Kādas bijušas galvenās strukturālās pārmaiņas, kas PVD veiktas šā gada laikā?
Jau pagājušā gada nogalē, kad PVD saņēma piešķirtā budžeta „ciparu”, kļuva pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējā veidolā dienests pastāvēt vairs nevarēs. Izstrādājām detalizētu plānu ar vairākiem etapiem, kā 2009. gadā varam dienestu pārbūvēt un vienlaikus efektīvi darboties. Līdz šā gada 1. aprīlim, ievērojot reģionu robežas, reorganizējām teritoriālās struktūrvienības – 27 pārvalžu vietā tagad darbojas 11, kas ir krass samazinājums. Katra lielā reģiona ietvaros izveidojām divas reģionālās pārvaldes, rūpējoties, lai nepārrautu saikni ar patērētājiem, zemniekiem, ražotājiem un tirgotājiem.
Kā PVD klienti uztvēra pārvalžu skaita samazinājumu? Iespējams, tagad viņiem jāmēro tālāks ceļš un jākontaktējas ar citu inspektoru.
Pārtikas aprites uzraudzību reģionos veic 11 jaunizveidotās PVD pārvaldes, kas katra apkalpo divus līdz trīs Latvijas rajonus. Daļa likvidēto pārvalžu darbojas kā jaunizveidoto pārvalžu minifiliāles: konkrētās dienās noteiktā laikā tajās apmeklētājiem ir pieejami PVD inspektori. Taču ne visos rajonos tā ir. Piemēram, Aizkrauklē filiāli likvidējām, jo mēneša laikā tajā iegriezās tikai divi apmeklētāji. Aizkraukles apkaimes iedzīvotājiem, zemniekiem un uzņēmējiem jāvēršas PVD Austrumzemgales pārvaldē, kas atrodas Jēkabpilī.
Reorganizācijas laikā nozīmīgi samazinājām vadītāju un vadītāju vietnieku skaitu, administratīvo personālu – grāmatvežus, referentus, šoferus - līdz minimālajam līmenim, lai nodrošinātu 11 palikušo reģionālo pārvalžu vajadzības. Tāpat esam atteikušies no telpām, kuras nepiederēja valstij un bija jāīrē.
Vai pārvaldēs un to filiālēs ražotāji var kārtot arī darīšanas, kas saistītas ar PVD sastāvā ietilpstošā Nacionālā diagnostikas centra (NDC) jautājumiem?
Jā, mēs piedāvājam visu PVD kompetencē esošo pakalpojumu klāstu. Dienesta filiālēs pieņemam arī analīžu paraugus, bet nepieciešama saskaņošana ar NDC. Tas saistīts ar paraugu transportēšanu.
Ja pievēršamies NDC, laboratoriju tīkls līdz augustam tika samazināts un testēšanas veikšanu koncentrējām trīs reģionālajās laboratorijās. Pašlaik reģionālās laboratorijas darbojas Daugavpilī, Valmierā un Liepājā, palikusi neliela filiāle Rēzeknē un centrālā laboratorija Rīgā. Jāteic, ka no nākamā gada janvāra plānots NDC pārveidot par neatkarīgu un autonomu juridisko iestādi - zinātnisko institūtu.
Šogad veikta strukturāla pārmaiņa ir arī Sanitārās robežinspekcijas (SRI) pievienošana dienestam.
Bet SRI vienmēr bijusi cieši saistīta ar PVD. Kā īsti pievienošana izpaudās?
Līdz reorganizācijai mūsu dienesta iekšienē pastāvēja SRI kā struktūrvienība ar atsevišķas juridiskās personas statusu, kopš augusta SRI ir pārveidota par Robežkontroles departamentu, likvidējot atsevišķo grāmatvedību, personāla daļu un citas atsevišķās administratīvās struktūras. Darbojoties vienoti, varam nodrošināt funkcijas ar mazāku cilvēku skaitu.
Vai klienti nejūt dienesta darbībā apsīkumu?
Ļoti cenšamies, lai klienti strukturālās pārmaiņas neizjustu. Tajā skaitā – valsts, kas ir mūsu lielākā pasūtītāja. Pašlaik darbu nodrošinām tādā pašā apmērā kā līdz reformām, jo no darba atbrīvojām daudz administratīvo darbinieku. Pavisam likvidējām 355 amata vietas, no darba atbrīvojām 285 cilvēkus, to skaitā ap 50 inspektoru. Līdz šim problēmas nav radušās.
"Kaut arī vēlējāmies, neesam varējuši atteikties ne no vienas funkcijas."
Kuras valstiskās funkcijas PVD palikušas, vai ir kas nācis klāt?
Mēs rosinājām vairākas funkcijas nodot privātās rokās, diemžēl Zemkopības ministrija (ZM) nevienu no tām „neatvalstiskoja”. To varēja izdarīt ar gaļas klasifikācijas un dažādu tirgus intervences mehānismu uzraudzību, bīstamo suņu atzīšanu, kas nav tieši saistīts ar PVD misiju un pārtikas nekaitīgumu. Šīs funkcijas neviens nebija gatavs pārņemt. Kaut arī vēlējāmies, neesam varējuši ne no vienas atteikties. Bet esam uzņēmušies vēl ciltsdarba uzraudzību, jo no 1. jūlija tika likvidēta Valsts ciltsdarba inspekcija. Ciltsdarba inspekciju integrējām Veterinārās uzraudzības departamentā, pārsvarā apmācot esošos inspektorus.
Cik var „nogriezt” no jau nogriezta?
Vai reizē ar ciltsdarba uzraudzības pienākumiem saņēmāt arī papildu finansējumu?
Mēs saņēmām apmēram 150 tūkstošus latu, ko Ciltsdarba inspekcija nebija iztērējusi no 2008. gada budžeta. Jāteic, arī pārņēmām tikai dažus darbiniekus.
Cik normatīvo aktu bija jāgroza, veicot reorganizāciju?
Saistībā ar SRI – apmēram 30, bet ar Ciltsdarba inspekciju – vēl apmēram 20 noteikumi. Bet likumdošana ir Zemkopības ministrijas kompetence.
Kādu ietaupījumu devusi reorganizācija kopumā?
Mēs esam spējuši iekļauties 2009. gada PVD piešķirtajā budžetā, kas salīdzinājumā ar 2008. gada budžetu ir mazāks par 6,5 miljoniem latu jeb 38 procentiem. Joprojām spējam nodrošināt visu funkciju izpildi, paliekot tikpat pieejami klientiem.
Kas ir paveikts administratīvā sloga mazināšanā uzņēmējiem?
Administratīvā sloga mazināšana ir saistīta ar likumdošanu – kamēr administratīvais akts nav pieņemts, tikmēr arī slogs uzņēmējiem nemazinās. Piemēram, tikai tagad līdz izskatīšanai valdībā nokļuvis mūsu ierosinājums par atteikšanos no pārtikas transportlīdzekļu sanitārajām pasēm, kaut priekšlikumu iesniedzām jau pavasarī.
Tiesa, augu izcelsmes pārtikas ražotājiem vairs nav nepieciešams iziet uzņēmuma atzīšanas procesu. Tas jādara tikai tiem pārstrādes uzņēmumiem, kuri strādā ar dzīvnieku izcelsmes produkciju. PVD pārtikas uzņēmumu reģistrā gan jābūt reģistrētiem pilnīgi visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, šo prasību neatcelsim.
Visās jomās samazinājušās kontroles, kopumā apmēram par 30 procentiem. Tas atvieglo darbu ražotājiem, bet inspekcijas galvenokārt tiek veiktas objektos, kuros ir kādas nekārtības, kāds risks. Pašlaik vēl patērētāji nav sūdzējušies, ka pārtikas kvalitāte būtu krasi pasliktinājusies. Bet to gan es neņemos teikt, redzot piedāvāto nākamā gada budžetu...
Kāpēc?
Tāpēc ka, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad valdība PVD budžetu paredz samazināt vēl par 48 procentiem. Inspekciju un kontroļu būs ļoti, ļoti maz, mēs spēsim strādāt tikai ar sekām, nevis – kā līdz šim – preventīvi, izglītojot ražotājus un patērētājus un lielā vairumā novēršot pārkāpumus, pirms vēl tie izdarīti. Tas ļoti skumdina, jo būs krasi jāmaina dienesta darbības stils, iespējams - jāpiemēro skarbākas metodes.
"Lai iekļautos nākamā gada budžetā, spēsim strādāt tikai ar sekām - sodot, nevis pārkāpumus novēršot."
Ar kontroļu apmēra samazināšanos ir saistīts vēl viens Latvijas pārtikas ražotājiem svarīgs jautājums, un tā ir uzņēmumu eksportspēja. Ja PVD samazinātā finansējuma dēļ nespēs pilnvērtīgi nodrošināt pārtikas aprites uzraudzību, tādējādi citām valstīm garantējot, ka Latvijā ražotā pārtika ir nekaitīga un droša, pienāks brīdis, kad Latvijas uzņēmumi nebūs tiesīgi eksportēt produkciju ne uz vienu pasaules valsti, pat uz Lietuvu un Igauniju ne.
Vai tas nozīmē, ka Latvijas patērētāji kļūs daudz neaizsargātāki pret nekvalitatīvu pārtiku?
Patērētājiem, kā līdz šim, būs iespējas mums ziņot par pārkāpumiem.
Damokla zobens virs maksas pakalpojumiem
Man īsti nav skaidra iecere PVD maksas pakalpojumus pārveidot par valsts nodevām. Kādēļ ideja radusies, un ko tā dos?
Manā rīcībā nav informācijas, kas to ierosinājis, bet šāda pieeja mūs neiepriecina. Tas nozīmē, ka daļa ieņēmumu, ko saņemam par valsts funkciju veikšanu uz maksas pakalpojumu bāzes, vairs neienāks mūsu budžetā, bet papildinās valsts kopējo kasi. Nauda tiks ieskaitīta valsts kasē, bet funkcija vienalga būs jānodrošina mums. Veidosies interesanta situācija ar valsts pasūtīto funkciju apmaksāšanu. Nav īstas skaidrības, kādā veidā un cik daudz naudas tiks pārskaitīta dienestam. Pašreizējais valsts budžeta deficīts pieļauj dažādus risinājumus, arī mums nepatīkamus.
Cik procentus no PVD budžeta veido maksas pakalpojumi?
Kopumā 2008. gadā – ap 4 miljoniem latu, kas ir apmēram 25-26% no dienesta budžeta. Puse no tā ir samaksa par laboratoriskajiem izmeklējumiem, ko nav plānots pārvērst par nodevām un kas ieplūst NDC kontā. Tātad tā maksas pakalpojumu daļa, kas, iespējams, tiks pārveidota par nodevām, ir ap 12-13% no PVD budžeta.
Tieši tādēļ, lai saistībā ar dienesta izdevumu samazināšanu netiktu paralizēts veterinārmedicīnas laboratoriju darbs un būtu nodrošināta kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana, iecerēta NDC atdalīšana no PVD.
Vai uz spēles likta pārtikas kvalitāte?
Vai piena kvalitāte valstī kļuvusi labāka?
Piena kvalitāti analizē ne tikai vienai reizei, bet arī laika griezumā. Vienreizējā mērījuma piena kvalitāte katram mērījumam ne vienmēr ir īpaši laba, bet, ja skatāmies uz ģeometrisko vidējo rādītāju visā valstī, kopumā kvalitāte pērnā gada beigās un šā gada sākumā bija uzlabojusies par krietnu galvastiesu salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tas galvenokārt panākts, pateicoties preventīvajiem pasākumiem. Dienestam 2008. gads bija „piena programmu” gads, kas devis lielu pozitīvu ieguldījumu. Diemžēl šā gada beigās jūtama neliela piena kvalitātes pasliktināšanās. Jāteic, ka piena ražotāju skaits Latvijā nav daudz sarucis un piensaimniecība valstī pastāvēs.
Vai bieži gadās precedenti kā ar viesu namu „Kāli”? Šim uzņēmumam bija arī mājaslapa, un pakalpojumus tas sniedza atklāti un ilgstoši.
Šādu precedentu nav daudz – gada laikā atklājam kādus piecus sešus līdzīgus objektus, kas nav reģistrējušies PVD. Tas liecina, ka uzņēmēji nav iepazinušies ar tiem normatīvajiem aktiem, kas uz viņiem kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecas. Bet nezinošu uzņēmēju tiešām ir maz. Mēs kā dienests tos pārsvarā atrodam pēc patērētāju sūdzībām vai citu dienestu ziņojumiem.
"Patērētāju prasības liek veikalniekiem pārdomāt savu iepirkuma politiku, pētīt tirgu, pircēju vēlmes un plūsmu."
Arī paši uzejam nelikumības. Nesen internetā bija sludinājums par gaļas konservu pārdošanu. Pārbaudot atklājām nelegālas produkcijas tirgošanu. Konservi bija no senām zviedru armijas rezervēm un varēja kaitēt cilvēka veselībai, jo derīguma termiņš jau sen bija pagājis.
Kāda ir situācija ar nelegālo un nederīgo pārtiku?
Nelegālās pārtikas izķeršanā mēs strādājam kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ar valsts un pašvaldības policiju. Šis darbs ir ļoti sarežģīts, jo nelegālo pārtiku bieži ir grūti identificēt. Daļa nelegālās produkcijas tiek ražota uz vietas Latvijā, piemēram, pārdodot pašmājās nokautu cūciņu un neveicot ne analīzes, tajā skaitā uz trihinelozi, ne budžeta maksājumus. Lai nelegālā produkcija no trešajām valstīm nenonāktu Latvijā, „siets” ir par kontrabandas apkarošanu atbildīgās institūcijas un PVD robežinspektori.
Apzinot nederīgo pārtiku, esam veikuši regulāras pārbaudes, izņemot no tirdzniecības ievērojamu piena un gaļas produkcijas daudzumu ar vecu derīguma termiņu, nepilnīgu un pat maldinošu marķējumu. Tas tirgotājus nepriecē, bet patērētāji kļuvuši zinošāki un drošāki. Pircēji aizvien biežāk ieskatās marķējumā, pievērš uzmanību sastāvdaļām un produkta derīguma termiņam, kas ir arī mūsu informējošā darba rezultāts. Patērētāju prasības veikalniekiem liek pārdomāt savu iepirkuma politiku, pētīt tirgu, pircēju vēlmes un plūsmu.
Sabiedrībai nepieņemamie likuma grozījumi
Dzīvnieku kaušana atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām un Latvijas steiga Dzīvnieku aizsardzības likuma grozīšanā... Ko mēs iegūstam, ko zaudējam, arī morālā ziņā?
Raugoties no saimnieciskā viedokļa, tas Latvijai teorētiski būtu ieguvums. Paplašinātos klientu loks.
Ja vērtējam no fizioloģiskā viedokļa, tad islāma tradīcijām atbilstošs dzīvnieku kaušanas veids ir krasi atšķirīgs Latvijā pieņemtajam. Tomēr domāju, ka ir iespējams sabalansēt metodes un intereses un šādas gaļas ieguves veids mums varētu būt pieņemams.
Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no kāvēja kvalifikācijas un profesionālisma. Ja Latvija šo ceļu ies, tad vēl būs jāstrādā pie normatīvās bāzes, lai reglamentētu, kādā veidā notiks islāma tradīcijām atbilstošo kāvēju pārbaude un atestācija. Diezin vai pietiks ar nemitīgu veterinārārsta uzraudzību, bet - jāapmāca jau būs arī pats veterinārārsts!
Runājot par morālo aspektu – tas, ka četras valstis ir aizliegušas islāmam atbilstošo dzīvnieku kaušanas veidu, protams, ir pārdomu vērts. Tas Latvijai rada dilemmu.
Izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā notika ļoti strauji un klusi – pat varētu teikt, ka slepeni...
Piekrītu, ka nebija pietiekamas komunikācijas ar sabiedrību. Tas nenoliedzami veido negatīvu atgriezenisko saiti pret šajā procesā iesaistītajiem uzņēmējiem. Jau tagad saskaramies ar ļoti noraidošu attieksmi, klaju nopēlumu. Pieļauju, ka zemnieki savus dzīvniekus uz šīm kautuvēm vienkārši nevedīs. Līdz ar to plānotā aktīvā saimnieciskā darbība beigsies, nemaz īsti nesākusies. Un tās būs tiešas nepareizas komunikācijas un likuma izmaiņu procesa nepareizas virzīšanas sekas.
Bet varbūt vajag grozījumus laikus apturēt? Pašlaik likumprojekts ir izskatīšanā Saeimā.
Man uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. No profesionālā viedokļa esam vairāk nekā piesardzīgi, jo te tiešām ir daudz riska momentu, kuri mums kā dienestam būs jāuzrauga, un jau uzraudzības gaitā mēs saskarsimies ar dažādām problēmām. To mēs jau tagad apzināmies.
