Igaunija – paralēlā Latvija
Kad Latvijas Universitātē studēju somugru valodas un devos apmaiņas programmā uz Igauniju, man jautāja, kāpēc nemeklēju kādu eksotiskāku un tālāku zemi. Sak, Igaunija taču tepat blakus, zināma un… šķietami garlaicīga. Tomēr tā šķiet tikai pirmajā mirklī. Igaunija ir zeme, ko vērts iepazīt ne tikai tādēļ, lai labāk saprastu igauņus, bet arī tādēļ, lai labāk saprastu latviešus.
Dzīvojot Igaunijā, ar kuru dalām gadsimtiem ilgu kopīgu vēsturi, jutos kā nokļuvusi paralēlā pasaulē, kur viss it kā ir tāpat kā Latvijā, tomēr citādi. Lūk, piemērs. Piektdienas vakarā dodos uz Igaunijas klubu. Viss kā jau pieklājas – štātes, frizūras un rotas. Mūzika – kas nu tajā mirklī no aizokeāna varoņiem modē. Pēkšņi mūzika mainās un sāk skanēt kas pavisam dīvains. Citu valstu pārstāvji mīņājas un īsti nesaprot, kā šī dziesma ieklīdusi šajā vietā. Igauņi lēkā un dzied līdzi. Skatās cits uz citu ar viltīgi vainīgiem smaidiem, bet pretoties nevar. Skaidrs – šī ir igauņu Raimonda Paula dziesma. Pēc kāda laika atkal tiek atskaņots vietējais ražojums. Igauņi piever acis, sapņaini dzied līdzi un droši vien aizdomājas par ko tādu, kam no malas īsti piekļūt nevar. Skaidrs – šis ir igauņu Imants Kalniņš. Tā, dzīvojot Igaunijā, atklāju gan igauņu Ellu, gan Paukštello, pat ar igauņu "Cosmos" dubultniekiem tiku iepazīstināta. Pat latviešu lepnums – Dziesmu un deju svētki – ir atrodami arī Igaunijā.
"Igaunija ir zeme, ko ir vērts iepazīt ne tikai tādēļ, lai labāk saprastu igauņus, bet arī tādēļ, lai labāk saprastu latviešus. "
Tomēr vislielāko pārsteigumu piedzīvoju, kad, stopējot uz Latviju, mani savā mašīnā laipni uzņēma igauņi – manas māsas un viņas vīra dubultnieki, kas mani uzaicināja papusdienot pie manas mammas dubultnieces. Esot apsolījuši iebraukt, turklāt gribot burkānus paņemt – esot beigušies. Klausoties jau reiz dzirdētas sarunas, tikai šoreiz igauniski, turpinājām ceļu. Kad iebraucām lauku pagalmā, pretī priecīgi skrēja suns. Manas mammas igauņu dubultniece pameta iesāktos darbus, sveicināja savējos, slaucīja rokas, bet prātā droši vien turpināja domāt, kas vēl šajā vakarā jāpaspēj padarīt bez ierastās govju slaukšanas. Tomēr – ciemiņi pirmajā vietā, tāpēc viņi jāpabaro. Kamēr es ēdu igauņu kartupeļus ar igauņu kotleti, manas mammas igauņu dubultniece turpināja brīnīties, ka latviešu meitene tik labi runā igauniski. Mirklī, kad viņa ar manas mammas sejas izteiksmi pajautāja, vai ta’ man neesot bail ar autostopu braukt un vai ta’ mana mamma vispār zina, ko es daru, man tik ļoti gribējās redzēt manas mammas sarunu ar šo igaunieti. Kopīgas lietas, par ko viņas varētu runāt, nevar ne saskaitīt. Šajā mirklī manas māsas igauņu dubultnieces vīrs sāka krāmēt bagāžniekā lauku labumus. Mana igauņu mamma vēlējās dot to, to un vēl to, kamēr meita ar vīru prātoja, kā pieklājīgi atteikties no lietām, par kuru likteni (aizmirstību pieliekamajā) bija droši. Cik mēs esam līdzīgi, toreiz sapratu.
Tartu – studentu pilsēta
Viena no lielākajām pilsētām Igaunijā ar 100 000 iedzīvotāju un lielāko studentu īpatsvaru iedzīvotāju ziņā ir Tartu. Tartu universitāte dibināta 1632. gadā, tajā mācās 16 000 studentu, no kuriem katru gadu ap 650 ir ārzemju studenti. Universitātē var iegūt gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora grādu.
Tartu universitātē latviešiem ir zīmīga vieta – senā Tērbata, kurā mācījies gan Krišjānis Barons, gan Krišjānis Valdemārs. Tartu ir svarīga pilsēta ne tikai igauņiem, bet arī latviešiem. Šo atmodas un izglītības atmosfēru Tartu ir saglabājusi joprojām. Pilsētā katrs trešais iedzīvotājs ir students. Ielas ir pilnas ar jauniešiem. Notiek teātra un kino festivāli, mūzikas koncerti un citi kultūras pasākumi. Ne velti Tartu tiek uzskatīta par Igaunijas kultūras galvaspilsētu.
"Igauņu leģenda vēsta, ka mirklī, kad pār šo tiltu pāries nevainīga medicīnas fakultātes absolvente, tilts sagrūšot."
Tomēr par to, cik ļoti Tartu valda studenti, liecināja kāds likums – vai, pareizāk sakot, likuma izņēmums. Igaunijā, gluži kā Latvijā, ir aizliegts atrasties uz ielas ar atvērtu alkohola pudeli. Tomēr par godu daudzajiem studentiem Tartu ir atrodams šī likuma izņēmums. Blakus universitātes galvenajai ēkai atrodas mazs uzkalniņš, kura zaļajā zālīte siltās dienās atpūšas daudzi jo daudzi studenti. Šī iemesla dēļ šajā uzkalniņā ir atļauts uzturēties ar atvērtām alus pudelēm.
Un, lūk, vēl kāda Tartu universitātes studentu tradīcija. Tartu cauri plūst Emajegi upe. Kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem tās krastus savieno tilts, kura dzelzsbetona loka gali balstās uz tilta pamata. Tas ir ļoti īpašs gājēju tilts, un uz tā apmēram astoņus metrus augstās arkas var nokļūt bez sevišķām grūtībām. Nezinu, vai arhitektam, veidojot šo tiltu, bija padomā sagādāt izklaidi drosmīgajiem Tartu iedzīvotājiem, vai vienkārši tā sagadījās, bet nakts vidū pāriet upi pa šo pietiekami augsto arku par goda lietu uzskata katrs igauņu students. Nerakstīti likumi nosaka, ka ikvienam Tartu studentam tas jāizdara divas reizes – sākot studēt Tartu universitātē, jādodas pāri upei uz universitātes pusi, bet pēc absolvēšanas jādodas no universitātes prom. Arī es šķērsoju upi pa tilta arku, tādēļ varu uzskatīt, ka esmu tikusi iesvētīta Tartu.
Lēni, klusi, bet uzņēmīgi
Latvieši runā, ka igauņi ir lēni un ka jokus stāsta par igauņiem, jo igauņi jokus nestāstot. Arī kāds Igaunijas krievs – kravas mašīnas šoferis – manā kārtējā stopējienā uz Latviju mēģināja pārliecināt, ka igauņi humoru vēl neesot atklājuši. Jā, pirmajā mirkli tā arī šķiet – igauņi ir klusi, pelēki un sevī ierāvušies, toties bez jokiem viņi tomēr neiztiek. Lūk, kāds joks. Viens no Tartu tiltiņiem tiek dēvēts par Velna tiltu. Igauņu leģenda vēsta, ka mirklī, kad pār šo tiltu pāries nevainīga medicīnas fakultātes absolvente, tilts sagrūšot. Tā kā studijas medicīnas fakultātē ir ļoti ilgas, tilts stāv kā stāvējis joprojām, un igauņi turpina smieties par šo asprātīgo pareģojumu.
Savukārt par igauņu noturību un pašapziņu cauri gadsimtiem liecina Doma kalns Tartu centrā. Vācu krustneši 13. gadsimtā seno igauņu svētajā upurkalnā uzcēla katedrāli. Tagad no katedrāles saglabājušās vien drupas, toties pārdesmit metrus tālāk stāv senais upurakmens, uz kura joprojām var atrast monētas, graudus un citas lietas, ko igauņi ziedo savu senču gariem. Nezinu, vai jebkuras citas Eiropas Savienības valsts otras lielākās pilsētas centrā var atrast upurakmeni, kam joprojām tiek sniegti ziedojumi.
"Igauņi turas pie savas zemes. Kamēr citi klaigā, igauņi izgudro "skype"."
No saviem spāņu draugiem esmu dzirdējusi, ka viņi pēc Igaunijā pavadīta gada nav ieguvuši nevienu igauņu draugu. Šajā ziņā igauņi ir līdzīgi mums. Jā, draudzība ar igauņiem veidojas lēni, bet pamatīgi. Igauņi gan nav no tām skaļākajam tautām, ir pat par kripatu klusāki nekā latvieši, bet to līdzsvaro igauņu uzņēmīgums un veiksmīgums. Igauņi turas pie savas zemes. Kamēr citi klaigā, igauņi izgudro "skype". Ar mūsu ziemeļu kaimiņiem patiesībā varam lepoties. Es patiešām lepojos, tādēļ Igaunijas neatkarības dienā iedegšu sveci – ne tikai par Igauniju, bet par visām trim Baltijas valstīm.
Piedalies arī tu!
Šodien, 24. februārī, Igaunija svin neatkarības dienu. Tādēļ Tartu universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti Rīgā rīko akadēmisko un kultūras pasākumu ciklu dažādu vecumu un interešu grupu apmeklētājiem. No pulksten 14.00 līdz 18.00 Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, 240. telpā, studenti un vidusskolu pēdējo klašu skolēni aicināti apmeklēt izstādi “Tartu: akadēmiska un forša". Tajā varēs uzzināt par studiju un atpūtas iespējām Igaunijas akadēmiskajā galvaspilsētā Tartu, pieteikties uz nedēļas nogales ekskursiju braucienam uz Tartu, kā arī saņemt šo braucienu kā balvu, kļūstot par uzvarētāju konkursā par Tartu. Savukārt Tartu universitātes mācībspēku lekcija sniegs priekšstatu par to, ko nozīmē būt ārzemju studentam Tartu universitātē un iepazīstinās ar daudzajām izglītības programmām angļu valodā.
Tartu universitātes Viljandes kultūras akadēmijas mākslinieki šodien no 16.00 līdz 17.00 sniedz koncertu Latvijas Universitātes Mazajā aulā Raiņa bulvārī 19. Tas iecerēts kā tautas mūzikas un mūsdienīgu ritmu kokteilis, kurā dzirksteļojošā virpulī sajaucas vijoles, ģitāras, dūdu un flautas melodijas. Pēc koncerta Latvijas Universitātes Mazajā aulā demonstrēs leģendāro filmu "Dziesmotā revolūcija".
