ģimenes ar bērniem, tika skaitīts jau 7. Saeimas laikā. Jāpiekrīt, ka materiālā situācija daudzās šādās ģimenēs pašlaik ir traģiska, tādēļ Sociālo un darba lietu komisija būtu ar mieru diskutēt par iespējamiem risinājumiem nodokļu politikā. Taču man šķiet, ka piemērotāks risinājums būtu nevis bezbērnu nodokļa ieviešana, bet gan nodokļu atlaides ģimenēm ar bērniem.”
Finanšu ministrijas (FM) viedoklis:
„Finanšu ministrijas viedoklis jautājumā par bezbērnu nodokli ir noraidošs, jo personas, kam nav apgādājamo, jau tagad atbilstoši Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma nosacījumiem maksā lielāku nodokli nekā personas, kurām ir apgādājamie. Personām, kam nav apgādājamo, nav tiesību piemērot nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu (pašlaik Latvijā nodokļa atvieglojuma apmērs ir noteikts 63 lati mēnesī, kas veido 756 latus gadā). Tādējādi fiziskā persona bez apgādājamiem gadā samaksā par 196,56 latiem lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli nekā fiziskā personā ar vienu apgādājamo, un par 393,12 latiem lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli nekā fiziskā persona ar diviem apgādājamiem. Lai arī nominālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme visiem nodokļa maksātājiem ir vienāda - 26% (kopš 2010. gada), tomēr efektīvā nodokļa likme, ko nosaka kā aprēķināto nodokli pret personas bruto ienākumu, atšķiras, un tā ir daudz augstāka personai bez apgādājamiem.
Piemēram, personai, kas saņem minimālo mēnešalgu un kam nav apgādājamo, efektīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 18,6%, savukārt personai ar vienu apgādājamo un diviem apgādājamiem tā attiecīgi ir 9,5% un 0,4%.
Ja personas atalgojums atbilst 2009. gada vidējai mēneša darba samaksai (461 lats), tad efektīvā nodokļa likme attiecīgi ir 21,7%, 18,1% un 14,6%. Šie skaitļi skaidri parāda, ka maksājamais nodoklis ir lielāks personai bez apgādājamiem. Tādējādi, ja bezbērnu nodokļa mērķis ir uzlikt lielāku nodokli tiem iedzīvotājiem, kuru aprūpē nav apgādājamo, šis mērķis ir sasniegts. Bezbērnu nodokļa gadījumā, kā FM to vairākkārt jau ir norādījusi, fiziskas personas tiesības varētu tikt aizskartas, ja tai nevar būt bērnu, kā arī būtu grūti pamatot, kādēļ tiem iedzīvotājiem, kuriem bērni jau izauguši, ir jāmaksā papildu nodoklis. Turpretim, ja nodokli uzliktu tikai iedzīvotājiem, kuriem nav un nav bijuši bērni, iespējamais fiskālais ieguvums būtu mazs.”
