Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pusmēnesi vēlāk, 30. oktobrī, saistībā ar izmaiņām likumā spēkā stājās divi Ministru kabineta (MK) noteikumi:
Par marķējumu šķēpus nelauž
MK noteikumi Nr. 1220 noteic, kādam marķējumam jābūt uz gaļas produkcijas, kas iegūta no liellopiem un aitām, kas kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm. Šai produkcijai jābūt vēl papildus marķētai ar apaļas formas īpašu marķējumu, kura centrā ar lielajiem latīņu burtiem norādīts pilns izmantotās dzīvnieku kaušanas metodes nosaukums. Bet tajās tirdzniecības vietās, kur pārdod pēc īpašajām reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm iegūtu gaļas produkciju - gaļu, malto gaļu, mehāniski atdalītu gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kuri iegūti no liellopiem un aitām, – galapatērētājam redzamā vietā jābūt norādei par dzīvnieku kaušanā izmantoto metodi. Te viss ir skaidrs, un uz šiem noteikumiem neattiecas sabiedrībā izraisījušās diskusijas par Latvijā pieņemtajām lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodēm.
Pārmet slepenu darbošanos
Savukārt gan grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, gan MK noteikumi Nr. 1219 Latvijas sabiedrībā šovasar izsauca varenu viļņošanos. Lielākais objektīvais pārmetums bija, ka šie grozījumi veikti paslepeni un pāris uzņēmēju interesēs un ka tikpat kā neesot notikusi to sabiedriskā apspriešana.
Piemēram, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (DzAĒP) savā 2009. gada 23. septembra atzinumā, kas nosūtīts Zemkopības ministrijai (ZM) par grozījumiem noteikumos Nr. 310 pārmet ZM, ka šo izmaiņu sakarā nav notikusi oficiāla saziņa, kaut arī „dzīvnieku aizsardzība kaušanas vai nonāvēšanas laikā ir svarīgs sabiedrisks jautājums, kas iespaido patērētāju attieksmi pret lauksaimniecības produktiem”. DzAĒP uzskata, ka šis kaušanas veids „saskaņā ar Eiropas Veterinārārstu federācijas pamatnostādnēm rada dzīvniekam papildu stresu un ciešanas”. (ZM gan norāda, ka federācija runā par kaušanu vispār bez apdullināšanas.) Tādēļ „MK noteikumos būtu detalizēti jāreglamentē gan dzīvnieku labturības prasības, gan kaušanas norise, nepieciešamais aprīkojums, kāvēju un kautuvju sertifikācijas jautājumi tieši šim specifiskajam kaušanas veidam”. Konsultatīvā organizācija DzAĒP savā atzinumā norāda, ka „noteikumu projektā netiek paredzēti tādi būtiski jautājumi kā:
Turklāt atzinumā arī tiek minēts, ka pēc konsultācijām ar Rīgas pilsētas musulmaņu draudzes „Ideļ” vadītāju kļuvis skaidrs, ka „noteikumu projektā ietvertā metode, proti, miega artēriju pārgriešana dzīvniekam, pēc tam veicot pēckaušanas apdullināšanu, neatbilst islāma reliģiskajiem priekšstatiem un šāda gaļas ieguves metode nav pieņemama musulmaņu kopienai”. DzAĒP arī neesot „saņēmusi tiesību akta projekta ekonomisko pamatojumu, kas apliecinātu anotācijā norādītos saimnieciskos ieguvumus: tirgus attīstības un eksporta apjoma pieaugumu, uzņēmējdarbības pieaugumu. Tai pašā laikā DzAĒP norāda, ka tiesību akta projekta anotācijā nav norādītas Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieku, kautuvju personāla, veterinārārstu apmācību un kautuvju sertificēšanas izmaksas”. Šī konsultatīvā padome kategoriski iebilst pret tālāku MK noteikumu projektu virzību.
"„Halal” produkcijai jābūt vēl papildus marķētai ar īpašu marķējumu, kura centrā norādīts dzīvnieku kaušanas metodes nosaukums. "
ZM anotācijā šiem noteikumu grozījumiem gan teikts, ka konsultācijas notikušas „ar biedrību „Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācija”, SIA „OLAN SAMI”, Rīgas Musulmaņu draudzi (Iman), SIA „Viesuļi”, Pārtikas un veterināro dienestu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Veterinārārstu biedrību, Zemnieku saeimu un Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi”. Visas apspriešanā iesaistītās organizācijas izteikušas atbalstu noteikumu grozījumiem, izņemot Latvijas Veterinārārstu biedrību un Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi. Vienlaikus anotācijā arī minēts, ka konsultācijas nav veiktas ar ekspertiem.
Karavāna virzās, noteikumi grozīti
Neraugoties uz sabiedrības protestiem, likums un no tā izrietošie noteikumi stājušies spēkā, bet sabiedriskās domas viļņošanās pierimusi. To, kāda ir grozījumu būtība MK noteikumos Nr. 1219 „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 310 „Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības””, skaidro ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone.
„Kaut arī kaušanas process un sāpju samazināšana ir nesaderīgi jēdzieni, cilvēka darbības mērķis – iegūt dzīvnieka gaļu - nav iespējams, ja dzīvnieku nenonāvē. Tādēļ ES valstīs ir noteiktas labturības prasības, lai nonāvēšanas procesā dzīvnieka sāpes un ciešanas iespējami mazinātu,” skaidro L. Ansone. „Nosakot piemērojamās kaušanas metodes, Latvijā līdz šim nebija atļauta dzīvnieku kaušana bez iepriekšējas apdullināšanas. Bet Dzīvnieku aizsardzības likumu Saeima nolēma grozīt, līdz ar to arī no šī likuma izrietošie MK noteikumi Nr. 310 tika papildināti ar jaunām prasībām.”
„Šī norma vai kaušanas metode, kas tagad Latvijā ir ieviesta, ir kaušana, pārgriežot jugulārās vēnas un kopējās miega artērijas, pēc grieziena izdarīšanas nekavējoties veicot dzīvnieka apdullināšanu. Protams, Latvija kā viena no ES dalībvalstīm, izstrādājot normatīvos aktus, ņem vērā ES noteiktās prasības un nostādnes. ES savā normatīvajā regulējumā pieļauj dzīvnieku kaušanu ar pēckaušanas apdullināšanu. Jau pašlaik nacionālajā normatīvajā bāzē iestrādātā direktīva (Padomes Direktīva 93/119/EK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā, 1993. gada 22. decembris) atļauj kaušanu bez apdullināšanas, bet līdz šim Latvija savos normatīvajos aktos to nebija pārņēmusi,” skaidro L. Ansone.
Kaušana ar apdullināšanu pēc kakla vēnu un asinsvadu pārgriešanas nodrošina, ka dzīvnieka ķermenis labāk atasiņojas, ļaujot iegūt augstākas kvalitātes gaļu (tā dēvēto „halal” produkciju). Vairākās reliģiskajās konfesijās ir aizliegts ēst gaļu, kurā ir asinis, tāpēc arī Latvijā līdz šim oficiāli nepiemērotais kaušanas veids ir ciešā sasaistē ar reliģisko aspektu.
"Daudzkārt ES zemnieki nav konkurētspējīgi, jo viņiem ir jāievēro stingrākas labturības prasības, kādas nav trešajās valstīs. "
Pašlaik šo kaušanas metodi pilnībā ir aizliegušas četras Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstis, tostarp viena ir arī ES dalībvalsts. Tās ir Norvēģija, Īslande, Šveice un Somija, kas ir gan EEZ, gan ES locekle. Piemēram, Francija stingri atbalsta kaušanu ar pēckaušanas apdullināšanu un arī kaušanu pavisam bez dzīvnieka apdullināšanas. „Un visa šī jautājuma pamatbūtība ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” komentē ZM speciāliste un piemetina, ka „labāk šīs visas normas – kā to darīt – noteikt normatīvajos aktos, ļaujot lauksaimniecības dzīvnieku kaušanā izmantot šādu metodi, ievērojot vispārējās sanitārās un higiēnas prasības”.
Patlaban šajās diskusijās aktīvi iesaistījušās arī reliģiskās organizācijas. Daudzas ES un EEZ dalībvalstis mēģinot pārliecināt reliģiskās organizācijas par iespējām tomēr dzīvnieku pirms kaušanas apdullināt. Aktīvi diskutējot, piemēram, Lielbritānija.
Vienlaikus arī jāteic, ka ES politika labturības jautājumos krasi atšķiras no trešajās valstīs pastāvošās politikas. Arī tādēļ daudzkārt ES zemnieki nav konkurētspējīgi, jo viņiem ir jāievēro stingrākas labturības prasības, kādas nav trešajās valstīs, piemēram, Ķīnā vai Indijā.
Jauni reģistri, vadlīnijas un apmācības
MK noteikumi Nr. 1219 „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 310 „Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības”” noteic, ka „liellopu un aitu kaušana saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm atļauta tikai atzītā kautuvē”. Kautuves, kuras šo nonāvēšanas veidu izvēlēsies, tikšot reģistrētas atsevišķā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzīto kautuvju reģistrā, teic L. Ansone. Latvijā pašlaik darbojas nedaudz vairāk par 80 atzītu kautuvju. Šim Latvijā jaunajam kaušanas veidam atzīšanas procesu jau sākusi viena kautuve.
PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs gan bažījas un no profesionālā viedokļa uz šo kaušanas veidu raugās piesardzīgi. „Te ir daudz riska momentu, kuri mums kā dienestam būs jāuzrauga, un jau uzraudzības gaitā mēs saskarsimies ar dažādām problēmām.”
Noteikumi arī paredz, ka kaušanas procesā jānodrošina attiecīgās reliģiskās organizācijas pārstāvja klātbūtne. Par to rūpi uzņēmusies Rīgas musulmaņu draudze „Iman”. Turklāt tieši šī musulmaņu draudze nākusi ar iniciatīvu, ka vēlas būt nodrošināta ar tāda dzīvnieka gaļu, kas kauts pēc viņu tradīcijām, skaidro L. Ansone.
Rīgas musulmaņu draudzes „Iman” priekšsēdētājs Mamuns Saīds tālruņa sarunā teic, ka viņi ir gatavi šo pienākumu uzņemties un atbildēt par atbilstoši apmācīta cilvēka piedalīšanos procesā. To apliecināšot cilvēkam izsniegts īpašs sertifikāts.
Tāpat normatīvi paredz, ka kaušanas procesu kautuvē uzrauga pilnvarots veterinārārsts. Un, protams, kāvējam jābūt īpaši apmācītam. Kāvēju apmācības var organizēt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), un tās ir tiešā sasaistē ar higiēnas normu un prasību ievērošanu. „Par uzņēmumā nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju atbild pats uzņēmuma vadītājs, kas savā kautuvē nodrošina šādas metodes lietošanu,” spriež ZM speciāliste. „Uzņēmējs, kas ieinteresēts „halal” gaļas iegūšanā, var sūtīt savus darbiniekus uz īpašām apmācībām ārvalstīs, tas nav liegts.”
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis teic, ka kāvēju apmācību sakarā viņu pirms kāda laika esot uzrunājusi ZM. Pašlaik gan iestājies klusums. Tomēr, ja būšot nepieciešams īpašs apmācību kurss, LLKC atkarībā no pieprasījuma apmācību programmu sagatavos un kursus veidos.
"Kaušanu ar pēckaušanas apdullināšanu drīkstot veikt tikai musulmaņu draudzei piederošs cilvēks, kurš izgājis īpašu apmācību ārvalstīs."
Saskaņā ar ES un Latvijā ievēroto praksi, pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā nozaru profesionālās asociācijas un biedrības un kuras izstrādātās vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu. Tas ir attiecināms arī uz reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm. „Piemēram, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija varētu šo darbu uzņemties – viņiem ir nepieciešamie eksperti,” mudina L. Ansone.
Viens no biedrības „Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija” vadītājiem Jānis Zutis apstiprina, ka biedrība tiešām sākusi darbu pie vadlīniju izstrādāšanas. Taču viņi vēloties šo darbu veikt pamatīgi, apzinot citu valstu uzkrāto pieredzi un korekti ievērojot reliģisko konfesiju tradīcijas un vēlmes. Pašlaik izveidojusies cerīga sadarbība ar Kazaņas un Krievijas ekspertiem. „Mēs gribam izstrādāt labu valstisku dokumentu, nevis uzražot pusfabrikātu,” saka J. Zutis. Tas, ka vadlīnijas vēl tikai top, neesot kavēklis, lai sāktu metodi piemērot dzīvē, jo normatīvā bāze Latvijā tam ir gatava, bet vadlīnijas esot tikai profesionālās organizācijas ieteikums.
Pašlaik Latvijā dzīvojot ap 16 000 musulmaņu, kuri dienā patērējot vismaz vienu tonnu pēc viņu tradīcijām kautas gaļas. Tā kā līdz šim normatīvā bāze „halal” gaļas iegūšanai nebija sakārtota un kaušana – legalizēta, tad ikviens pats var iedomāties, kādā veidā cilvēki tika, pie viņu skatījumā, pareizi iegūtas gaļas, skaidro J. Zutis. Tādēļ vien nepieciešams valsts līmenī sakārtot jaunās kaušanas metodes prasības, lai vairs produkciju neiegūtu „aiz stūra”; turklāt pēc „halal” produkcijas esot liels pieprasījums arī ārpus mūsu valsts.
J. Zutis arī zināja teikt, ka kaušanu ar pēckaušanas apdullināšanu pēc reliģiskajiem priekšrakstiem drīkstot veikt tikai musulmaņu draudzei piederošs cilvēks, kurš izgājis īpašu apmācību ārvalstīs, piemēram, Pakistānā, Saūda Arābijā, Azerbaidžānā. Šis process saistīts ne vien ar reliģiskajām tradīcijām, bet arī ar gaļas izsekojamību, lai izvairītos no „halal” produkcijas falsifikācijas.
