Sistēma, kad visu veterināro zāļu apriti valstī tik tiešām pārzināja ZM un PVD, Latvijā pastāvēja līdz 2005. gada 31. decembrim. Bet no 2006. gada 1. janvāra veterināro zāļu aprite valstī tika sadalīta starp Veselības ministriju (VM), Zāļu valsts aģentūru (ZVA), Veselības inspekciju (VI), ZM, PVD. Smalkāk sakot - optimizācijas procesa rezultātā un atbilstoši izstrādātajam rīcības plānam 2006. gadā notika funkciju pārdale starp VM un ZM savstarpēji saistītajām funkcijām veterināro zāļu apritē Latvijā.
Kurš kontrolieris ir kuram kontrolieris?
Par to, kā šī 2006. gadā radītā sistēma strādāja pēdējos piecus gadus, stāsta ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta eksperti: „Mēs ministrijā un PVD saņēmām pietiekami regulārus signālus no sociālajiem partneriem – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Veterinārārstu biedrības, īpaši veterināro zāļu izplatītāju struktūras šajā biedrībā -, kuri satraucās par to, ka valstī nav pietiekamas kontroles pār veterināro zāļu izplatīšanas ķēdi.”
Jo veterināro zāļu aprites uzraudzības un kontroles funkcijas līdz šim tika veiktas šādi:
- ZVA uzraudzīja veterināro zāļu ražošanu un reģistrēšanu,
- VI uzraudzīja veterināro zāļu vairumtirdzniecību – ražotājus un lieltirgotavas, bet
- PVD uzraudzīja veterināro zāļu ievešanu, lietošanu un izplatīšanu mazumtirdzniecībā – veterinārās aptiekas, veterinārmedicīniskās aprūpes pakalpojumu sniedzējus, produktīvo dzīvnieku īpašniekus un turētājus, un novietnes.
Latvijā ir 26 veterināro zāļu lieltirgotavas, kas izplata veterinārās zāles un ko pārbauda VI, bet PVD tālāk kontrolē:
- 48 000 lauksaimniecības dzīvnieku novietnes,
- 563 praktizējošus veterinārārstus,
- 145 veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes (klīnikas, ambulances),
- 142 veterinārās aptiekas,
- 176 cilvēkiem paredzēto zāļu aptiekas, kas ir tiesīgas izplatīt veterinārās zāles,
- kā arī 26 lieltirgotavas, kas izplata tikai veterinārās zāles (ko kontrolē ne vien PVD, bet arī VI),
- sešas cilvēkiem paredzēto zāļu lieltirgotavas, kurās izplata arī veterinārās zāles (ko kontrolē VI).
Rezultāts – PVD inspektori, pastāvot pārbaudes funkciju pārrāvumam vienas ķēdes veterinārajām zālēm, vairs nepārzināja lieltirgotavu sortimentu, kas ir šīs izplatīšanas ķēdes pats sākums. Tas ļoti kavēja momentānu reaģēšanu un tūlītējas pārbaudes, ja tika atklāts kāds pārkāpums. Tieši lieltirgotavas ir viens no svarīgākajiem riska novērtēšanas posmiem, jo ir vislielākais zāļu izplatītājs, kas pārklāj visu Latviju.
"Tieši lieltirgotavas ir viens no svarīgākajiem riska novērtēšanas posmiem, jo ir vislielākais zāļu izplatītājs, kas pārklāj visu Latviju."
„Tika atklāti gadījumi, kad lieltirgotavas bija pārdevušas veterinārās zāles saimniecībām, tās pavadzīmēs ierakstot kā dzīvnieku barību. Bija arī gadījumi, kad veterinārās zāles Latvijā ieveda un pārdeva saimniecībām no Lietuvas. Lietuvā šīs zāles ir oficiāli reģistrētas un atļautas lietot, bet Latvijā – ne. Un, ja PVD inspektoriem nav pilnīgas informācijas, kādi preparāti ir reģistrēti Latvijā, šādi gadījumi ir sāpīgi tieši lauksaimniekiem, dzīvnieku īpašniekiem,” teic ZM eksperti.
Jāteic, ka Latvijas zāļu lieltirgotavas kontrolē VI, un šī kontrole regulāri notiek. Bet nepieciešamā sadarbība informācijas nodošanā starp VM un ZM iestādēm bija smagnēja un lēna. Informācijas aprite bija diezgan ilgstoša. To vairs nevarēja nosaukt par momentānu reaģēšanu, bet tikai par nokavētu cīņu ar sekām.
Tādēļ speciālistu un lauksaimnieku starpā spriests, ka labi būtu, ja kontroles ķēde PVD sāktos jau no zāļu ievešanas valstī un lieltirgotavā – ja kādu pārkāpumu atrod tur, tad, sazinoties ar inspektoriem, var ātri izsekot, līdz kurai Latvijas novada novietnei, veterinārārstam vai klīnikai ir aizgājušas konkrētās veterinārās zāles.
Kad dzīvības glābšanai ir vien skaitītas stundas
Mazāku risku sabiedrības veselībai sagādā neproduktīvo dzīvnieku ārstēšana. Lielākā bīstamība un apdraudējums rodas, ārstējot produktīvos dzīvniekus. Tādēļ visai veterināro zāļu aprites ķēdei ir jābūt vienās rokās, jo:
- praktizējošie veterinārārsti ārstē dzīvnieku infekcijas slimības un viņi vislabāk zina, kādas zāles Latvijā vajadzētu reģistrēt un izmantot;
- zāļu (arī Latvijā aizliegto hormonu un augšanas stimulatoru) atliekvielas nonāk produktīvo dzīvnieku pienā un gaļā un tieši veterinārārsti zina, kādas zāles nevajag Latvijā lietot.
„Praktizējošie veterinārārsti cieši sadarbojas ar ZM un PVD, un tieši viņiem ir šīs nepieciešamās zināšanas un informācija. Bez padziļinātām zināšanām ne vienmēr var nonākt pie rezultāta, kas apmierina dzīvnieku īpašniekus, liellopu produkcijas patērētājus un šo produkciju kontrolējošās iestādēs. Un vēl te jārunā par antibakteriālās rezistences veidošanos cilvēkam, ko izsauc antibiotiku lietošana, tajā skaitā – arī produktīvajam dzīvniekam lietotās un rezistenci izraisošās antibiotikas, ko cilvēks var uzņemt ar lopkopības produkciju. Rezultāts – aizvien grūtāk ir izārstēt infekcijas slimības cilvēkiem. Tādēļ jāsaka vislielākais paldies mūsu zinošajiem un apzinīgajiem saimniekiem, kuri šo bīstamību saprot,” lauksaimniekus slavē ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas vecākā referente Inta Krauja.
"Lielākā bīstamība un apdraudējums rodas, ārstējot produktīvos dzīvniekus. Tādēļ visai veterināro zāļu aprites ķēdei ir jābūt vienās rokās. "
Un vēl gadās situācijas, kad dzīvnieka ārstēšanai nepieciešams ievest zāles, kas nav reģistrētas Latvijā, bet ir reģistrētas ES. Izejot noteiktu procedūru, to var izdarīt. Bet – lai šo procedūru veiktu, praktizējošam veterinārārstam ir jādodas ne tikai uz PVD, bet arī uz ZVA un jāpārzina visas veicamās procedūras un dokumenti, lai nokārtotu zāļu ievešanai nepieciešamās formalitātes. Tas prasa laiku, bet ir reizes, kad, lai dzīvnieku veiksmīgi izārstētu, laika ir vien skaitītas stundas...
„Šādu situāciju mūsu sociālie partneri – reālie dzīvnieku īpašnieki - neizprot...” teic ZM eksperti.
Koncepcija pieņemta. Tagad pie darba!
Lai nodrošinātu veterināro zāļu vienotu politiku Latvijā un izveidotu caurskatāmu uzraudzību un kontroli, veterināro zāļu aprites sistēmu akūti bija nepieciešams mainīt. Tādēļ ZM speciālisti 2008. gadā izstrādāja Informatīvo ziņojumu par situāciju veterināro zāļu apritē, bet šogad valdībā iesniedza koncepciju, kā situāciju var un vajadzētu sakārtot.
Ministru kabinets (MK) šā gada 6. jūlijā ZM koncepciju „Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē” apstiprināja, izvēloties ZM ierosināto, ka: turpmāk visu veterināro zāļu apriti (reģistrēšanu, ražošanu, izplatīšanu un lietošanu dzīvniekiem; atliekvielu uzraudzību) uzraudzīs un kontrolēs PVD. Tādējādi būs nodrošināta vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē, kā arī ņemti vērā daudzie sociālo partneru priekšlikumi.
"Sociālie partneri ir ļoti priecīgi par valdības izpratni un pozitīvo lēmumu. "
Vienlaikus ar koncepcijas akceptēšanu valdība ar MK rīkojumu paredz, ka ZM izstrādās un līdz 2010. gada 1. augustam iesniegs valdībā likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā”, likumprojektu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” un likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Tāpat arī ZM sadarbībā ar VM sagatavos un līdz 2010. gada 16. augustam iesniegs Ministru kabinetā rīcības plānu par Veselības ministrijas funkciju pārņemšanu veterināro zāļu jomā. Savukārt ZM līdz 2010. gada 1. septembrim iesniegs valdībā MK rīkojuma projektu „Par funkciju optimizāciju un finanšu resursu pārdali starp Veselības ministriju un Zemkopības ministriju”.
„Sociālie partneri par šādu valdības lēmumu ir ļoti priecīgi. Mēs arī,” neslēpj ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta eksperti.
