SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
22. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
3
3

Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas tiesiskā bāze Latvijā un ES

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Mary Gober, www.sxc.hu

Vai jums ir gadījies, ieejot ārsta kabinetā, pie sienas ieraudzīt vienīgi sertifikātus jums nesaprotamā, piemēram, spāņu vai itāļu valodā? Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesa būtība ir nodrošināt to, lai nerastos šādas situācijas un rūpēties par noteiktu kvalitātes un drošības prasību ievērošanu.
Kas jādara, lai, atgriežoties Latvijā pēc izglītības iegūšanas citā valstī, uzsāktu strādāt savā profesijā? Kādas ir administratīvās procedūras? Kurš tās veido? Un, galvenais, kāpēc tās ir nepieciešamas?

Raksta mērķis ir iepazīstināt ar kārtību, kādā Latvijā notiek dažādu profesiju kvalifikācijas atzīšana. Kādas ir biežāk sastopamās problēmas, un kas ir jāņem vērā, ja rodas nepieciešamība, sākot darbu Latvijā vai ārzemēs, pielīdzināt savus profesionālās izglītības dokumentus.

Latvijas Republikas normatīvie dokumenti par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

Profesionālās izglītības diplomu un kvalifikācijas atzīšanu Latvijas Republikā regulē likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

Tātad, lai Latvijā varētu strādāt reglamentētā profesijā, profesionālā kvalifikācija ir jāatzīst šā likuma noteiktajā kārtībā. Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" pirmo reizi tika apstiprināts 2001. gadā. Laika gaitā tam ir bijuši vairāki grozījumi, pēdējais no tiem stājās spēkā 2010. gada 17. februārī.

Likuma mērķis ir nodrošināt profesionālās darbības, kas saistītas ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību, atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem. Tāpat likuma uzdevums ir aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanos tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības.

Lai izprastu jautājuma specifiku, ir svarīgi izprast, ka reglamentētas profesijas ir tādas profesijas, kurās profesionālo darbību var uzsākt tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas, un šīs atļaujas izsniegšana ir balstīta uz noteikta veida izglītības un profesionālās izglītības apguvi. Ir arī tādi gadījumi, kuros valstis reglamentē nevis profesiju, bet gan pašu izglītību, kas nepieciešama darbam šajā profesijā.

Visās pārējās jeb tā sauktajās nereglamentētajās profesijās nekāda oficiāla atzīšana prasīta netiek, viss atkarīgs no darba devēja – izglītības dokumentu un pieredzes novērtējuma. Parasti šāda atzīšana balstās uz diplomu atzīšanas centru rekomendāciju. Latvijas gadījumā ar to nodarbojas Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Darba devējs, piemēram, var nesaprast ārzemju diplomu un tāpēc sūtīt uz AIC lūgumu pēc padoma – kas tas ir par dokumentu, un ko nozīmē iegūtā izglītība.

"Eiropas Savienības 2005. gada Direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu praksē nozīmē, ka katras dalībvalsts profesionālās kvalifikācijas tiek salīdzinātas izglītības programmu, standartu un prasību ziņā."

Papildu iepriekš minētajiem viens no galvenajiem likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" mērķiem ir nodrošināt, lai Latvijā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs, savukārt ārvalstīs iegūtu – atzītu pie mums. Līdz ar to likums rūpējas par brīvas darbaspēka kustības nodrošināšanu Eiropas Savienībā (ES), jo Latvijai kā ES dalībvalstij ir jānodrošina ES pilsoņu tiesības nodarboties ar profesionālo darbību citā dalībvalstī, kas ir viena no ES pamattiesībām.

Likums attiecas gan uz Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem, kuri izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvuši ārvalstīs. Uz šīm personām attiecas likuma noteikumi par attiecīgajās ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ES dalībvalstu pilsoņiem. Likums vēl attiecas uz to valstu, kurām saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas līgumu ir minētajā līgumā noteiktās ES dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, pilsoņiem, kā arī uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Daudzus interesē jautājums par to, kā un vai tiek atzīti bijušās PSRS izglītības iestāžu izdotie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti? Atbilde ir ļoti vienkārša un līdzīga kā gadījumā ar diplomiem – šie dokumenti Latvijā tiek atzīti. Izņēmums ir bijušo PSKP un VĻKJS izglītības iestāžu izdotie dokumenti. Tāpat netiek atzīti dokumenti, kas neatbilst starptautiskajās konvencijās un Saeimas apstiprinātajos līgumos izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām.

Svarīgi ir uzsvērt, ka likums neattiecas uz gadījumiem, kad darbība reglamentētajās profesijās ir saistīta ar valsts pārvaldes vai tiesu varas funkciju izpildi.

Lai gan šim likumam ir it kā garš un sarežģīts nosaukums, tas ļoti skaidri apraksta ne tikai Latvijā reglamentētās profesijas, bet arī trīs dažādas to atzīšanas sistēmas:

  • speciālo profesionālās atzīšanas sistēmu;
  • vispārējo profesionālās atzīšanas sistēmu;
  •  profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.

Speciālo atzīšanas sistēmu piemēro jūrnieku, civilās aviācijas (pilotu) un lidostu darbinieku, arhitektu, ārstu, zobārstu, farmaceitu, māsu, vecmāšu, veterinārārstu, mehānisko transportlīdzekļu vadītāju, bīstamu kravu pārvadājumu drošības konsultanta, bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītāja profesijām, kā arī starptautisko un iekšzemes kravu autopārvadājumu un pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanas profesijām.

Tāpat speciālā sistēma attiecas uz advokāta prakses tiesību atzīšanu, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts – Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas – advokāts vēlas Latvijā praktizēt ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu.

Ja iepriekš minēto profesiju pārstāvjiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst likumā noteiktajām prasībām, kā arī visām pārējām Latvijā reglamentētajām profesijām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu vai arī atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.

Likums paredz un detalizēti apraksta arī noteiktas prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās profesijās, kas ir sadalītas pa jomām, piemēram, arhitektūra un būvniecība, veselības aprūpe, transports, jūrniecība, civilā aviācija un lidostu darbība, dzelzceļa joma, kā arī veterinārmedicīnas, sporta, elektroenerģētikas, juristu, zemes mērniecības, nekustamā īpašuma vērtēšanas, detektīvdarbības un apsardzes joma, kā arī citas.

Kā redzams no iepriekš minētā saraksta, profesiju joma ir ļoti plaša un līdz ar to ir apstiprināti vairāki ar šo likumu saistītie normatīvie akti, tai skaitā vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumi gandrīz par katru no profesiju grupām. Tāpat ir izstrādāti specifiski MK noteikumi „Noteikumi par dokumentiem, kas saistīti ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/mk-noteikumi/profesionala-izglitiba/regl-prof-kvalif-atzisana/683.html), un tajos ir redzami arī apstiprinātie paraugi tādiem ar kvalifikāciju saistītajiem dokumentiem kā Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība, Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, izziņa par pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību, iesniegums profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai.

Sīkāka informācija par visiem tiesību aktiem, kas saistīti ar reglamentētās profesijas un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ir atrodama IZM mājaslapā http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/mk-noteikumi/profesionala-izglitiba/regl-prof-kvalif-atzisana.html.

Eiropas Savienības Direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

Papildus nacionālajai likumdošanai Latvijas valstij ir jāīsteno arī ES 2005. gada Direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2005:255:0022:0142:LV:PDF).

Šī direktīva apvieno visas līdzšinējās profesionālās atzīšanas sektoru direktīvas vienā. Tā attiecas tikai uz ES valstu pilsoņiem. Tajā ir paredzēts, ka ES kvalifikācija ir arī tāda kvalifikācija, kas iegūta trešajā valstī, bet atzīta vienā no dalībvalstīm. Tā dod iespējas pretendenta daļējai piekļuvei profesijām (gadījumos, ja uzņemošajā dalībvalstī profesija ir definēta plašāk, bet pretendenta izglītība atbilst vienai vai vairākām profesionālām darbībām šajā profesijā). Bet konkrēti praksē direktīvas ieviešana nozīmē arī to, ka katras dalībvalsts profesionālās kvalifikācijas tiek salīdzinātas izglītības programmu, standartu un prasību ziņā.

"Šobrīd tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti nosacījumu iekļaušanai direktīvā, kas ļautu Latvijas neatliekamās palīdzības ārstiem izbraukt un strādāt citās ES dalībvalstīs."

Līdz šim direktīvai jau ir bijušas vairākas redakcijas. Piemēram, Latvijas gadījumā šobrīd tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti nosacījumu iekļaušanai direktīvā, kas ļautu Latvijas neatliekamās palīdzības ārstiem izbraukt un strādāt citās ES dalībvalstīs. Līdz ar to ir redzams, ka direktīvas pieskaņošana reālajai situācijai vēl turpinās.

Strādājot Briselē zinātnes atašeja amatā, nācies vairākus mēnešus vienlaicīgi pildīt arī izglītības atašeja pienākumus, līdz ar to praksē esmu saskārusies ar kvalifikāciju salīdzināšanas procedūru direktīvas ietvaros. Man ir nācies saņemt un nodot tālāk, piemēram, detalizētus aprakstus par arhitektu profesionālās izglītības prasībām Itālijā. Sākotnējie dokumenti tajā laikā bija itāļu valodā, bet tālāk Latvijā ar to apstrādi nodarbojās IZM un konkrētais ierēdnis, kuram tajā laikā MK bija uzticējis pildīt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatora funkcijas. Šī amatpersona koordinē sadarbību starp institūcijām, kuras izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, un informācijas institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos. Tāpat viņam ir jāuztur sakari ar Eiropas Komisiju un attiecīgajām ārvalstu institūcijām un jānodrošina informācijas apmaiņa par normatīvajiem aktiem un starp atbildīgajām institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators arī pārstāv Latviju EK Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejā un risina visus jautājumus, kuri saistīti ar direktīvas atbilstību Latvijas situācijai, un nepieciešamo izmaiņu veikšanu.

Daļai profesiju, piemēram, ārstiem, līdz šim bija katrai sava sektora direktīva, kurā bija noteiktas arī kopējās izglītības prasības. Radīt sektoru direktīvas visām profesijām būtu nozīmējis milzīgu saskaņošanas darbu, tāpēc lielākajai daļai profesiju tiek izmantota vispārējā atzīšanas sistēma. Kad kāda ES dalībvalsts ir izpildījusi visas Direktīvas par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu prasības, atzīšana pārējās ES dalībvalstīs ir “automātiska”.

Secinājumi

Vērtējot profesionālās kvalifikācijas atzīšanas tiesisko bāzi, iespējams secināt, ka likumdošanas normās, protams, nevar paredzēt visus specifiskos gadījumus katrai reglamentētajai profesijai, bet gan likums, gan MK noteikumi, gan Direktīva vispārējos vilcienos ļoti skaidri reglamentē visu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesu kopumā. Gan tiesību akti, gan AIC un IZM speciālistu viedokļi par katru no profesiju jomām dara to iekšēji strukturētu un sakārtotu.

 * Turpmāk portālā „LV.LV” lasiet par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu praksē reglamentētajās profesijās (ārsti, arhitekti, piloti).

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU