SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
26. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
3
3

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana arhitekta profesijā

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Šā raksta mērķis ir lasītāju iepazīstināt un izskaidrot to, kā praktiski notiek profesionālās kvalifikācijas atzīšana reglamentētajās profesijās. Šai rakstā vairāk par arhitekta profesiju.

Akadēmiskās informācijas centrs – informācijas institūcija

Kopš 2003. gada informācijas institūcija par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās (izņemot transporta jomu) ir Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). AIC arī nodrošina informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām institūcijām reglamentēto profesiju jomā tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs.

AIC sniedz informāciju par Latvijas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā.

AIC no pretendentiem pieņem likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai un nodod tos kopā ar savu izziņu institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās. Centra uzdevums ir arī pretendentam paziņot par attiecīgo institūciju pieņemtajiem lēmumiem par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu.

Svarīgi saprast, ka AIC nepieņem lēmumus par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, jo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesu veic katrai profesiju jomai noteiktās institūcijas. Toties AIC nodarbojas ar visām tām darbībām, kuras ir saistītas ar izglītības diplomu atzīšanu, un pārbauda pretendentu izglītības atbilstību.

AIC arī izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu, kas apliecina profesionālo pieredzi un tiesības strādāt nereglamentētajās profesijās Latvijas Republikā.

Lai nodrošinātu saikni ar profesionālās izglītības sistēmām citās ES valstīs un pieprasījumu pēc salīdzināmas informācijas par profesionālo izglītību un apmācību Eiropā, Latvija ir iesaistījusies ReferNet informācijas tīkla darbībā. ReferNet ir informācijas tīkls, kuru izveidojis Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) – ES aģentūra jeb uzziņu centrs profesionālajā izglītībā, kurš informē par Eiropas valstu profesionālās izglītības sistēmu, politiku, pētījumiem un praksi (http://www.cedefop.europa.eu).

"AIC no pretendentiem pieņem likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai un nodod tos kopā ar savu izziņu attiecīgajām institūcijām."

Akadēmiskās informācijas centrs ir ReferNet koordinators Latvijā. Papildus iepriekš minētajam viens no daudzajiem centra darbības virzieniem ir informācijas sniegšana un pētījumi par profesionālo izglītību.

Pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas AIC dokumentus nodod tālāk citām kompetentām institūcijām, kuras nodarbojas ar dokumentu izskatīšanu. Šo institūciju sarakstu nosaka Ministru kabineta „Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”.

Institūcijas, kuras izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus un piešķir tiesības izmantot profesijai un kvalifikācijai atbilstošu nosaukumu, ir atbildīgas par augstu profesionālo kvalifikācijas kritēriju saglabāšanu, kvalifikācijas uzturēšanu un celšanu attiecīgajā darbības jomā. Bez tam šīs organizācijas izstrādā un apstiprina profesionālās ētikas normas attiecīgajā darbības jomā un nodrošina šo normu ievērošanu.

Arhitektiem svarīgi zināt valodu un vietējo likumdošanu

Latvijas Arhitektu savienības (http://www.architektura.lv/) Sertificēšanas centra vadītājs Ervīns Timofejevs stāsta, ka šobrīd ārvalstnieku no ES legāla ienākšana arhitektūras pakalpojumu tirgū praktiski nenotiek. Tā bija aktuāla pirms diviem trim gadiem. Tad vairāki ES dalībvalstu arhitekti, kas ir atzīti savās mītnes zemēs, vēlējās iegūt kvalifikācijas atzīšanas apliecību Latvijā.

Gadījumā, ja šie speciālisti ir atzīti citā ES valstī (savā mītnes zemē), Latvijā atzīšanai ir jānotiek automātiski. Protams, pēc visu nepieciešamo dokumentu pārbaudes. E.Timofejevs gan uzsver, ka šis „automātiski” līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens. Problēmu rada fakts, ka ļaudis, kas vēlas iegūt šādu apliecību, pirmkārt, nezina valodu – tas rada problēmas pakalpojumu sniegšanā būvniecībā; otrkārt, viņi arī nepārzina vietējo likumdošanu – tas rada problēmas mirklī, kad no mākslas arhitektūra pāriet būvniecības jomā.

Tādēļ Latvijas Arhitektu savienība (LAS) uzskata, ka esošā likumdošana (gadījumā, ja ir kopīga visu iesaistīto pušu nostāja) ļauj noteikt šādas apliecības pretendentam adaptācijas laiku, kurā tad var pasekot, kā viņam(-ai) sokas ar valodas un vietējās likumdošanas apguvi, tad pēc apmēram gada ar pilnu pārliecību izsniegt šo atzīšanas apliecību. Šobrīd LAS atzīšanas apliecību izsniedz uzreiz, kā to nosaka direktīva un likums.

Praksē tas nozīmē, ka LAS pēc Akadēmiskās informācijas centra atzinuma par kvalifikācijas atbilstību saņemšanas pārbauda to un skata pievienotos dokumentus. Ja formāli viss ir kārtībā, LAS izdod kvalifikācijas atzīšanas apliecību. Šeit ir svarīgi izprast, ka LAS Sertificēšanas centrs uzrauga sertificēto arhitektu praksi, bet neuzrauga praksi tiem arhitektiem, kas ieguvuši kvalifikācijas atzīšanas apliecību. Tas ir jādara konkrētā arhitekta mītnes zemes profesionālajai kamerai, jo LAS Sertificēšanas centra rīcībā nav nekādu šādu apliecību turētāju ietekmēšanas līdzekļu. Apliecība tiek izdota uz mūžu, un to nevar atņemt. Šobrīd šādu izdoto apliecību skaits ir mazāks par pieci.

"ES dalībvalstu arhitekti, kas ir atzīti savās mītnes zemēs, Latvijā atzīšanu iegūst automātiski."

E.Timofejevs uzskata, ka viss process kopumā darbojas bez īpašiem sarežģījumiem, bet iepriekš aprakstītā problēma turpina pastāvēt. Viņš arī uzsver, ka tā pastāv visā Eiropas Savienībā, kur arī savu iespēju robežās sertificēšanas jomas speciālisti cenšas rast tai risinājumu. Viņaprāt, viens no uzlabojumu variantiem varētu būt tas, ka apliecības tiek dotas konkrētam objektam, ja projekts ir vienreizējs, vai arī, ja arhitekts no citas ES valsts grib praktizēt Latvijā regulāri, būtu nepieciešams noteikt adaptācijas laiku, kas nozīmētu, ka netiek liegta pieeja tirgum, bet pirmajā gadā tiktu sekots līdzi viņa darbībai. Ja nebūtu nekādu sarežģījumu, tad tiktu izdota pilntiesīga atzīšanas apliecība.

Savukārt, ja darbā uz ES valstīm dodas arhitekti no Latvijas, problēmas rodas gadījumos, ja tie ir jaunie speciālisti, kas Latvijā ir nostrādājuši tikai gadu. Lai pretendētu uz LAS sertifikātu, ir jānostrādā vismaz trīs gadu prakse sertificēta arhitekta vadībā. Divus gadus citās valstīs pastrādājuši, arhitekti tad zvana uz LAS un jautā: „Tagad, kad man ir trīs gadu prakse, kā lai iegūstu Latvijas sertifikātu?”

LAS atbilde šādos gadījumos ir – vai nu trūkstošie divi gadi ir jānostrādā kāda vadībā Latvijā un tad jāprasa sertifikāts Latvijā, vai jāiegūst piekļuve tirgum pašreizējā prakses vietā pēc konkrētās valsts nosacījumiem un tad jāprasa Latvijā kvalifikācijas atzīšanas apliecība.

Turpmāk – par pilota profesijas starptautisko atzīšanu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU