SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
24. februārī, 2010
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ārlietas
22
22

Diplomu atzīšana – kāpēc un kā?

PSRS laika diplomi tiek atzīti atbilstoši likumiski noteiktajam augstākās izglītības līmenim; zinātniskos grādus atzīst automātiski.

FOTO: www.stihi.ru

Viens no mūsu ieguvumiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir vieglāka izglītības diplomu pielīdzināšanas procedūra starp ES valstīm. Turklāt savstarpēja diplomu atzīšana darbojas ne tikai ES, bet arī daudz plašākā mērogā.

Savā iepriekšējā rakstā "Pirmais, bet, cerams, ne pēdējais Latvijas zinātnes atašejs" skaidroju, cik liela nozīme zinātnē ir ekselencei un savstarpējai atzīšanai (peer recognition). Viens no priekšnoteikumiem zinātniskajai ekselencei ir mobilitāte, un tā sākas jau pirmajos studiju gados.

Šobrīd ir iespēja izmantot vairākas studiju apmaiņas programmas, ne tikai Eiropas Savienībā plaši pazīstamo "Erasmus", bet arī citu valstu piedāvājumus – studēt un iegūt stipendijas studijām šo valstu universitātēs (piedāvājumiem var sekot līdzi Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā: www.izm.gov.lv  un Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā: www.viaa.gov.lv).

Mobilitāte un studiju iespējas citu valstu universitātēs vai pētniecības institūtos veicina pieredzes apmaiņu, paplašina redzesloku un rada pamatus sadarbībai, kura savukārt ir pamats savstarpējai atzīšanai. Iespējas studēt un strādāt ārpus Latvijas ne tikai palīdz īstenot kopīgus projektus ar citu valstu zinātniekiem, bet veido iespējas un nepieciešamās valodas iemaņas zinātnisko rakstu publicēšanai starptautiski atzītos zinātnes izdevumos.

Mobilitāte ir svarīga gan pirmajos studiju gados, gan vēlāk – maģistrantūrā un doktorantūrā. Turklāt, ievērojot ES brīvo darbaspēka tirgu, mobilitāte lielai daļai cilvēku kļūst par viņu dzīves svarīgu sastāvdaļu.

Izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana

Vislabākais veids, kā izprast noteikta administratīvā procesa darbību, uzdot visus jautājumus tām amatpersonām, kuras atbildīgas par šā procesa īstenošanu. Tāpēc devos uz Akadēmisko informācijas centru (AIC), kur atklātā un produktīvā sarunā ar centra direktori Baibu Ramiņu noskaidroju galvenos diplomu atzīšanas procedūras jautājumus.

"Par ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu ekspertīzi pretendentiem nav jāmaksā."

Ārvalstīs iegūtu diplomu akadēmiska atzīšana ir nepieciešama, ja cilvēks vēlas turpināt izglītību Latvijā vai arī ja vēlas strādāt nereglamentētā profesijā.1 Savukārt Latvijā iegūtu izglītības dokumentu pielīdzināšana nepieciešama, ja tiek uzsāktas studijas vai darbs ārvalstīs. Latvijā ārzemju diplomu ekspertīzi veic AIC. Tāpat AIC pārbauda tos diplomus, kuru atzīšana nepieciešama, ja ārzemnieki vēlas studēt Latvijas augstākās izglītības iestādēs vai arī grib atrast darbu Latvijā un darba devējam ir nepieciešams apliecinājums, ka diploms atbilst Latvijas izglītības sistēmai.

Kā notiek diplomu atzīšana

Lai ārzemēs iegūtu diplomu pielīdzinātu Latvijas izglītības sistēmas diplomam, jādodas uz AIC, līdzi ņemot izglītības dokumenta oriģinālu un atzīmju izrakstu. Tur uz vienas lapas jāizpilda atzīšanas pieteikuma dokuments, kurā jānorāda pamatinformācija par ārzemēs iegūtu diplomu. Ja nepieciešams, AIC darbinieki var pieprasīt arī dokumentu legalizāciju un tulkojumu. Tāpat ir iespējams, ka tiek lūgta informācija par izglītības dokumentu, kas iegūts pirms pēdējā diploma.

Pēc tam AIC veic izglītības dokumenta ekspertīzi, kurā noskaidro izglītības iestādes statusu mītnes valstī un apgūtās programmas līmeni. Tikai pēc tam, kad ekspertīze ir veikta, AIC izsniedz izziņu par to, kādam Latvijā izsniegtam izglītības dokumentam ārvalstu izglītības dokuments var (ja var) tikt pielīdzināts. Dokumentu maksimālais izskatīšanas termiņš ir četri mēneši. Izziņu izsniedz tieši personai, kura to ir pieprasījusi; tai Latvijas izglītības iestādei vai darba devējam, kuriem tas ir nepieciešams, lai pieņemtu lēmumu par personas pieņemšanu darbā vai arī uzņemšanu konkrētajā mācību iestādē.

Šeit uzreiz jāteic, ka AIC eksperti ir ļoti pretimnākoši, un, ja nav kādu īpašu apstākļu, kas sarežģī vai kavē dokumenta pārbaudi, izziņa tiek izsniegta salīdzinoši ātri (līdz pat nedēļas laikā). Protams, dokumentu izskatīšanas laiks ir tieši saistīts ar AIC ekspertu noslogotību.

"Lai situācija ar padomju laikā iegūtajiem diplomiem Latvijā būtu skaidrāka, iespējams, būtu nepieciešama juridiski saistoša dokumenta apstiprināšana."

Cilvēku mobilitātes pieaugums pēdējos gados bijis ļoti nozīmīgs, tāpat ārzemnieku interese par studijām Latvijā ir strauji pieaugusi. Par to liecina tas, ka, piemēram, 1996. gadā AIC izsniedza 27 izziņas, bet 2009. gadā izsniegto izziņu skaits jau sasniedza 1250 (sk. 1. tabulu). Vidēji mēnesī AIC 2009. gadā izsniedza 104 izziņas.

Pēc AIC novērojumiem, parasti vislielākais pieteikumu skaits ir jūlijā un septembrī. Šajos mēnešos 2009. gadā tika izsniegti apmēram 18–19% no kopējā izziņu skaita. Līdz ar to, ja ir zināms, ka izziņa būs nepieciešama studiju uzsākšanai, ieteikums – jau laikus iesniegt dokumentus AIC, lai izziņas sagatavošanas laiks būtu iespējami īsāks.

Pamatojoties uz AIC sagatavoto izziņu, lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu pieņem:

  • Izglītības un zinātnes ministrija – izglītības turpināšanai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē;
  • augstskola – izglītības turpināšanai augstākās izglītības pakāpē;
  • darba devējs – darbam nereglamentētā profesijā.

Atzīšanas procedūru reglamentē Izglītības likuma 11.1 pants "Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana Latvijā". Par ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu ekspertīzi pretendentiem nav jāmaksā.

PSRS diplomu atzīšana

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir saistīts ar PSRS laika izglītības dokumentiem un to, kādā veidā un vai tie ir atzīti Latvijā. Saskaņā ar B. Ramiņas skaidrojumu un AIC mājaslapā www.aic.lv publicēto informāciju PSRS izglītības dokumenti nav ārvalstu izglītības dokumenti – tie Latvijā tiek atzīti, izņemot PSKP un VĻKJS iestāžu izsniegtos.

No savas personīgās pieredzes zinu, ka bieži cilvēki interesējas – kā un vai tiek atzīti un pielīdzināti padomju gados iegūtie zinātniskie grādi? Atbilde ir ļoti vienkārša – PSRS laika diplomi tiek atzīti atbilstošam likumiski noteiktajam augstākās izglītības līmenim; zinātniskos grādus atzīst automātiski, un to nosaka Zinātniskās darbības likuma 10. pants.

Šeit gan jāpiemin, ka PSRS izglītības diplomu atzīšanu, piemēram, Igaunijā, regulē speciāli valdības noteikumi par kvalifikāciju, kuras iegūtas bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā pirms 1991. gada 20. augusta, atbilstību Igaunijas Republikas kvalifikācijām (Correspondence of qualifications issued in Republic of Estonia and qualifications issued in former Union of Soviet Socialist Republics prior to 20 August 1991; Government of the Republic Regulation No. 120 of 6 June 2005; saite uz dokumentu: http://www.legaltext.ee/text/en/X90042.htm).

"Studēt gribētājiem vajadzētu  pirms studiju uzsākšanas pārbaudīt augstskolas, studiju programmas un iegūstamā diploma statusu, lai nebūtu vilšanās, pielīdzinot savu diplomu."

Lai situācija ar padomju laikā iegūtajiem diplomiem Latvijā būtu skaidrāka, iespējams, būtu nepieciešama līdzīga juridiski saistoša dokumenta apstiprināšana arī Latvijā. Šādos Ministru kabineta noteikumos varētu noteikt, piemēram, kāda veida PSRS izglītības dokumenti netiek atzīti – līdzīgi kā tas ir ar, piemēram, PSKP un VĻKJS izsniegtajām apliecībām, – un kādam esošajam izglītības līmenim katrs no iepriekšējās sistēmas izglītības dokumentiem atbilst.

Tas nepieļautu tās situācijas atkārtošanos, kāda izveidojās pirms vairākiem gadiem, kad visiem Latvijas skolotājiem bija jādodas studēt maģistrantūrā tikai tāpēc, ka viņu iepriekš padomju laikā iegūtā izglītība tika pielīdzināta par maģistra grādu zemākai izglītībai. Tomēr jāsaka – šobrīd arī esošā padomju laika izglītības dokumentu atzīšanas sistēma Latvijā darbojas labi un, ja pastāv iespēja, ka izmaiņas radītu problēmas un liekus sarežģījumus, nepieciešamība to mainīt pirms tam ir rūpīgi jāizvērtē – iespējams, apmainoties pieredzē ar Igaunijas kolēģiem, kur minētā likuma normas ir spēkā kopš 2005. gada.

Neakreditētu ārzemju augstskolu diplomi

Papildus jau aprakstītajai situācijai ar padomju laika diplomiem vēl ir situācijas, kad izziņas tiek lūgtas par tādās izglītības iestādēs reģistrētiem diplomiem, kuras darbojas Latvijā kā citu valstu augstskolu filiāles, bet kuru darbība nav atzīta ne Latvijā, ne arī izcelsmes valstī. Tādēļ studēt gribētājiem vajadzētu  pirms studiju uzsākšanas pārbaudīt augstskolas, studiju programmas un iegūstamā diploma statusu, lai nebūtu vilšanās, pielīdzinot savu diplomu.

Latvijas Republikas izglītības dokumentu atzīšana

Visi Latvijā akreditētajās mācību iestādēs iegūtie izglītības dokumenti tiek atzīti ārvalstīs (Latvijas akreditēto mācību iestāžu sarakstu var pārbaudīt Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājaslapā www.aiknc.lv).

Jautājums, protams, ir par to, kuram līmenim attiecīgā valsts izvēlas pielīdzināt Latvijas Republikā iegūto atestātu un diplomu. Pastāv tādi reti gadījumi, kādi var rasties, piemēram, dokumentu atzīšanas procedūrā ar Lielbritāniju, kad Latvijā iegūts vidusskolas atestāts netiek pielīdzināts atbilstošam Lielbritānijas sistēmas dokumentam. Līdz ar to, lai mūsu jaunieši drīkstētu iestāties Lielbritānijas universitātē, viņiem pirms tam tiek piedāvāts gadu ilgs sagatavošanas kurss. Realitātē šāda prakse tikai izskatās kā iespēja "iekasēt" naudu no ārzemju studentiem un noteikti nekādā veidā neliecina par to, ka Lielbritānijas izglītības sistēma būtu pārāka par citu ES valstu, tajā skaitā Latvijas, izglītības sistēmām. Tomēr šīs situācijas pastāvīgi mainās un, piemēram, Skotijas universitātes no šādas prakses ir atteikušās. Pirms vairākiem gadiem līdzīga prakse bija arī Vācijai, šobrīd tā ir pilnībā mainīta.

Viltotie un/vai pirktie diplomi

Svarīga AIC darba daļa tiek veltīta tam, lai novērstu iespēju, ka studijas Latvijas augstskolā uzsāk personas ar viltotiem vai iegādātiem citu valstu diplomiem. Bieži AIC no Latvijas augstskolām saņem pieprasījumus pārbaudīt citās valstīs izdoto diplomu īstumu, pirms tiek izskatīta iespēja ārzemju studentu uzņemt attiecīgajā studiju programmā. Piemēram, 2009. gadā liela daļa AIC izskatīto dokumentu bija no Vācijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Bangladešas, Ukrainas, Gruzijas, Nigērijas, bet visvairāk – no Krievijas (sk. 2. tabulu). Biežāk viltojumi vai iegādāto dokumentu gadījumi ir saistīti ar Krievijā un arābu valstīs izsniegtajiem diplomiem. AIC direktore B. Ramiņa min, ka Krievijas diplomu ekspertīze tiek veikta, sazinoties tieši ar mācību iestādi Krievijā, jo realitāte ir tāda, ka diplomus var nopirkt gan metro stacijā, gan internetā un katru gadu ir pāris tādu diplomu, par kuriem augstskola ziņo, ka tāds cilvēks nav mācījies.

Jau vairākus gadus AIC darbojas UNESCO Eiropas informācijas centru tīklā (European Network of Information Centres – ENIC; mājaslapa: www.enic-naric.net ), kas nodrošina kontaktus ar līdzīgiem centriem citur pasaulē un iespēju sazināties un apmainīties ar informāciju augsta līmeņa ekspertīzes veikšanai.

Līdz ar to var apgalvot, ka AIC mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas izglītības sistēmas līmenis būtu pielīdzināms citu valstu līmenim. AIC ar savu darbu nodrošina, lai Latvijā iegūtie izglītības diplomi nezaudētu savu vērtību, kā tas, piemēram, ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kur Meksikā iegūts diploms tiek uzlūkots ar aizdomām.

Vēlos piebilst, ka personīgi esmu saskārusies ar nepareizu priekšstatu, ka AIC ārzemēs iegūtu diplomu varētu arī neatzīt, tāpēc gribu uzsvērt – ja vien neesat to ieguvis kādā Maskavas metro stacijā, tas nav iespējams. Ir svarīgi saprast, ka AIC uzdevums ir izvērtēt ārzemēs iegūto diplomu īstumu un atbilstību Latvijas izglītības sistēmai. Tā, piemēram, vadoties kaut vai tikai pēc izglītības dokumentu nosaukuma – Francijā par bakalauru tiek saukts vidusskolas beidzējs un ar vārdu "maitrise" tiek apzīmēti pirmie universitātes studiju gados iegūtie diplomi.

AIC darbs ir ļoti nozīmīgs, lai mūsu diplomi tiktu atzīti citur pasaulē.

Tabulas

1. tabula

AIC izsniegto izziņu skaits 1996.–2009. gads

(akadēmisko izglītības dokumentu un

profesionālo izglītības dokumentu atzīšana)

Informācijas avots: AIC; 2009. gada janvāris

2. tabula

AIC visvairāk izskatīto izglītības dokumentu

izcelsmes valstis (2009.gads)

Informācijas avots: AIC; 2009. gada janvāris

[1] Lai strādātu reglamentētā profesijā, ir jāatzīst profesionālā kvalifikācija likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajā kārtībā.

Labs saturs
22
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU