Pēc Eiropas Komisijas (EK) 12. maijā pavēstītā, ka Igaunija atzīta par gatavu pievienoties eirozonai no nākamā gada 1. janvāra, premjerministrs Andruss Ansips pateicās tautai par atbalstu valdības lēmumiem, kas bija nepieciešami, lai Igaunija atbilstu eiro ieviešanas kritērijiem. “Bez šī atbalsta būtu neiespējami pieņemt tādus nepieciešamus, lai gan sāpīgus lēmumus,” aģentūrai BNS teica premjers, uzsverot, ka EK vērtējums apliecina – „mūsu atbildīgā finanšu politika ir vedusi Igauniju pa pareizo ceļu”. Igaunija turpināšot konservatīvu finanšu politiku arī nākotnē.
Noslēdz līgumu ar Jordāniju par degakmens izmantošanu
Starp „Eesti Energia” un Jordānijas valdību noslēgts koncesijas līgums par Attarat Um Ghudrani degakmens atradņu rezervju izmantošanu, raksta laikraksts „Eesti Ekspress”. Koncesijas līgums ietver visus nepieciešamos darbus vietējās degakmens pārstrādes attīstībai, vides jautājumu regulēšanu, kā arī tam nepieciešamo finansējumu.
Līdz ar līguma noslēgšanu „Eesti Energia” uzsāks sarunas par degakmens atradnes papildus ģeoloģisko un hidroģeoloģisko izpētes darbu veikšanu, degakmens pārstrādes tehnoloģijas attīstību un testēšanu, kā arī tiks veikta ietekmes vērtēšana uz vidi. Paredzēts, ka vēlākais pēc četriem gadiem tiks pieņemts galīgais lēmums par konkrētas pārstrādes turpināšanu un kompleksa būvniecību. Saskaņā ar koncesijas līgumu atradnes izmantošanas ilguma tiesības, atskaitot izpētes periodu, ir 40 gadi un to ir tiesības pagarināt vēl par desmit gadiem.
Attarat Um Ghudrani degakmens atradne atrodas Jordānijas centrālajā daļā un ir lielākā no Jordānijā zināmajām degakmens atradnēm: tiek lēsts, ka kopējās atradnē esošās degakmens rezerves ir līdz 25 miljardiem tonnu. Pamatojoties uz koncesijas līgumu, „Eesti Energia” pārraudzībā nodotajā atradnē 38 kvadrātkilometru platībā aptuvenā vērtējumā degakmens rezerve varētu būt līdz 2 miljardiem tonnu.
"Ja enerģētikas projekts būs sekmīgs, tad reģionā sāks investēt arī citi Igaunijas uzņēmumi."
Uzņēmumam „Eesti Energia” Jordānijā ir divi paralēli ražošanas attīstības projekti: eļļas rūpnīca ar 38 000 barelu jaudu dienā un degakmens elektrostacija ar 900 MW jaudu. „Eesti Energia” loma šeit ir projektu ieviešana un jauno tehnoloģiju attīstība. Turpmākajā attīstībā un tam sekojošajā ražošanas fāzē „Eesti Energia” plāno projektam piesaistīt papildu investorus. Elektroenerģijas un eļļas ražotņu attīstība tiek plānota uz vienā un tajā pašā atradnē esošajām degakmens rezervēm.
Šonedēļ valdības vadītājs A.Ansips ticies ar Jordānijas premjerministru Samiru Zaidu al Rifai. Kā vēsta valdības preses dienests, tikšanās laikā apspriestas abu valstu turpmākās kooperācijas iespējas. A.Ansips prognozē: ja enerģētikas projekts būs sekmīgs, reģionā sāks investēt arī citi Igaunijas uzņēmumi.
Pārtikas pakas trūcīgajiem joprojām nepieciešamas, un to būs vairāk
Labdarības organizācijas šogad trūkumcietējiem Igaunijā izdalīs par 1000 tonnām vairāk pārtikas produktu nekā pagājušajā gadā, un šis apjoms sasniegs 1627 tonnas, raksta avīze „Maaleht”. Jau ziemā PRIA (Latvijā LAD) noorganizēja konkursu, kurā uzvarēja Lietuvas uzņēmums UAB „Amber pasta”, kas Igaunijai saskaņā ar līgumu arī piegādās 1627 tonnas attiecīgo produktu.
„Šis apjoms ir gandrīz par 300 tonnām lielāks, nekā labdarības organizācijas bija pasūtījušas pagājušajā gadā. Pārtikas palīdzības pasākumu shēma šogad ļauj šīm organizācijām pasūtītos apjomus proporcionāli palielināt. Vispārējās ekonomiskās situācijas dēļ, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad palīdzības pieprasītāju skaits ir būtiski palielinājies, tāpēc pārtikas apjomam jābūt arī daudz lielākam,” skaidro PRIA Tirgus attiecību biroja vadītāja Lilī Hantsone.
Šogad trūkumcietējiem visos Igaunijas reģionos ar sešu labdarības organizāciju starpniecību ir paredzēts izdalīt 695 tonnas makaronu, 340 tonnas kviešu miltu, 590 tonnas auzu pārslu, pa vienai tonnai mannas putraimu un rīsu. Tradicionāli lielāko teritorijas daļu pārklāj Igaunijas Sarkanais Krusts.
Lilī Hantsone apstiprina, ka trūkumcietējiem paredzētais pārtikas produktu apjoms šogad paredzēts par 1000 tonnām lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tiesa, ir palielinājies arī palīdzības pieprasītāju skaits. Pērn tas bija līdz 50 000 cilvēku, šogad šāds atbalsts būs nepieciešams jau līdz 80 tūkstošiem cilvēku.
Pārtikas piegādi ir plānots sākt maijā, vispirms Pērnavas un Viljandimā reģioniem. Saskaņā ar noslēgto līgumu konkursā uzvarējušais Lietuvas uzņēmums pārtikas produktus piegādās 44 punktos visā Igaunijā. Trūkumcietēji pārtikas produktus saņems speciāli iezīmētos iepakojumos, un tos izdalīs labdarības organizāciju pārstāvji bez maksas, palīdzot pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.
PRIA jau tagad pieņem trūkumcietējiem paredzēto pārtikas produktu paraugus 2011. gadam no bezpeļņas organizācijām, kas papildus savai pamatdarbībai labprāt nodarbojas ar labdarību. Viena veida produkta minimālais apjoms ir 100 kg, bet kopā viena pieprasījuma ietvaros vēlamajam apjomam jābūt vismaz 500 kg.
Igaunijai, kas šonedēļ saņēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) uzaicinājumu kļūt par tās dalībvalsti, pēc dziļās krīzes tagad jākoncentrējas uz darbiem, lai apturētu nabadzības pieaugšanu bezdarbnieku un pensionāru sociālajās grupās. Saskaņā ar OECD datiem Igaunijā 61% bezdarbnieku un 43% pensionāru dzīvo trūkumā, tas ir, viņu ienākumi ir mazāk nekā 60 procenti no vidējiem ienākumiem valstī.
Igaunijas mediji vēstī, ka bezdarbniekos reģistrējušies vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku un viņu skaits ir sarucis par apmēram pusotru tūkstoti pēc tam, kad divus gadus to skaits bija tikai audzis. Reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies no 14,2 līdz 14 procentiem.
