Kā atpazīt vētru
Latvijā vētras tuvošanos prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti. Vēja ātrums brāzmās sasniedz 21 m/s atbilst metrologu apzīmējumam vētra. Vētras iedalās:
- stiprā vētrā, kad vēja ātrums brāzmās ir virs 24,5 m/s;
- ļoti stiprā vētrā - 28,5 m/s;
- orkānā, kad vēja ātrums ir virs 32,7 m/s.
Vētru klasifikācijā visā Eiropā tiek lietota arī Boforta skala jeb vizuālā vēja ātruma novērtēšanas skala, skaidro LVĢMC prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.
"Vētra ir tad, kad vēja ātrums brāzmās sasniedz 21 m/s."
Šobrīd Eiropā paralēli Boforta skalai pastāv arī ugunsdzēsēju izveidota klasifikācija, kur laika apstākļi tiek vizualizēti ar krāsām. Šādu sistēmu ir plānots šā gada sākumā ieviest arī Latvijā. "Mūsu mērķis ir kopā ar ugunsdzēsējiem ieviest Latvijā sistēmu, kur laika apstākļi tuvākajām dienām tiks vizualizēti četros krāsu toņos – zaļā, dzeltenā, oranžā un sarkanā. Tas nozīmē, ka visas parādības – vētra, putenis, lietus – tiks attēlotas šajās krāsu grupās. Piemēram, ja vējš brāzmās sasniegs vētras spēku, tad kartē konkrētais reģions, kur vētra atradīsies, tiks iezīmēts dzeltens. Oranžā krāsa brīdinās, ka laika apstākļi jau var radīt postījumus, bet sarkanā nozīmēs – var draudēt lieli postījumi un briesmas cilvēka dzīvībai. Šāda sistēma saprotamāk atainos gaidāmos laika apstākļus, lai cilvēki varētu tiem laikus sagatavoties," stāsta A.Vīksna.
Vizuālā vēja ātruma novērtēšanas skala (Boforta skala)
| Vēja ātrums ballēs | Vēja ātrums(vidējais 10 minūtēs) m/s | Vēja nosaukums | Pazīmes |
| 0 | 0-0,2 | bezvējš | Dūmi ceļas gaisā stāvus vai gandrīz stāvus. Koku lapas nekustas. Ūdens virsma spoguļgluda. |
| 1 | 0,3-1,5
|
vēja vēsma | Dūmi ceļas uz augšu ieslīpi. Var noteikt vēja virzienu. Uz ūdens virsmas nelieli zvīņveida vilnīši. |
| 2 | 1,6-3,3
|
viegls vējš | Vēja kustību jūt uz sejas. Čaukst koku lapas. Uz ūdens īsi, stāvi viļņi. |
| 3 | 3,4-5,4
|
lēns vējš | Kustas lapas un sīkie zariņi. Sāk kustēties garāka zāle un labība. Viļņu virsotnes plīst bez putām. |
| 4 | 5,5-7,9
|
mērens vējš | Lokās tievie koku zari. Gaisā ceļas putekļi. Viļņojas zāle un labība. Jūrā viļņi kļūst garāki, virsotnēm plīstot, rodas baltas putas. |
| 5 | 8,0-10,7
|
mēreni stiprs vējš | Lokās koku gali un tievākie stumbri. Sāk veidoties viļņu grēdas, jūra balti "zied", krastā dzirdama šalkoņa. |
| 6 | 8,0-10,7
|
stiprs vējš | Lokās resni koku zari, šalc mežs. Zāle un labība brīžam liecas līdz zemei. Dūc telegrāfa vadi. Viļņi jūrā sāk plīst, bangojuma šalkoņa pāriet dunoņā. |
| 7 | 13,9-17,1
|
ļoti stiprs vējš | Lokās koku stumbri, liecas lieli zari. Cilvēks, ejot pret vēju, izjūt pretestību. Dzirdama vēja svilpšana gar ēkām, nekustīgiem priekšmetiem. Viļņi kraujas augstumā un bieži plīst. |
| 8 | 17,2-20,7
|
vētrains | Liecas lieli koki, lūst tievi zari. Cilvēka gaita pret vēju ievērojami apgrūtināta. Tālu no krasta dzirdama ūdeņu bangojuma dunoņa. |
| 9 | 20,8-24,4
|
vētra | Vējš lauž resnos koku zarus, nodara nelielus bojājumus ēkām, izkustina no vietas vieglus priekšmetus. Jūrā ir garas, plīstošas putu klātas viļņu grēdas. Tikai vietām - viļņu ieplakās - ūdens brīvs no putām. |
| 10 | 24,5- 28,4
|
stipra vētra | Vējš lauž atsevišķus kokus, nodara citus postījumus. Jūra ir baltās putās, vēja uzrautās šļakatas pilda gaisu un samazina redzamību. |
| 11 | 28,5-32,6
|
ļoti stipra vētra | Vējš lauž resnu koku stumbrus, plēš jumtus un nodara citus ievērojamus postījumus. Jūras virsma blīvi pārklāta ar putām, horizontālā redzamība jūras virzienā minimāla. |
| 12 | 32,7 un vairāk | orkāns | Ļoti lieli postījumi. Vējš izrauj kokus ar visām saknēm. |
|
Avots: LVĢMC |
|||
Ko darīt vētras laikā
Vētras laikā un pēc tās ir iespējami dažādi sarežģījumi, kas var izjaukt mūsu ikdienu, piemēram, var rasties elektropārvades un sakaru līniju bojājumi, ūdens padeves traucējumi, koku nogāšanās uz ceļu braucamās daļas, ēku un būvju konstrukciju sagrūšana, jumtu noraušana, ūdens līmeņa strauja paaugstināšanās, tāpēc ir svarīgi zināt, kā šādos brīžos rīkoties.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izstrādājis ieteikumus iedzīvotājiem, ko darīt vētras gadījumā. VUDG speciālisti iesaka bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām, īpaši bērniem, veciem cilvēkiem un invalīdiem. Ja tomēr jūs atrodaties ārā, vēlams ievērot šādus nosacījumus:
- neuzturēties un nenovietot transporta līdzekļus zem vientuļiem kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmas stendiem, elektropārvades līnijām;
- nelietot lietussargus: tie apgrūtina redzamību, pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus;
- atrodoties klajā laukā, jāsameklē vieta, kur patverties, piemēram, grāvis vai ieplaka. Ja tādas nav, tad stipras vēja brāzmas gadījumā jānoguļas zemē;
- atrodoties uz ūdens, jāmēģina nokļūt krastā. Vislabāk, ja laivu var izvilkt no ūdens, klajā vietā apgāzt un nogulties zem tās;
- atrodoties mežā, jāieiet dziļāk biezoknī. Biezoknī koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un pastāv mazāks risks tikt savainotam zem lūstošiem kokiem vai zariem;
- nešķērsot tiltus. Nepieciešamības gadījumā var zem tiem paslēpties un nogaidīt, līdz pāriet stiprās vēja brāzmas.
Vētras laikā VUDG speciālisti iesaka stingri aizvērt telpu logus un durvis. Daudzdzīvokļu mājās nevajadzētu atstāt priekšmetus uz balkoniem. Ir jābūt gataviem situācijām, kad mājās pazūd elektrība – jau laikus jāsagatavo kabatas lukturi vai sveces.
Kā rīkoties, ja pazūd elektrība
Ja mājoklī pazūd elektrība, AS "Latvenergo" speciālisti iesaka vispirms pārbaudīt, vai nav izslēgušies drošinātāji. Ja elektrības nav visā mājā, bet kaimiņos tā ir, tad jāsazinās ar mājas apsaimniekotājiem. Ja elektrības nav arī kaimiņmājās, speciālisti lūdz nedaudz uzgaidīt. Ja 20 minūšu laikā elektrība neparādās un nepienāk arī īsziņa (SMS) no AS "Latvenergo", kas informē par notikušo, jāsazinās ar "Latvenergo" Klientu servisu pa tālruni 80200404.
AS "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere skaidro: "Gadījumos kad tiek ziņots par gaidāmu vētru, AS "Sadales tīkls" dispečeri pastiprinātā režīmā uzrauga situāciju vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrolīnijās. Līdz ar to informācija par avārijas atslēgumiem noteiktās līnijās jau uzreiz ir dispečeru rīcībā.
"VUGD ir izstrādājis ieteikumus iedzīvotājiem, ko darīt vētras gadījumā."
AS "Latvenergo" ikdienā tiek izmantotas vairākas informāciju tehnoloģijas sistēmas, kas aptver un atbalsta kvalitatīvu elektroapgādi visā valstī. Pateicoties tām, lielā mērā ir uzlabota avārijas atslēgumu vietu noteikšana un novēršana, ko pierādīja arī darbība neseno vētru laikā. Piemēram, Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā kartes formātā ir apkopoti dati no visām Latvijas elektrolīnijām, tādā veidā iespējams ātrāk lokalizēt bojājumus, saīsinot elektroenerģijas atslēgumu laiku, kā arī tā sniedz precīzāku informāciju klientiem un sabiedrībai par operatīvo situāciju tīklā un plānotajiem darbiem."
Stipra vēja vai vētras gadījumā "Latvenergo" klientiem tiek nodrošināta savlaicīga komunikācija par avārijas atslēgumiem, informējot viņus ar SMS palīdzību. Klienti saņem personalizētu paziņojumu par bojājumu un tā novēršanas gaitu, tādējādi aiztaupot sazināšanās nepieciešamību pa tālruni. Reģistrāciju, lai varētu saņemt SMS, iespējams veikt, sūtot īsziņu: REG (atstarpe) līguma Nr. (piem., REG 1234567890) uz numuru 8800, zvanot uz tālruni 80200400 vai izmantojot klientu pašapkalpošanās portālu www.e-latvenergo.lv. Komunikācija ar klientiem tiek uzturēta arī sociālajos medijos, piemēram, "Twitter".
AS "Latvenergo" aicina Latvijas iedzīvotājus vētras vai stipra vēja laikā būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem elektrolīniju un elektroiekārtu tuvumā. Netuvoties elektroietaisēm, ja tajās ir iekārušies koki vai zari vai zemē redzams norauts elektrolīniju vads, jo šāds iekārtu stāvoklis var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību.
Mediķi strādā, kā ierasts
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša norāda, ka vētras laikā NMP dienestam nepieaug izsaukumu skaits, kas saistīts tieši ar negadījumiem, tādi ir tikai atsevišķi gadījumi. Kaut gan šādu gadījumu nav daudz, I.Bukša iesaka stingri ievērot VUDG izstrādātos ieteikumus par rīcību vētras laikā, kā arī neiet ūdens tuvumā, jo lielo viļņu dēļ tas var būt bīstami.
Uzziņai
Ja ir nogāzušies koki, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruņa numuru 112 vai 01.
"Stipra vēja vai vētras gadījumā „Latvenergo” klientiem tiek nodrošināta savlaicīga komunikācija par avārijas atslēgumiem, informējot viņus ar SMS palīdzību."
Konstatējot cilvēku drošībai bīstamu situāciju elektrolīniju un elektroiekārtu tuvumā, ziņojiet AS "Latvenergo" Klientu servisam pa bezmaksas tālruni 80200404.
Visā valstī ātro palīdzību var izsaukt, zvanot pa tālruni 113.
