Oficiālu uzaicinājumu iestāties OECD Igaunijai izteica 27.maijā svinīgā ceremonijā organizācijas galvenajā mītnē Parīzē – ceremonijā piedalījās kaimiņvalsts premjerministrs Andruss Ansips un finanšu ministrs Jurgens Ligi. Līdztekus Igaunijai uzaicinājumu iestāties OECD saņēma arī Izraēla un Slovēnija.
Iespēja aktīvi piedalīties ekonomikas un finanšu politikas veidošanā
Savā uzrunā premjers uzsvēra, ka šāda uzaicinājuma saņemšana ir liels gods un privilēģija Igaunijai: „Šis gads Igaunijai ir ļoti nozīmīgs. Jau ilgāku laiku mums ir bijuši divi nozīmīgi politiski mērķi – iekļaušanās eirozonas valstu saimē un pievienošanās OECD. Šodien mēs varam teikt, ka pirmais mērķis ir gandrīz rokas stiepiena attālumā, bet otrais ir jau sasniegts. Vienmēr esam gatavi jaunām idejām. Gadu gaitā arī mums ir uzkrājusies pieredze, kuru esam gatavi pievienot kopējām OECD zināšanām.”
Savā runā kaimiņvalsts premjers pievērsās arī ekonomikas un finanšu politikai, norādot uz fiksēto valūtas kursu, stingru budžeta politiku, vienkāršu nodokļu sistēmu un izdevīgu uzņēmējdarbības vidi Igaunijā. Savā runā A.Ansips norādīja, ka valsts ekonomika, salīdzinot ar 1992.gadu, ir desmitkāršojusies: piemēram, vecuma pensijas kopumā ir palielinājušās divdesmit reižu. Vidējais iedzīvotāju dzīves ilgums šobrīd ir par septiņiem gadiem garāks nekā 1994.gadā. „Ceram, ka pievienošanās OECD veicinās tālāku Igaunijas attīstību,” uzsvēra A.Ansips.
Finanšu ministrs J.Ligi uzskata, ka pievienošanās OECD ir būtisks Igaunijas ekonomikas un finanšu politikas atzinums: „Ir patīkami apzināties, ka mūs atzīst par valsti, ar kuru var apmainīties pieredzē un no kuras var kaut ko mācīties. Tā ir arī iespēja aktīvi piedalīties OECD ekonomikas, budžeta, nodokļu un finanšu politikas regulu un ieteikumu veidošanā.”
"Tā ir arī iespēja aktīvi piedalīties OECD ekonomikas, budžeta, nodokļu un finanšu politikas regulu un ieteikumu veidošanā."
Igaunijas pievienošanās līgumu OECD 2010.gada 3.jūnijā parakstīja premjerministrs A. Ansips un OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija. Par OECD pilntiesīgu locekli Igaunija kļūs pēc iestāšanās līguma ratifikācijas Igaunijas parlamentā (Riigikogu).
Šobrīd OECD ir 31 valsts. Organizācijas galvenais mērķis ir veicināt demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanu un izplatīšanu, sekmējot valstu ilgtspējīgu tautsaimniecisko attīstību globalizācijas apstākļos. Mērķa sasniegšanai tiek attīstīta sadarbība starp OECD loceklēm, iekļaujot šajā darbā speciālistus atsevišķu nozaru izvērtēšanai, ieteikumu sniegšanai un šo nozaru politikas veidošanai. Regulāri tiek gatavoti pārskati par ekonomisko situāciju dalībvalstīs.
1996.gadā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm parakstīja deklarāciju, kurā tika pausta vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu. Līdz konkrētam lēmumam par Latvijas uzņemšanu OECD Latvija aktivizē sadarbību ar tās komitejām, darba grupām, programmām u.c.
Igaunija savu drošību neraizējas
Laikraksts „Eesti Ekspress” informē, ka, premjerministra A.Ansipa vērtējumā, šobrīd Igaunijas tauta dzīvo visdrošākajā laikā: „Esam NATO un Eiropas Savienības locekļi, un mūsu ekonomika integrējas ar pārējo pasauli. Mums ikdienā nav jāraizējas par savu drošību.” Viņa teikto apstiprina arī uzaicinājums Igaunijai pievienoties OECD un drīzā iekļaušanās eirozonas valstu saimē. Atklājot aizsardzības spēku pavasara mācības, valdības vadītājs uzsvēra, ka izdevumiem Igaunijas aizsardzībai jābūt tik lieliem, kā tas ir solīts mūsu NATO partneriem – divi procenti no iekšzemes kopprodukta. „Šobrīd izdevumi aizsardzībai ir vieni no lielākajiem NATO, kaut gan tas ir tikai 1,86% no mūsu iekšzemes kopprodukta. Nopietni runājot, divu procentu robežu mēs nesasniegsim jau nākamajā gadā, bet es ceru, ka aiznākamajā gan,” teica A.Ansips.
Tiekoties ar armijas pārstāvjiem, valdības vadītājs pieskārās arī Afganistānas jautājumam. Īpaši A.Ansips uzsvēra sadarbības nozīmīgumu ar vietējiem iedzīvotājiem, jo no tā lielā mērā ir atkarīgs armijas veikto operāciju iznākums. Premjers apsolīja, ka Igaunijas kareivji paliks Afganistānā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, jo, sargājot afgāņu drošību, kareivji sargā arī savas zemes drošību.
"Esam NATO un Eiropas Savienības locekļi, un mūsu ekonomika integrējas ar pārējo pasauli. Mums ikdienā nav jāraizējas par savu drošību."
Kopš 1999.gada notiekošos augstākos valsts aizsardzības kursus ir beiguši 900 cilvēki no dažādām nozarēm: politiķi, valsts ierēdņi, uzņēmēji, korespondenti, izglītības sistēmā strādājošie un citu nozaru aktīvākie iedzīvotāji. Kursanti sešu dienu laikā apgūst zināšanas par Igaunijas drošības un aizsardzības politiku, ārlietām, valsts aizsardzības sistēmu un ar to saistīto likumdošanu, par sadarbību ar starptautiskiem aizsardzības spēkiem, Igaunijas investīcijām aizsardzībai un iekšējo drošību. Kursantus ar šiem jautājumiem iepazīstina Igaunijas aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministri, armijas pārstāvji un citi speciālisti.
Apstiprina AS „Eesti Energia” kapitāla palielināšanu
Igaunijas valdība kārtējā sēdē apstiprinājusi AS „Eesti Energia” paša kapitāla palielināšanu. Līdz ar to ir apstiprināts Finanšu ministrijas izstrādātais priekšlikums par AS „Eesti Energia” akcionāru kapitāla paplašināšanu un jaunu akciju izlaidi. Akcionāru kapitāla paplašināšana dod uzņēmumam nepieciešamo drošību jauna degakmens bloka izbūves uzsākšanai un, vajadzības gadījumā, jaunām investīcijām.
Jau pagājušā gada rudenī Igaunijas valdība uzdeva Ekonomikas un komunikāciju ministrijai izstrādāt priekšlikumu un veikt AS „Eesti Energia” akciju sākotnējo publisko piedāvāšanu un tam sekojošo akciju izvērtēšanu biržā. Valdība uzskata, ka publisko akciju emisija ir priekšnoteikums likumīgas regulēšanas pilnveidošanai valsts stratēģisko interešu aizstāvībai un administratīvo risku mazināšanai.
