Nesen notikušajā Igaunijas Lauksaimnieku centrālās savienības kopsapulcē izplatīts uzsaukums – "Valsts var būt neatkarīga tikai tad, ja lauksaimnieki spēj to pabarot." Laikraksts "Postimees" atzīmē, ka jautājums, kuru tautsaimniecības nozari vairāk atbalstīt, jālemj valstiskā līmenī. Ja citas valstis aizstāv savus ražotājus, bet Igaunija ne, tad paši igauņi būs zaudētāji. Neizmantotais potenciāls Igaunijai ir daudz lielāks, nekā šodienas lauksaimniecība reāli valstij sniedz.
"Valsts var būt neatkarīga tikai tad, ja lauksaimnieki spēj to pabarot."
Kā intervijā teicis Rīgikogu Zemes komisijas loceklis, Reformu partijas biedrs Reins Aidma, lauksaimnieku centieni iekšējā tirgus patēriņu valstī nodrošināt ar pašu ražoto ir ne tik vien saprotami, bet arī reāli. "Patlaban Igaunijā 80–90 procenti no lauksaimniecības pamatprodukcijas (gaļas, piena, labības) ir mūsu lauksaimnieku ražojumi. Galvenā problēma ir nevienlīdzīga Igaunijas lauksaimnieku situācija, salīdzinot ar ES vecajām dalībvalstīm. Ir saprotams, ka Igaunijas lauksaimnieku finansiālā situācija ir daudz sliktāka, jo ES vecās dalībvalstis tiek atbalstītas vairāk nekā jaunās, tajā skaitā arī Igaunija. Lai likvidētu šo netaisnību, Eiropas Savienībai steidzamības kārtā nepieciešama jauna un vienota kopējā lauksaimniecības politika, kas visām dalībvalstīm nodrošina vienādas tiesības."
ES graudaudzētāju "vairogs" – intervences iepirkums
Lauksaimniecības ministrijas preses dienests informē, ka Igaunijas Lauksaimnieku centrālās savienības kopsapulcē lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders savā runā skāra arī jautājumus, kas saistīti ar situāciju labības tirgū. "Pēdējā laikā daudz runāts par iespējamo cenu celšanos maizei un citiem miltu izstrādājumiem. Tomēr nevajadzētu skriet pa priekšu oficiālajām prognozēm. Pārspīlētas ir arī runas par pamatīgu cenu paaugstināšanos labībai. Labības cenas īpatsvars maizes izstrādājumu mazumtirdzniecības cenā veido tikai 10 procentus. No tā var spriest – ja labības cenas celtos kaut vai par 50 procentiem, maizes cenu tas ietekmētu tikai par pieciem procentiem."
"Eiropas Savienībai steidzamības kārtā nepieciešama jauna un vienota kopējā lauksaimniecības politika."
Krievijas īpatsvars pasaules kviešu tirgū pēdējos gados ir bijis zem 10 procentiem. Šogad daudzās pasaules valstīs, kas ražo labību, tādās kā Ukraina, Vācija, Polija un Francija, ir gaidāma labības ražas samazināšanās, kā rezultātā cenas paaugstināšanās labībai nudien iespējama. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai ir tādi lauksaimniecības politikas pasākumi kā labības iepirkums intervencē, kas ļauj nosegt iztrūkumu labības tirgū.
Aizdomas par iespējamu karteli
Akciju sabiedrība "Trigon Agri" laikrakstā "Aripaev" informē lasītājus par veiktajiem labības ražošanas pētījumiem Igaunijā. Kā liecina izpētes rezultāti, ekonomiskais pieaugums 2010. gadā būs ievērojams, kaut arī kopējais labības ievākums tonnās – sakarā ar nelabvēlīgajiem laikapstākļiem – būs līdzīgs 2009. gada ražai. Labus rādītājus "Trigon Agri" prognozes sola eļļas sēklu audzētājiem, jo šogad no kopievākuma tās veido 37% (2009. gadā tikai 15%) un šai labībai ir augstāka cena par tonnu. Saulespuķes, kukurūza, un soja šogad Igaunijā audzēta 42 000 ha platībā un kopraža prognozēta līdz 97 000 tonnu. "Tomēr šeit jārēķinās, ka labības novākšana un iekūlums būs atkarīgi no laikapstākļiem tieši ražas novākšanas laikā. Otrs aspekts, ko mēs arī nevaram neņemt vērā, ir labības cenu celšanās pēdējās nedēļās Krievijā un Ukrainā. Ņemot vērā situāciju pasaules labības tirgū, arī mēs plānojam šogad labību pārdot par augstāku cenu nekā pagājušajā gadā," teic "Trigon Agri" pārstāvis.
"Igaunijas Konkurences komisija skaidros, vai starp miltu izstrādājumu ražotājiem nav noslēgta karteļa vienošanās par maizes cenas paaugstināšanu."
Laikraksts "Aripaev" atzīmē, ka Igaunijas Konkurences komisija apsver iespēju uzsākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai starp miltu izstrādājumu ražotājiem nav noslēgta karteļa vienošanās par maizes cenas paaugstināšanu. "Patlaban vēl mums konkrētu pierādījumu nav, ir tikai laikrakstos izskanējušie brīdinājumi par šāda soļa iespējamību," saka Konkurences komisijas vadītājs Merts Otss. Līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai viņš papildu komentārus nesniegs.
