Postījumi galvenokārt skāruši dzīvojamo sektoru (norauti daudzdzīvokļu māju jumti, izpostītas privātās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas), pārrautas elektropārvades līnijas, izgāzti koki, cietis privātais autotransports un izpostītas garāžas, nodarīti postījumi valsts un privātajiem mežiem, kā arī sagrauts Veike-Mārjas baznīcas tornis.
Ieguvēji tie, kuri nekustamo īpašumu apdrošinājuši
Ar vētras nodarītajiem postījumiem iepazinās arī Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess: „Augusta vētrās gūto pieredzi izvērtējot, nedrīkstam aizmirst dažas patiesības: mums jābūt gataviem jauniem dabas pārbaudījumiem un jāmācās no pārdzīvotā, piemēram, savi mājokļi jānodrošina pret nākamajām dabas stihijām, elektropārvades līnijām vairāk jāizmanto zemes kabeļi. Šie notikumi arī apliecināja mūsu cilvēku līdzjūtības spēju un gatavību palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Šāda palīdzīgas rokas pasniegšana grūtā brīdī ir atzinības vērta.”
"Ēku apdrošināšana Igaunijā nav obligāta, tāpēc apdrošinātas ir tikai trešā daļa dzīvojamo un saimniecības ēku."
Laikraksts „Postimees” ziņo, ka vētra ir radījusi problēmas nekustamā īpašuma un automašīnu īpašniekiem, līdz ar to ievērojami palielinot apdrošināšanas uzņēmumu un jumtu restaurētāju firmu noslodzi. Uzņēmuma „Salva Kindlustus” direktors Urmass Kivirīts dažādu īpašumu saimniekiem aizrāda, ka pēc vētras domāt par apdrošināšanu ir par vēlu.
Ēku apdrošināšana Igaunijā nav obligāta, tāpēc apdrošinātas ir tikai trešā daļa dzīvojamo un saimniecības ēku. Tie, kuri savu nekustamo īpašumu bija apdrošinājuši, pēc vētras ir labākā situācijā: šādām ēkām apdrošināšanas firma sedz visus jumtu atjaunošanas izdevumus. Uzņēmuma vadītājs norāda, ka jumta būvniecība vai renovācija nav tādi darbi, uz kuriem būtu jātaupa. Galvenais, lai jumts būtu kvalitatīvs un spētu izturēt vētras.
"Diemžēl saimniecības vairāk uzmanību pievērš ēkām, iekārtai un tehnikai, bet mājlopus apdrošina retāk."
Ja vētras laikā ir cietis privātais autotransports, kas ir apdrošināts firmā „Kesko Apdrošināšana”, atjaunošanas izdevumus sedz apdrošinātājs. Ja ir cietis neapdrošināts autotransports, var mēģināt piedzīt zaudējumus no tā zemes īpašnieka, no kurienes ir lidojis automašīnai bojājumus nodarījušais priekšmets.
Valdības vadītājs: nodokļu maksātāju naudu ar vieglu roku nedalīs
Igaunijā darbojas apdrošināšanas firma „If Apdrošināšana”, kas veic arī mājlopu apdrošināšanu. Diemžēl saimniecības vairāk pievērš uzmanību ēkām, iekārtai un tehnikai, bet mājlopus apdrošina retāk. Firmas vadītājs Merko Kimsto skaidro, ka šajā uzņēmumā ir iespējams apdrošināt mājlopus pret nelaimes gadījumiem, slimībām un ugunsgrēkiem.
Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem Lauksaimniecības reģistra un informācijas dienests (Latvijā LAD) piedāvā apdrošināšanas izdevumu daļēju kompensāciju graudaugiem, augļu kokiem, dārzeņiem, kokaudzētavu stādiem un bišu saimēm.
"A. Ansips uzsvēra, ka valdība tāpat vien ar vieglu roku naudu nedala."
Valdības vadītājs Andruss Ansips preses konferencē 20. augustā ir skaidrojis savu nostāju vētras nodarīto zaudējumu kompensācijā un atzinis, ka nodokļu maksātāju nauda netiks dalīta ar vieglu roku, informē laikraksts „Postimees”, citējot viņa sacīto: „Esmu redzējis vēl briesmīgākus postījumus. Jāteic, ka tagadējo dabas katastrofu nevar salīdzināt ar plūdiem Pērnavā iepriekšējos gados. Ar augusta vētras postījumiem esmu iepazinies personiski. Visi gadījumi tiks rūpīgi izvērtēti un izlemts, vai izmantot valdības rezerves fonda līdzekļus. Tas, vai valstij ir tiesības ar nodokļu maksātāju naudu iejaukties un radīt negodīgu konkurenci apdrošināšanas firmām, ir jau sen noskaidrots. Visi apdrošināšanas gadījumi ir jātraktē tā, lai apdrošināšana nosegtu zaudējumus, bet, ja īpašums nav apdrošināts, īpašniekam jāvaino tikai sevi. Mans īpašums ir apdrošināts, un es aicinu pārējos Igaunijas iedzīvotājus darīt to pašu.”
A. Ansips uzsvēra, ka valdība tāpat vien ar vieglu roku naudu nedala. Katrs gadījums prasa nopietnu analīzi, vai nodokļu maksātāju naudas izmaksas ir pamatotas. Kā piemēru viņš minēja Veike-Mārja baznīcas torņa atjaunošanu. Arī tas esot kārtīgi jāizvērtē, vai minētie darbi tiešām izmaksā pieprasītos 2,4 miljonus kronu.
