Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No paaudzes uz paaudzi par zibeni un pērkona negaisu ir mantoti dažādi ticējumi par to, kas ir zibens, ko drīkst un ko nedrīkst darīt negaisa laikā. Tomēr ne visi gadu gaitā nodotie ticējumi ir patiesi. Piemēram, ticējums, ka zibens vienā vietā divreiz nesper ir aplams – pastāv risks, ka zibens vienā vietā var trāpīt divreiz.
FOTO: www.sxc.hu
Negaiss ir dabas parādība, kas spēj nodarīt lielus postījumus ne tikai apkārtējai videi, bet arī cilvēka veselībai un dzīvībai. Ikvienam ir jārēķinās ar zibeni, jo tā ir viena no bīstamākajām dabas parādībām, kas var izvērsties lielā nelaimē.
Spēriena laikā zibens enerģija pārvēršas siltumā un sakarsē spēriena vietu, tā rezultātā var izcelties ugunsgrēks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele atklāj, ka VUGD šogad jau ir reģistrējis trīs ugunsgrēkus, kuru iespējamais iemesls ir zibens lādiņš, savukārt 2010. gadā – 61 ugunsgrēku.
Latvijā pērkona negaisu tuvošanos prognozē LVĢMC speciālisti. Savukārt VUGD darbinieki un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi ir tie, kas visbiežāk saskaras ar negaisa izraisītajām sekām.
Lielākoties cilvēki par drošību aizdomājas tikai tad, kad nelaime jau ir notikusi. Tā kā pērkona negaiss var pārsteigt jebkurā vietā – mājā, mežā, uz upes vai ezera vai jebkurā klajā vietā –, cilvēkam ir svarīgi zināt, kā katrā situācijā rīkoties, lai pasargātos no iespējamās ugunsnelaimes.
Rīcība atrodoties iekštelpās
Ja negaiss pēkšņi jūs pārsteidz, kad atrodaties ēkā, tad, pirmkārt, bez īpašas nepieciešamības neejiet ārpus telpām. Otrkārt, svarīgi ir atslēgt visas elektroierīces, aizvērt logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus. Tas palīdzēs izvairīties no caurvēja, ar kuru telpā var iekļūt lodveida zibens (lodveida zibens atšķiras no šautrveida zibens un tiek uzskatīts par bīstamāku). Kā arī ir jāizvairās uzturēties logu, durvju, ūdens krānu, radiatoru, metāla priekšmetu un ēkas ārējās sienas tuvumā. Metāla priekšmeti labi vada elektrību, tāpēc labāk ir neatrasties kontaktā ar tiem.
"Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu dzīvībai."
VUGD paustā informācija norāda, ka ir jāatturas no krāsns vai plīts kurināšanas, jo dūmi vada elektrību, līdz ar to pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens. Treškārt, nevajadzētu izmantot mobilo telefonu un sadzīves elektrotehnikas iekārtas. NMP dienesta informācijā ir uzsvērts, ka ir ieteicams patverties ēkās ar labu un pareizi izveidotu zibens novadīšanas sistēmu. Zibensnovedējs neatvaira zibeni, bet novada to zemē, līdz ar to spēj pasargāt ēku no ugunsnelaimes.
Viktorija Šembele skaidro, ka katras ēkas aizsardzība no zibens ir kļuvusi aktuālāka nekā jebkad iepriekš. "Tas izskaidrojams ar nemitīgi pieaugošo elektrotehnikas klātbūtni ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā. Tādējādi pieaug arī ēkas magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk," klāsta V. Šembele.
Ieteikumi drošībai atklātā vietā
Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens, sevišķi atrodoties ārpus mājas, ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu dzīvībai, tādēļ VUGD un LVĢMC iesaka iedzīvotājiem būt modriem un negaisa laikā ievērot piesardzību. Pastāv vairāki ieteikumi, kas palīdzēs aizvadīt negaisa laiku drošāk.
Pirmais. Ja tuvumā ir kāda ēka, mašīna vai autobuss, ieteicams pārlaist pērkona negaisu tur, nevis teltī, zem saulessarga, lietussarga (metāliskās stieples var kļūt par sava veida antenu, kas piesaista zibeni) vai koka. Negaisa laikā vajadzētu noņemt visas dārglietas, jo tās var piesaistīt zibens aktivitāti.
Otrais. Ja negaiss jūs pārsteidz klajā laukā, ieteicams ir saslapināt apģērbu, jo nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā. Kā patvēruma vietu nedrīkst izvēlēties augstus, atsevišķi augošus kokus (it sevišķi, ja to stumbru jau ir bojājis zibens). Pastāv uzskats, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli.
Jāizvairās no tuvumā esošām augstienēm, metāla vai metāla stiepļu žoga un zibensnovedēja. Nereti zibens sper pašos augstākajos objektos, tad arī cilvēks var kļūt par šādu objektu, ja līdzenā vietā nav nekā cita augstāka par pašu.
"Zibensnovedējs neatvaira zibeni, bet novada to zemē, līdz ar to spēj pasargāt ēku no ugunsnelaimes."
VUGD speciālisti iesaka: ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulieties zemē pēc iespējas sausākā vietā ar smilšainu grunti, kas atrodas pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm. Zibens lādiņš izkliedējas pat līdz 100 m rādiusā no izlādes vietas.
Trešais. Ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc ieteicams atrasties pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm. Negaisa laikā nevajadzētu makšķerēt vai peldēties, bet, ja tas tiek darīts un negaiss uznāk pēkšņi, pēc iespējas ātrāk ir jāiznāk no ūdens un jāatstāj ūdenstilpe. Pat ja zibens ir iespēris kaut kur tālāk ūdenstilpē, tas nekavējoties var sasniegt peldēt gribētāju.
Ceturtais. Negaisa laikā pārvietoties kājām ieteicams tikai nepieciešamības gadījumā – tas jādara uzmanīgi, lēni un neizslejoties visā augumā. Kā arī negaisa laikā nevajadzētu braukt ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri (speciālisti norāda, ka nav vēlams pat kontakts ar braucamrīku).
Kā rīkoties, ja cilvēkam iesper zibens
Pēc zibens spēriena cilvēkam var likties, ka veselības traucējumu nav. Tomēr NMP mediķi atgādina, ka ātrā palīdzība šādā gadījumā ir jāizsauc vienmēr: cilvēks sākotnēji var arī nejust zibens nodarītos bojājumus viņa veselībai.
Zibens ir dabas radīta elektrība, kas tiek izvadīta cauri ķermenim, tāpēc atšķirībā no citu elektrotraumu gadījumiem, cilvēks, kuram iespēris zibens, nevar elektrību novadīt citam, līdz ar to nav jābaidās sniegt pirmo palīdzību (palīdzības sniedzējs netiks apdraudēts).
"Visos gadījumos, kad cilvēkam iesper zibens, nekavējoties ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. "
Pēc zibens spēriena cilvēkam var parādīties vieglāki vai smagāki sirds ritma traucējumi vai pat sirds apstāties. Tāpat zibens var radīt nervu bojājumus, kas var izpausties kā muskuļu raustīšanās. Var rasties ārēji redzami apdegumi, kā arī iekšējo orgānu apdegumi. Mediķi iesaka apdegumu vietu vispār neaiztikt (nelikt uz tās neko atvēsinošu).
Cilvēkam, kam ir iespēris zibens, palīdzība jāsniedz pēc iespējas ātrāk – pretējā gadījumā var iestāties bioloģiskā nāve. NMP dienesta informācija vēsta, ka sākotnēji ir jānovērtē situācija. Ja cilvēks atrodas bezsamaņā un nav pulsa, jāsāk sirds masāža pēc kardiopulmonālās reanimācijas algoritma – 30 reizes jāmasē sirds, tad jāveic divas ieelpas un atkal jāturpina masēt sirds 30 reizes. Minētās darbības pamīšus jāturpina līdz brīdim, kad ierodas mediķi.
Der zināt
Plānojot pavadīt laiku ārpus telpām, ieteicams iepriekš iepazīties ar laika prognozi, apsvērt negaisa iespējamību un laicīgi tam sagatavoties, lai spētu nodrošināt savu drošību.
Nelaimes gadījumos, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir jāzvana pa tālruni 113. Ja nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzība, ir jāzvana pa tālruni 112.
NMP dienesta, VUGD un LVĢMC mājaslapās ir pieejama plašāka informācija par to, ko drīkst un nedrīkst darīt negaisa laikā.
