Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viens no uzskatiem - pašreizējais likumdošanas ietvars valsts dotācijas daļu padara par pārāk nenozīmīgu politisko organizāciju finansējuma komponentu, lai tas spētu novērst partiju atkarību no sponsoru naudas.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā paredz, ka partijas, kuras būs ieguvušas tiesības saņemt valsts budžeta līdzekļus, tos drīkstēs izlietot telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumiem, darba samaksai ar partijas darbību saistītām fiziskajām personām, zvērināta revidenta pakalpojumiem, priekšvēlēšanu aģitācijai un pasākumu organizēšanai iedzīvotājiem. Par finansējuma izlietojumu partijām būs jāatskaitās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Puslats par katru vēlētāju ik gadu
Grozījumi paredz, ka valsts finansējumu varēs piešķirt partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās būs ieguvušas vairāk par 2% vēlētāju atbalstu. Finansējuma apjoms – 0,50 latu apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Grozījumi nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic četras reizes gadā – līdz 15. janvārim, 15. aprīlim, 15. jūlijam un 15. oktobrim.
Maksājums būs pieejams uz ievēlētās Saeimas atlikušo pilnvaru laiku, šajā termiņā ieskaitot arī pēdējo kalendārā gada ceturksni, kurā attiecīgajai Saeimai pilnvaras beidzas. Parlamenta ārkārtas vēlēšanu gadījumā budžeta finansējumu piešķirs uz jaunievēlētās Saeimas pilnvaru laiku.
Par pārkāpumiem – nauda nost
Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskajām organizācijām būs jāatver atsevišķs konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē un 20 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas dienas jāiesniedz rakstveida iesniegums KNAB. Naudas dotācija netiks piešķirta, ja partija pēdējo četru gadu laikā būs sodīta par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu par vairāk nekā 10 procentiem un lēmums ir stājies spēkā. Tāpat naudu nevarēs saņemt, ja partija gada pārskatā vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nebūs norādījusi darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un lēmums ir stājies spēkā.
"Grozījumi paredz, ka valsts finansējumu varēs piešķirt partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās būs ieguvušas vairāk par 2% vēlētāju atbalstu."
Valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšana paredzēta uz laiku, kurā partija apturējusi darbību; ja partija nav iesniegusi gada pārskatu vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, – uz nākamo kalendāro gadu. Uz gadu valsts budžeta līdzekļu izmaksa partijai tiks atteikta, ja tā iepriekš šo finansējumu izlietojusi neatbilstoši likumā noteiktajiem mērķiem. Konstatējot šādus pārkāpumus, KNAB priekšniekam būs pienākums uzdot partijai pretlikumīgi izlietotos valsts finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā. Pēc partijas motivēta lūguma finanšu līdzekļu atmaksāšanu varēs sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.
Grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas paredz partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta, kurus Valsts prezidents izsludināja 30. jūnijā, stāsies spēkā 14. jūlijā, bet partijas uz valsts naudu varēs pieteikties nākamgad - iesniegumi KNAB jāiesniedz līdz 2011. gada 1. novembrim.
Partiju finansēšana jāskata kompleksi ar aģitāciju
Likums paredz, ka partija vai politisko organizāciju apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst iztērēt summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,0008, kas pašlaik ir 570 000 latu.
Valsts finansējuma daļa ir tikai apmēram 20% no atļautā priekšvēlēšanu izdevumu apjoma, lēš pētniece no sabiedriskās politikas centra „Providus” Iveta Kažoka. Tādējādi valsts dotācija nav uzskatāma par ietekmīgu priekšvēlēšanu tēriņu avotu un nenovērš partiju atkarību no privātu sponsoru naudas, kas visur tajās valstīs, kur partijas tiek finansētas no publiskajiem līdzekļiem, ir šāda finansējuma piešķiršanas mērķis, norāda pētniece.
"Partiju finansēšanu no valsts budžeta ir jāskata kontekstā ar politiskās aģitācijas nosacījumu regulējumu, citādi no valsts finansējuma partijām nav jēgas."
„Ir vajadzīgs komplekss regulējums, kas atrisinātu galveno problēmu – korumpētus ziedojumus. Tas nozīmē, ka partiju finansēšanu no valsts budžeta ir jāskata kontekstā ar politiskās aģitācijas nosacījumu regulējumu, citādi no valsts finansējuma partijām nav jēgas,” pauž I. Kažoka. Iespējamie risinājumi ir būtiski palielināt valsts finansējuma daļu vai mazināt vajadzību pēc naudas, ierobežojot reklamēšanās apjomu, uzskata eksperte.
Līdzšinējie novērojumu liecina, ka ap 80% no politisko partiju priekšvēlēšanu budžeta sastāda izdevumi reklāmai televīzijā. Lielākajā daļā Eiropas valstu partijas par raidlaiku televīzijā nemaksā nemaz (tas ir bezmaksas) vai arī reklāma televīzijā ir aizliegta, skaidro I. Kažoka.
Galvenais ieguvums no grozījumu pieņemšanas Politisko organizāciju finansēšanas likumā ir fakts, ka beidzot ir vismaz kaut kāds tiesiskais pamats, lai partijas Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, finansētu no valsts budžeta, norāda „Providus” pārstāve. Otrkārt, daudzām partijām parādīsies līdz šim nebijuši līdzekļi, lai pastāvīgi varētu nodrošināt tikšanās ar vēlētājiem, programmu izstrādi un nozīmīgas funkcijas.
