Augstskolu personāls un zinātnisko grādu saīsinājumi

Akadēmiskos un zinātniskos grādus piešķir uz mūžu

Atbilstoši Augstskolu likuma 3.pantamm pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas studējošajam tiek piešķirts akadēmiskais grāds. Tas ir:

• bakalaurs (Bc.)
• maģistrs (Mg.)

Savukārt vienīgais zinātniskais grāds, ko Latvijā šobrīd piešķir, ir zinātniskais doktora grāds (Dr.).

Personas akadēmiskā grāda specifikāciju parasti apzīmē ar tā saīsināto apzīmējumu latīņu valodā. Latvijas Zinātnes padomes pieņemtā zinātnisko grādu nomenklatūra (kas ir sistematizēts kādas zinātnes nozares terminu kopums1) šobrīd ir paraugs grādu saīsinājumam, ko lieto arī akadēmisko grādu saīsinājumā. Tomēr tā ir pieņemta 1998.gadā, un, kā norāda Latvijas Zinātnes padomes zinātniskā sekretāre Maija Bundule, ir novecojusi. Tieši tāpēc arī ar šīs Valdības deklarāciju padomei ir noteikts līdz šī gada 1.oktobrim izveidot jaunu nomenklatūru, kas vairāk atbilstu mūsdienu zinātnes prasībām un ņemtu vērā jaunu nozaru rašanos un starpdisciplināru darbu veidošanu.

Stāsta M.Bundule: "Doma ir vienkāršot procesu un nenorādīt sīkas zinātnes nozares, bet veidot sešu galveno grādu nomenklatūru:

• dabaszinātnēs un matemātikā,
• inženierzinātnēs,
• medicīnā,
• lauksaimniecībā,
• sociālajās zinātnēs,
• humanitārajās zinātnēs."

Tomēr, ja grāds ir piešķirts, tas tāds arī paliek, un tie, kas ieguvuši grādus pēc vecās nomenklatūras, saglabās savu iepriekšējo grādu uz mūžu, bet ar vienādām tiesībām kā jaunajiem. Mainīsies tikai tas, kā grādu pieraksta.

Šis ir arī iemesls, kāpēc nereti tiek manīti doktora grādi ar saīsinājumu Dr. habil. jeb habilitētie doktori. Habilitētā doktora grādu tradicionāli piešķīra kā otro pakāpi pēc doktora grāda. Latvijā habilitācijas process norisinājās līdz 1999.gadam. M.Bundule norāda, ka habilitācijas tradīcija bija vairāk saistīta ar padomju mantojumu un dažās pasaules valstīs grāds joprojām tiek piešķirts. Šobrīd atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 10.pantam tiem doktoriem, kas ieguvuši šo pakāpi, ir identiskas tiesības kā attiecīgās zinātnes nozares doktoriem. Līdz ar to, lai gan grāda nosaukums paliek, tas ir pielīdzināts doktora grādam.

Vēl viens grāds, ar ko var nākties sastapties ikdienā, ir goda doktors jeb Dr.h.c. (Doctor honoris causa). To atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 12.pantam var piešķirt universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmija par īpašiem nopelniem zinātnē. Jāņem vērā, ka goda doktora statuss nenozīmē to, ka šai personai ir zinātniskais doktora grāds. Līdz ar to tas nerada personai zinātnieka tiesības vai tiesības, kādas ir personai ar zinātnisko grādu, bet ir tikai simbolisks cieņas apliecinājums.

Visbeidzot izciliem, starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas var piešķirt arī Emeritus jeb valsts emeritētā zinātnieka statusu, kas nozīmē arī finansiālu atbalstu jeb pielikumu pie pensijas.

Iespējams, nākotnē varēs iegūt arī profesionālo doktora grādu

Jāņem vērā, ka, ja tiek iegūta attiecīgā līmeņa profesionālā pakāpe, grāds būs identisks tam, ko saņem akadēmisko programmu beidzēji.

Latvijas Zinātnes padomes pārstāve M.Bundule norāda, ka pagājušajā gadā padomē tika aktualizēta arī iespēja, ka Latvijā varētu saņemt profesionālo doktora grādu. Uz šādu nepieciešamību norādīja mākslas augstskolu pārstāvji. Jautājums ir – uz kā pamata grāds tiek saņemts? Latvijas sistēmā šobrīd doktora grāds ir salīdzināms ar pasaulē pieņemto filozofijas doktora vai PhD grādu. Šādi šis grāds saucas, jo Antīkajā Grieķijā filozofija bija visa zinātne.

Gan PhD, gan Latvijas doktoru grādu iegūst uz zinātniskās publikācijas pamata. Ja nākotnē virzība būtu uz profesionālo grādu ieviešanu, tad kritēriji, pēc kādiem to piešķir, būtu atšķirīgi. Piemēram, inženieris darbu aizstāvētu nevis ar publikāciju, bet ar jaunas tehnoloģijas izstrādi. Savukārt juridiskajās zinātnes tā būtu tiesību aktu, skaidrojumu vai, piemēram, likuma grozījumu izstrāde. Pagājušogad par šo jautājumu sākās pirmās diskusijas, un pagaidām šī ideja ir vēl tikai pirmsākuma stadijā.

Akadēmiskās štata vietas – ievēlētas uz laiku

Ja grādus persona saņem uz mūžu, tad akadēmiskās štata vietas, piemēram, augstskolās tiek ievēlētas uz laiku. Atbilstoši likumam – uz sešiem gadiem.

Latvijā akadēmiskā personāla statusu nosaka Augstskolu likums. Atbilstoši tā 26.pantam ar terminu "akadēmiskais personāls" mēs saprotam attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētos darbiniekus. Latvijas Universitātes Personāla departamenta direktore Dīna Aleksandra Tiltiņa informē, ka universitātē, lai amatus nošķirtu, tie tiek iedalīti akadēmiski pedagoģiskajos, kas ir arī norādīti MK noteikumos Nr.354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" un akadēmiski zinātniskajos, kas definēti līdz ar Zinātniskās darbības likumu.

Atbilstoši Augstskolu likuma 27.pantam akadēmisko personālu veido:

• akadēmiski pedagoģiskie darbinieki: profesori, asociētie profesori; docenti, lektori, asistenti.
• akadēmiski zinātniskie darbinieki: vadošie pētnieki; pētnieki; zinātniskie asistenti.

Kāpēc ir parocīgāk nošķirt akadēmiskos no zinātniskajiem darbiniekiem? Augstskolu likums nosaka: personu var ievēlēt tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta — akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā vai koledžā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Tomēr akadēmiskā amatā esošu personu vienlaikus var ievēlēt arī zinātniskā amatā. Līdz ar to tā pati persona var būt arī, piemēram, asociētais profesors un pētnieks.

Akadēmisko amatu hierarhija augstskolās

Visnozīmīgākais amats hierarhijā ir profesors. D.A.Tiltiņa akcentē, ka profesors vairāk nodarbojas tieši ar zinātnisko darbību un doktorantūras vadīšanu, bet mazāk lasa lekcijas.

Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Profesoru uzdevumi ir:

1. lasīt augsti kvalificētas lekcijas un pārraudzīt studijas, nodarbības un pārbaudījumus savā studiju kursā;
2. vadīt pētniecības darbu zinātnes apakšnozarē vai māksliniecisko jaunradi;
3. vadīt doktorantūru;
4. piedalīties augstskolu darba un kvalitātes vērtēšanā;
5. sagatavot jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes.

Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Mākslas specialitātēs darbojas tas pats princips, kas ievēlot profesoru. Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

1. veikt pētniecisko darbu;
2. vadīt pētniecisko darbu doktora un maģistra grāda iegūšanai;
3. nodrošināt  un vadīt studiju darbu.

Docenti parasti ir jaunie doktori. Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu atbilstoši docenta amata nosaukumam.

 Docentu galvenie uzdevumi ir:

1. pētnieciskais darbs;
2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Lektoru uzdevumus nosaka augstskolas satversme.

Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz sešiem gadiem, un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Asistentu uzdevumus nosaka augstskolas satversme.

Jāņem vērā, ka atbilstoši Augstskolu likumam profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs.

Visbeidzot, ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu.

Akadēmiski zinātnisko amatu sadalījumā vadošā pētnieka amatā var ievēlēt personas ar doktora zinātnisko grādu. Savukārt pētnieka amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

Katra augstskola nosaka, cik štata vietas ir pieejamas katram amatam. D.Tiltiņa informē, ka Latvijas Universitātē par profesoriem un asociētajiem profesoriem lemj augstskolas senāts, bet par pārējiem – fakultāšu dome; zinātnieku amatu gadījumā – zinātniskās padomes. Tāpat katra augstskola katru no šiem amatiem sīkāk definē savos normatīvajos aktos. "Augstskolu likums tikai nosaka galvenos nosacījumus, bet sīkāk, kā to īstenot, jāizstrādā katrai augstskolai," norāda LU Personāla departamenta vadītāja.
 

1Nomenklatūra