Latvijā pašlaik ir ap 800 sertificētu veterinārārstu un ap 80 praktizējošu veterinārfeldšeru.
FOTO: www.sxc.hu
Lai veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu iegūtu, ir jākārto kvalifikācijas pārbaude, kuras laikā sertifikācijas komisija pārliecinās par eksaminējamā veterinārārsta teorētiskajām zināšanām un praktiskajām iemaņām. Sertifikācijas komisijai ir tiesības arī nepagarināt veterinārmedicīnisko prakses sertifikātu, ja tā, izvērtējot iesniegtos dokumentus un veicot kvalifikācijas pārbaudi, konstatē, ka veterinārārsts nav nepieciešamajā zināšanu un iemaņu līmenī un viņa turpmākā praktizēšana var apdraudēt kāda dzīvnieka veselību un pat dzīvību.
Kā no 2011. gada 1. janvāra iespējams iegūt sertifikātu, kas veterinārārstam ļauj praktizēt piecus gadus līdz atkārtotai kvalifikācijas pārbaudei, noteic pagājušā gada 21. decembrī valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 1173 „Kārtība, kādā izsniedz, pagarina un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu un reģistrē sertificēto personu un veterinārmedicīnisko prakses vietu”.
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas vadītāja vietniece Sanita Vanaga norāda, ka normatīvā akta pamatā ir iepriekšējie Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumi Nr. 493 „Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu”, kas darbojās līdz pagājušā gada beigām. „Jāteic, ka rīcība ar veterinārmedicīnas prakses sertifikātiem, kā arī prakses vietu reģistrēšana jau dzīvē pastāvēja. Atlika vien šo sistēmu „uzlikt uz papīra” un piedot noteikumu spēku, lai kārtība būtu saistoša visām personām, kuras vēlas iegūt veterinārmedicīnas prakses sertifikātu. Tādēļ visas darbības, ko līdzšinēji jau veica Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB), izsniedzot, anulējot un pagarinot veterinārmedicīnas prakses sertifikātu, tika iekļautas jaunajos noteikumos.
Ir nedaudzi papildinājumi arī Veterinārmedicīnas likumā, valsts pārvaldes uzdevumus saistībā ar veterinārmedicīnas prakses sertifikātiem deleģējot Latvijas Veterinārārstu biedrībai,” skaidro S. Vanaga.
Ja veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu nepieciešams pagarināt
Vispirms jāmin, ka veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu bez pretendenta kvalifikācijas pārbaudes LVB izsniedz cilvēkam, kas valsts akreditētajām studiju programmām atbilstošu augstāko veterinārmedicīnisko izglītību (diplomu) ieguvis pēc 2004. gada 1. janvāra. „Šāds izņēmums ieviests tādēļ, ka studenti, beidzot LLU Veterinārmedicīnas fakultāti, nule ir apguvuši teorētiskās un praktiskās zināšanas. Tādēļ jaunie veterinārārsti kopā ar diplomu saņem arī veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu ar piecu gadu derīguma termiņu,” stāsta nodaļas vadītāja vietniece.
Ja veterinārmedicīnas izglītība un veterinārārsta kvalifikācija iegūta Latvijā līdz 2004. gada 1. janvārim, tad veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta iegūšanai LVB jāiesniedz augstākās veterinārmedicīniskās izglītības diploma kopija, personu apliecinoša dokumenta kopija un dokuments, kas apliecina samaksu par sertifikācijas pakalpojumu. Lai sertifikātu pagarinātu, papildus vēl ir jāiesniedz pārskats par profesionālo darbību un kvalifikācijas paaugstināšanu iepriekšējā sertifikāta darbības laikā.
"Vienīgais dokuments, kas apliecina veterinārārsta tiesības ārstēt dzīvniekus Latvijā, ir Latvijas Veterinārārstu biedrības izsniegtais veterinārmedicīniskais prakses sertifikāts."
„Ja veterinārmedicīniskā izglītība iegūta ārvalstīs, bet ir vēlēšanās praktizēt Latvijā, tad sertifikāta iegūšanai ejams nedaudz citādāks ceļš. Veterinārārstam ar ārvalstu diplomu iesniegums par veterinārmedicīnas prakses sertifikāta iegūšanu un nepieciešamo dokumentu kopijas ir jāiesniedz Akadēmiskās informācijas centram (AIC). Tur notiks dokumentu autentiskuma pārbaude un iesnieguma reģistrācija, kā arī iegūtās izglītības dokumentu atbilstības Latvijas normatīvo aktu prasībām noteikšana.
Ja dokumenti būs atbilstoši, AIC sagatavos izziņu par profesionālās izglītības atbilstību un visus dokumentus nosūtīs LVB, uz kurieni arī sertifikāta pretendentam būs jādodas,” dokumentācijas virzību skaidro S. Vanaga. „Ja LVB atzīst pretendenta kvalifikāciju, tad (ja nepieciešams, pēc sekmīgi nokārtota eksāmena) tiks izsniegts sertifikāts praktizēšanai Latvijā. Ja kvalifikācija netiks atzīta, tad LVB norādīs uz kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību. Par savu lēmumu - sertifikāta izsniegšanu vai neizsniegšanu - LVB informēs arī AIC.”
Jāteic, ka veterinārārstiem arī ir iespēja pagarināt sertifikātu, nestājoties komisijas priekšā. Ja veterinārārsts sertifikāta darbības laikā ir paaugstinājis kvalifikāciju un (atbilstoši kvalifikācijas novērtējumam) saņēmis ne mazāk kā 50 kvalifikācijas punktu, sertifikācijas komisija pieņem lēmumu par sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu un sertifikāta izsniegšanu bez kvalifikācijas pārbaudes.
Kad sertifikāta izsniegšana apdraudēta
Būs arī situācijas, kad eksaminācijas komisija lems: kvalifikācijas pārbaude nav nokārtota. Šādu lēmumu komisija var pieņemt, ja nav pareizi septiņi (vai vairāk) procenti atbilžu. Lai šāds lēmums nešķistu pārlieku bargs, noteikti jāmin, ka LVB ne vien sniedz konsultācijas veterinārārstiem un organizē kvalifikācijas pārbaudi, bet savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv publicē kvalifikācijas pārbaudes programmu, tādējādi laikus nodrošinot iespēju iepazīties ar pārbaudes jautājumiem.
Un diemžēl būs reizes, kad veterinārmedicīnas prakses sertifikāts netiks pagarināts vai pat tiks anulēts. Pagarināšanu uz gadu LVB atteiks, ja veterinārārsts atkārtoti nenokārtos kvalifikācijas pārbaudi, ja apzināti būs sniedzis nepatiesu informāciju un ja būs pārkāpis profesionālās ētikas vai veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības, bet nenodarot kaitējumu dzīvnieka veselībai vai apkārtējai videi.
"Būs arī situācijas, kad eksaminācijas komisija lems: kvalifikācijas pārbaude nav nokārtota."
Atteikums pagarināt sertifikātu vispār jeb tā anulēšana būs tiem veterinārārstiem, kuri ar spēkā stājušos tiesas spriedumu būs atzīti par rīcībnespējīgiem, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu būs liegts strādāt veterinārārsta vai veterinārfeldšera profesijā un ja būs pārkāptas veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības, nodarot kaitējumu dzīvnieka veselībai vai apkārtējai videi. Sertifikāta anulēšanu var ierosināt LVB struktūrvienības un Pārtikas un veterinārais dienests.
Veterinārfeldšeris pielīdzināts veterinārārstam
„Noteikumos parādās termins „veterinārfeldšeris”, kurus apmācīja tehnikumos padomju laikā. Tagad šādu kvalifikāciju vairs nepiešķir,” stāsta nodaļas vadītāja vietniece. „Latvijā ir ap 80 veterinārfeldšeru, kuriem ir izsniegts šāds sertifikāts, jo Pārtikas un veterinārais dienests ir izvērtējis šo speciālistu nepieciešamību un LVB izvērtējusi šo speciālistu kvalifikāciju. Latvijā pašlaik ir ap 800 sertificētu veterinārārstu. To skaits nav pietiekams, īpašs speciālistu trūkums jūtams Latgales novados.”
LVB ir tiesības pagarināt sertifikātu šiem praktizējošajiem veterinārfeldšeriem. Viņi turpina strādāt kā veterinārārsti - ar nosacījumu, ja vidējā speciālā izglītība iegūta līdz 1992. gadam un sertifikāts saņemts līdz 1993. gadam. Šāds nosacījums ieviests tādēļ, ka pēc 1992. gada veterinārfeldšerus Latvijā vairs neapmācīja, bet pēdējie veterinārmedicīnas prakses sertifikāti veterinārfeldšeriem Latvijā izsniegti 1993. gadā.
Būs jāveido veterinārmedicīnas prakses vietu reģistrs
Noteikumi uzliek par pienākumu LVB veidot jaunu datubāzi - veterinārmedicīnas prakses vietu reģistru.
„Tā kā Latvijas Veterinārārstu biedrībai jau ir praktizējošo sertificēto veterinārārstu reģistrs, tad līdztekus tam tiks veidots arī veterinārmedicīnas prakses vietu reģistrs. Abi reģistri būs publiski pieejami interneta vietnē www.lvb.lv,” teic S. Vanaga.
Publiski pieejamie reģistri ikvienam ļaus apskatīties, kura veterinārmedicīnas prakses vieta, klīnika ir tuvākā, ja pastāv nepieciešamība pēc veterinārās palīdzības. Īpaši ērti tas būs dzīvnieku īpašniekiem pilsētās, kur veterināro pakalpojumu sniedzēju ir daudz.
"Līdztekus praktizējošo sertificēto veterinārārstu reģistram tiks veidots arī veterinārmedicīnas prakses vietu reģistrs."
„Iecerēts, ka reģistrā varēs atrast ne vien prakses vietas adresi, bet arī norādes, kādi speciālisti kurā veterinārajā klīnikā strādā. Un – pretēji: pēc veterinārā speciālista vārda un uzvārda varēs atrast klīniku, kurā viņš praktizē,” plānotajā daļās nodaļas vadītāja vietniece.
Reģistros varēs arī redzēt, kāds ir konkrētās klīnikas veterinārmedicīniskās prakses veids – vai tajā galvenokārt strādā ar lauksaimniecības dzīvniekiem, zirgiem, putniem, kažokzvēriem, mājas (istabas) vai citiem dzīvniekiem. Protams, līdztekus pamata specializācijai veterinārārsti ārstē jebkuru dzīvnieciņu, ja tam nepieciešama palīdzība. Īpaši novados ārpus Rīgas.