NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
01. decembrī, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
1
1

Lietuvā galvenais energoavots tomēr būs kodolstacija

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tomēr galvenais avots arī nākotnē Lietuvā, šķiet, būs kodolenerģija.

FOTO: Valda Kalniņa, A.F.I

Nez vai 21.gadsimtā atrastos kāds, kas domātu, ka mūsdienās varētu iztikt bez elektroenerģijas. Esam atkarīgi no elektroiekārtām un bez elektrības teju nevar paspert ne soli. Ignalinas AES, ko, iestājoties ES, Lietuva apņēmās slēgt, savulaik nodrošināja 70–80 procentus Lietuvas elektroenerģijas patēriņa. Agrāk Lietuva savu elektroenerģiju eksportēja, tagad nākas importēt. Elektrības cena aug. Enerģētiskās neatkarības palielināšanas jautājums Lietuvā ir ne mazāk aktuāls kā Latvijā.

Pirmais Ignalinas atomelektrostaciju (AES)spēkstacijas bloks slēgts jau 2004. gadā. Pēc divdesmit sešu gadu darba 2009. gada 31. decembrī beidza darbu arī Ignalinas atomelektrostacijas otrais bloks. Daži Lietuvas politiķi pirms gada diviem mēģināja Eiropas Komisijā panākt atļauju pagarināt AES darbu līdz 2018.–2020. gadam, bet bez panākumiem. Kas ierakstīts ES iestāšanās līgumā, nav kustināms.

Lietuva daudz ieguldījusi spēkstacijas drošības nodrošināšanā, tādēļ nevietā būtu salīdzinājums ar Černobiļas spēkstacijas energoblokiem. Šā gada augusta beigās “Delfi” bija lasāma ziņa, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbalsta Vācijas atomelektrostaciju ekspluatācijas laika pagarināšanu vēl uz 10–15 gadiem. Vācija māk skaitīt naudu, un Vācija ir liela Eiropas Savienības valsts. Lietuva – maza. Ko var atļauties liela valsts, to nedrīkst maza. No malas skatoties, iznāk tāda kā Lietuvas diskriminācija.

Lētā enerģija – lāča pakalpojums

Pēc Ignalinas AES slēgšanas Lietuvai nācās atbildēt uz jautājumu: kur un kā turpmāk ražot elektroenerģiju. Pagaidām vienīgā dabasgāzes piegādātāja Lietuvai ir Krievija, kura Lietuvai gāzi pārdod dārgāk nekā Vācijai. Lai nodrošinātu alternatīvu gāzes piegādi, Lietuva plāno būvēt sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā.

"Vēja elektrostacijas ražo tikai vienu procentu no visas Lietuvā saražotās elektroenerģijas."

Kādi vēl atliek enerģijas avoti? Vējš, saule, biomasas izmantošana un, protams, atomenerģija. Līdz šim Lietuva atjaunojamos enerģijas avotus izmantojusi maz. Tikai aptuveni 5% elektroenerģijas ražo, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus. Vēja elektrostacijas ražo tikai vienu procentu no visas Lietuvā saražotās elektroenerģijas. Speciālisti uzskata, ka Ignalinas atomelektrostacija, ražojot lētu elektroenerģiju, izdarījusi lāča pakalpojumu alternatīvās enerģijas ieguvei, jo investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā tolaik noteikti neatmaksājās. Tomēr galvenais avots arī nākotnē Lietuvā, šķiet, būs kodolenerģija. Līdztekus nevajadzētu aizmirst arī par enerģijas taupīšanu, bet tas jau ir cits stāsts...

Sarosās Baltkrievija un Krievija

Zinot, ka Ignalinas AES būs jāslēdz, Lietuvā sāka plānot jaunas AES būvniecību netālu no vecās spēkstacijas. Atomelektrostaciju būvniecība ir dārga. Aprēķini rāda, ka jaunās Visaginas AES būvniecība varētu izmaksāt no trim līdz pieciem miljardiem eiro. Sākotnēji tika plānots, ka jaunā kodolenerģijas spēkstacija sāks darbu 2015. gadā, tagad runā par 2020. gadu.

Kamēr lietuvieši runāja un sprieda par jaunas spēkstacijas būvniecību, sarosījās arī kaimiņi – Baltkrievija un Krievija (Kaļiņingradas apgabals). Ja abu valstu plāni tiktu īstenoti, Lietuva būtu tādā kā “atomielenkumā”. Baltkrievija plāno spēkstacijas būvniecību Grodņas apgabala Ostrovecas rajona Mihališku ciemā, kas ir aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 55 kilometrus no Viļņas. Ja spēkstacija Ostrovecas rajonā tiktu uzbūvēta, nelaimes gadījumā nāktos evakuēt arī visus Viļņas iedzīvotājus. Pēdējā laikā gan baltkrievu kareivīgie paziņojumi pieklusuši.

"Krievijas un Baltkrievijas AES projekti esot tikai mēģinājumi traucēt Lietuvai būvēt Visaginas AES."

Krievijas pusē Nemanā jau esot uzsākti zemes darbi. Pirmā energobloka ekspluatāciju paredzēts sākt jau 2016. gadā. Ja plāni realizētos, Kaļiņingradas apgabals kļūtu par elektroenerģijas eksportētāju ar iespēju pārdot enerģiju gan Polijai, gan Lietuvai. Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus pāris reizes izteicies, ka abi kaimiņu projekti esot tikai Lietuvas kaitināšanai un mēģinājumi traucēt Lietuvai būvēt Visaginas AES.

Lietuva atkāpties negrasās

Neskatoties uz garajām politiķu runām, politiskajām interesēm un ieinteresēto personu intrigām, no atomelektrostacijas būvniecības Lietuva neatteiksies. Jo, kā mēnešraksta “Valstybe” šāgada novembra numurā saka Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks: “Tā ir vista, kas dēj zelta olas. Jā, atomenerģētika ir dārga, uzreiz nepieciešamas milzīgas investīcijas, bet tās atmaksājas pēc 15–20 gadiem un pēc tam kļūst par iespaidīgu ienākumu avotu. Ja atomelektrostaciju pārvalda valsts, vispirms jau tiek nodrošināta valsts enerģētiskā drošība, savukārt ekonomiskais labums tiek visiem elektroenerģijas patērētājiem.”

"Lietuva politiski un ekonomiski ir ES sastāvā, bet enerģētiski – pilnīgā atkarībā no Austrumu kaimiņa. "

Ministrs uzskata, ka atomspēkstacijas ražotā elektroenerģija ir ekonomiski pievilcīga alternatīva ar gāzi vai mazutu, vai akmeņoglēm strādājošām elektrostacijām.

Īstenojot AES projektu, svarīgs ir arī enerģētiskās drošības jautājums. No 2004. gada Lietuva politiski un ekonomiski ir ES sastāvā, bet enerģētiski – pilnīgā atkarībā no Austrumu kaimiņa enerģētisko resursu importa. A. Sekmoks uzskata, ka AES projekts un integrācija ES valstu elektrisko tīklu sistēmās un elektroenerģijas tirgū palīdzētu Lietuvai nodrošināt enerģētisko neatkarību un drošību.

Investora izvēle – līdz gada beigām

Pirms gadiem, kad Lietuva paziņoja par iecerēto AES būvniecību, Latvijas un Igaunijas energokompānijas bija gatavas piedalīties projekta finansēšanā. Ar laiku kaimiņu ieinteresētība mazinājās, kļuva dzirdamas runas par šo valstu individuālajiem enerģētiskajiem projektiem. Polija, kas centās pārliecināt, ka tai projektējamajā AES nepieciešana lielāka saražotās enerģijas kvota, pēdējā laikā savu piedalīšanos projektā vairs neapstiprina. Lietuvas enerģētikas ministrs to skaidro: “Laiks gāja, bet reālu soļu nebija. Reģionālie partneri redzēja daudz pārmaiņu, un viņos radās pamatotas šaubas.” Tagad daudz tiekot darīts, lai partneri tomēr noticētu, ka AES netiks būvēta tikai “uz papīra”. Ar partneriem norisinoties pastāvīgs dialogs, un arī viņi, tāpat kā Lietuva, gaida stratēģiskā investora piedāvājumu, t.i., skaidrību, kāda apmēra investīcijas vajadzēs, kāda būs elektroenerģijas cena un kādu daudzumu elektroenerģijas jaunā kodolstacija ražos.

"Līdz šā gada beigām plānots publiski atklāt izvēlēto stratēģisko investoru."

Līdz šā gada 10. novembrim potenciālajiem investoriem bija jāiesniedz saistošie priekšlikumi saistībā ar Visaginas AES būvniecību. Līdz gada beigām plānots publiski atklāt izvēlēto stratēģisko investoru. Tad sekos konkrētas sarunas, kurām būtu jānoslēdzas 2011. gadā.

Konkursa dalībnieki patlaban vēl netiek atklāti, motivējot ar to, ka uz dažiem no tiem tiekot darīts spiediens no Krievijas un citu atsevišķu valstu puses. Pēc neoficiālām ziņām daži potenciālie investori esot jau sūdzējušies Eiropas Komisijā. Atkal jāteic, ka pēc neoficiālām ziņām no pieciem potenciālajiem pretendentiem uz Visaginas AES stratēģiskā investora lomu palikuši divi. Iespējams, par stratēģisko investoru kļūšot vai nu pasaules enerģētikas gigants “Electricite de France”, vai arī “Korea Electric Power Corp.”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU