Saskaņā ar Ministru kabineta komitejā atbalstīto likumprojektu partijas, kuras 10. Saeimas vēlēšanās būs ieguvušas vairāk par 2% vēlētāju balsu, par katru no tām savas darbības nodrošināšanai saņemtu 50 santīmu gadā. Paralēli saglabātos iespēja partijām saņemt arī fizisko un juridisko personu ziedojumus, kuru maksimālais limits pašlaik ir 18 000 latu gadā. Par valsts finansējuma izmaksu atbildīgā institūcija – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) – partijām to izmaksātu četrās daļās. Kopumā 2011. gada valsts budžetā partiju finansēšanai tad vajadzēs nedaudz vairāk kā 400 000 latu, liecina Tieslietu ministrijas (TM) aplēses.
Politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi arī paredz, ka valsts finansējums nepienāksies partijām, kuras par vairāk nekā 10% pārsniegušas atļauto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru vai nav deklarējušas saņemtos ziedojumus, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas jeb 18 000 latu. KNAB būs tiesīgs pieņemt lēmumu par valsts finansējuma piešķiršanas pārtraukšanu partijām, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi.
Pašlaik Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikts, ka to finansēšanas avoti var būt biedru naudas un iestāšanās naudas, fizisko personu dāvinājumi (ziedojumi), ienākumi, ko dod politiskās organizācijas saimnieciskā darbība, kā arī citi finansēšanas avoti, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas.
LV.LV jautā: Kā vērtējat likumdošanas izmaiņu virzību saistībā ar politisko partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju?
 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, LV |
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece:
Ja grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā netiek virzīti kopā ar izmaiņām likumdošanā par partiju priekšvēlēšanu aģitāciju, ko paredz KNAB izstrādā koncepcija par politisko partiju finansēšanu, tad partiju finansēšanai no valsts budžeta nebūs jēgas. Koncepcija paredz arī KNAB kontroles palielināšanu priekšvēlēšanu laikā, ierobežo reklāmas raidlaiku un trešo personu piedalīšanos kampaņā.
Valsts finansējums partijām ir paredzēts gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs un būtu vajadzīgs arī Latvijā. Bet tādā gadījumā sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai par šīs naudas lietderīgu izlietojumu. Arī ziedojumu limits – 18 000 latu –, radot partijām iespēju saņemt valsts finansējumu, ir nesamērīgs. Diemžēl Latvijā nav nesavtīga mecenātisma tradīciju, lielie ziedotāji par saviem ziedojumiem mēdz prasīt kaut ko pretī. Manuprāt, ziedojumu apmēram nevajadzētu pārsniegt 1000 latu.
Saņemot valsts finansējumu, partijām ir jābūt gatavām sabiedrībai apliecināt labo gribu, atsakoties no augstā ziedojumu limita, paredzot priekšvēlēšanu reklāmas apjoma ierobežojumus un KNAB iespēju paplašināšanu partiju priekšvēlēšanu tēriņu kontrolē. Ja partiju kampaņām joprojām būs nepieciešams ap pusmiljons latu, kā iepriekš, tad valsts finansējuma daļai nebūs būtiskas nozīmes. Rēķinot 50 santīmu par vēlētāju, pat lielajām partijām šī finansējuma daļa nepārsniegs 100 000 latu robežu. Tādējādi ir vai nu jāpazemina priekšvēlēšanu tēriņu griesti, vai arī jāpaaugstina valsts finansējuma limits, kas varētu būt viena lata apmērā.
Diemžēl pašlaik, ņemot vērā kavēšanos ar priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumiem, neizskatās, ka partijas būtu gatavas uz ko vairāk par valsts finansējuma saņemšanu.
 |
| Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
Jānis Ikstens, politologs:
Likumdošanas grozījumi par partiju finansēšanu, kas pašlaik tiek virzīti Ministru kabinetā, lielā mērā atšķiras no tiem priekšlikumiem, kurus savulaik piedāvāja KNAB vadītā darba grupa. Tas, kam tur vajadzētu būt – stingrākam regulējumam attiecībā uz priekšvēlēšanu kampaņām, aģitāciju –, ir izpalicis. Taču būtu jāsāk tieši ar to.
Pašlaik redzami izmisīgi centieni ieviest tiešās valsts dotācijas politikai. Tas, protams, partiju finansēšanas problēmu risinājumam neko nedod. Taču neesmu pret valsts finansējumu partijām kopumā – ir jāatceras, ka politiskās partijas tomēr ir daļa no pilsoniskās sabiedrības.
18 000 latu ziedojumu apmēra limits – tā nav pati lielākā problēma. Labāk, lai notiek civilizēta ziedošana, nevis notiek tās iedzīšana pagrīdē.
 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, LV |
Lolita Čigāne, Sabiedrības par atklātību „Delna” padomes priekšsēdētāja:
Ir pilnīgi skaidri redzams, ka politiskās partijas ļoti vēlas tikt pie valsts naudas. Taču tādā gadījumā tām ir jādod sabiedrībai kaut kas pretī – jāatsakās no treknajos gados noteiktā nesamērīgi lielā ziedojumu limita, jānosaka kampaņu tēriņu ierobežojumi, reklāmas apjoma samazinājums. Citādi šī likumdošanas iniciatīva zaudē lietderību.
Domāju, ka 50 santīmu par katru vēlētāju tomēr ir samērīga summa. Ar to pietiek, lai partija spētu izveidot biroju tīklu un īstenot organizatorisko darbību.
Valsts finansējuma noteikšanai politiskām partijām tomēr būtu jēga pat tad, ja likuma grozījumus līdz nākamās Saeimas vēlēšanām pieņemtu kaut vai ar visām nepilnībām un nepievienojot aģitācijas regulējuma uzlabojumus. Pirmkārt, valsts finansējuma princips būtu nostiprināts likumdošanā. Otrkārt, tas uzlabotu finansiālo pamatu jauno neoligarhu partiju iespējām piedalīties vēlēšanās.
