Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: A.F.I
Likumi un normatīvie akti Latvijā reglamentē ļoti plašu profesiju spektru, un līdz ar to vienā rakstā nav iespējams aplūkot visu profesiju specifiku. Raksta veidošanā sīkāk izpētīta informācija par dažām no profesijām – ārstiem, arhitektiem un pilotiem. Ikvienam no mums dzīvē nākas izmantot šo profesionāļu pakalpojumus. Šeit sniegto ieskatu par procedūrām un norādes uz iespējamām problēmām iespējams attiecināt arī uz citu profesiju pārstāvjiem.
AIC – informācijas institūcija
Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) kopš 2003. gada ir informācijas institūcija par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās (izņemot transporta jomu), kā arī nodrošina informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām institūcijām reglamentēto profesiju jomā tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs. Tāpat AIC sniedz informāciju par Latvijas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā.
AIC no pretendentiem pieņem likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai un nodod tos kopā ar savu izziņu institūcijām, kuras izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās. Centra uzdevums ir arī pretendentam paziņot par attiecīgo institūciju pieņemtajiem lēmumiem par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu.
Svarīgi saprast, ka AIC nepieņem lēmumus par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, jo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesu veic katrai profesiju jomai noteiktās institūcijas. Toties AIC nodarbojas ar visām tām darbībām, kuras ir saistītas ar izglītības diplomu atzīšanu, un pārbauda pretendentu izglītības atbilstību.
AIC arī izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu, kas apliecina profesionālo pieredzi un tiesības strādāt nereglamentētajās profesijās Latvijas Republikā.
Lai nodrošinātu saikni ar profesionālās izglītības sistēmām citās ES valstīs un pieprasījumu pēc salīdzināmas informācijas par profesionālo izglītību un apmācību Eiropā, Latvija ir iesaistījusies ReferNet informācijas tīkla darbībā. ReferNet ir informācijas tīkls, kuru izveidojis Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) – ES aģentūra jeb uzziņu centrs profesionālajā izglītībā, kurš informē par Eiropas valstu profesionālās izglītības sistēmu, politiku, pētījumiem un praksi (http://www.cedefop.europa.eu).
ReferNet koordinators Latvijā ir Akadēmiskās informācijas centrs. Papildus iepriekš minētajam viens no daudzajiem centra darbības virzieniem ir informācijas sniegšana un pētījumi par profesionālo izglītību. Pēc AIC sniegtās informācijas par profesionālās kvalifikācijas izziņu izsniegšanu, 2009. gadā tika sagatavotas 45 šāda veida izziņas, 2008. un 2007. gadā – attiecīgi 49 un 43 izziņas. Salīdzinoši vairāk izziņu sagatavots 2006. gadā – 61, bet pirmajos centra darbības gados kopš 2003. gada izsniegto izziņu skaits bijis mazāks – 5, 27, 37.
Pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas AIC dokumentus nodod tālāk citām kompetentām institūcijām, kuras nodarbojas ar dokumentu izskatīšanu. Šo institūciju sarakstu nosaka Ministru kabineta „Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”.
Latvijā šobrīd ir aptuveni 30 šādas institūcijas, un parasti tās ir konkrēto profesiju biedrības un asociācijas, kā arī Satiksmes ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Savukārt Iekšlietu ministrija nodarbojas ar detektīva un apsardzes darbinieku reglamentēto profesiju atzīšanu. Ārstu un zobārstu gadījumā tā, piemēram, ir Latvijas Ārstu biedrība.
Institūcijas, kuras izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus un piešķir tiesības izmantot profesijai un kvalifikācijai atbilstošu nosaukumu, ir atbildīgas par augstu profesionālo kvalifikācijas kritēriju saglabāšanu, kvalifikācijas uzturēšanu un celšanu attiecīgajā darbības jomā. Bez tam šīs organizācijas izstrādā un apstiprina profesionālās ētikas normas attiecīgajā darbības jomā un nodrošina šo normu ievērošanu.
Ārsti – profesija, kurai uzticas
Diemžēl manā rīcībā nav pēdējo datu par attieksmi pret ārsta profesiju Latvijā, bet pirms diviem gadiem publicētajā starptautiskajā pētījumā, kura laikā veiktas aptaujas daudzās valstīs, tostarp Kanādā, Brazīlijā, Francijā, Ķīnā un ASV, secināts, ka mediķa profesija ir tā, kurai cilvēki uzticas visvairāk un kuru visvairāk apbrīno. Turklāt ārstus aptaujātie nosauc arī par vispiemērotākajiem laulību partneriem. Bieži vien tieši laulības un vēlme dzīvot kopā ar ģimeni un strādāt Latvijā nozīmē to, ka citu valstu ārstiem ir jāveic kvalifikācijas atzīšanas procedūra.
Lai atzītu ārsta un zobārsta profesionālo kvalifikāciju Latvijā, piemēro gan vispārējo, gan speciālo atzīšanas sistēmu: speciālo – Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, vispārējo – pārējās jeb t.s. trešajās valstīs iegūtai profesionālajai kvalifikācijai.
"Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu."
Pēc Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) (http://www.arstubiedriba.lv/) speciālistes Zanes Upates sniegtās informācijas, ārsti un zobārsti, kuri ierodas Latvijā, ir pārsvarā no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Viņi ir precējušies ar Latvijā dzīvojošu cilvēku, vai arī viņiem šeit dzīvo vecāki. Ir arī speciālisti, kas senāk beiguši Rīgas Medicīnas institūtu un kam kvalifikācijas atzīšana Latvijā nepieciešama tikai tāpēc, lai pēc tam dotos strādāt uz kādu no vecajām ES dalībvalstīm.
Tāpat atzīšana bijusi nepieciešama ārstiem, kuriem ir kādas biznesa intereses Latvijā (privātprakse) vai šeit tiek piedāvāts konsultatīvs darbs. Pēdējos divos gados tie bijuši apmēram 10-15 ārsti gadā, kas vērsušies ar lūgumu atzīt profesionālo kvalifikāciju; pirms tam šādu gadījumu bijis izteikti mazāk – aptuveni divi līdz četri.
Izglītības un profesionālās kvalifikācijas izvērtēšanas process
Vispirms personai ir jāiesniedz dokumenti Akadēmiskās informācijas centrā, pēc tam pretendents saņem vēstuli no LĀB par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu/neatzīšanu un to, kas neatzīšanas gadījumā ir jāveic papildus – kādi eksāmeni jānokārto un kur jāgriežas.
Atzīšanas gadījumā
Savukārt neatzīšanas gadījumā process, kamēr ārsts iegūst tiesības praktizēt Latvijā, ir sarežģītāks (arī tāpēc, ka tas notiek latviešu valodā), laikietilpīgāks un katrā gadījumā individuāls.
LĀB, izvērtējot, kādi eksāmeni un kāda izglītība vēl jāapgūst, ņem vērā gan ārsta kvalifikāciju un apmācības laiku mītnes valstī, gan darba pieredzi specialitātē, tās ilgumu un nepārtrauktību, akadēmiskos grādus mītnes valstī un citus līdzīgus datus.
"Atzinumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu vai neatzīšanu ārsta profesijā pieņem Latvijas Ārstu biedrība. "
Ja ir nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudījumi, tie, protams, ir jākārto latviešu valodā. Situācija ir atšķirīga ES valstu pilsoņiem, kuru kvalifikācija tiek atzīta pēc speciālās atzīšanas sistēmas un praktiski notiek automātiski, izsniedzot atzīšanas apliecību. Lai gan ES direktīva paredz, ka, migrējot darbam citā valstī, ir jāpārvalda šīs valsts valoda, tomēr praksē esot bijis gadījums, kad privātpraksi vēlējies uzsākt ārsts no Somijas, izmantojot tulka pakalpojumus. Par valodas prasību ievērošanu tādā gadījumā ir atbildīgs darba devējs.
Cits gadījums ir saistīts ar starptautiski atzītu ārstu profesoru pieaicināšanu uz īslaicīgām konsultācijām Latvijā. Kā īslaicīgu pakalpojumu sniedzējus procesuāli vienkārši ir pieņemt un reģistrēt ārstus un zobārstus, kas izglītību ieguvuši ES, bet sarežģītāka un ilgstošākā ir kvalifikācijas atzīšana, ja profesori uz konsultācijām vai paraugoperācijām ierodas no trešajām valstīm, piemēram, no ASV vai Kanādas.
Tiem ārstiem, kuri dodas prom no Latvijas, LĀB normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izsniedz izziņas, kuras ietver informāciju saistībā ar direktīvu, kas nepieciešama uzņemošajai valstij, lai izvērtētu speciālista profesionālo kvalifikāciju. Praktiski tas nozīmē, ka speciālists (ārsts, zobārsts) iesniedz LĀB visus dokumentus, kas apliecina viņa līdzdiploma izglītību, pēcdiploma izglītību, sertifikāciju, reģistrāciju un tiesības praktizēt Latvijas Republikā, kā arī izziņu no Iekšlietu ministrijas par administratīvo un kriminālo sodāmību.
Pēc visu dokumentu izvērtēšanas LĀB pretendenta dokumentus, izglītību, profesionālo kvalifikāciju un labas reputācijas praksi apliecina, pamatojoties ar konkrētiem direktīvas pantiem un pielikumiem. Parasti pēc LĀB izsniegtiem dokumentiem problēmu ar citu ES valstu kompetentajām institūcijām (ārstu biedrībām vai veselības ministrijām) neesot.
Dažkārt ir bijuši gadījumi, kad rodas papildu jautājumi, ja ārsts pats ir norādījis mazliet atšķirīgu informāciju, bet LĀB pēc personas iesniegtajiem dokumentiem uzrāda citu (citus datumus, laika intervālus u.tml.). Esot gadījušies kuriozi, kad ārsts savu reģistrācijas datumu ir izdomājis pats, lai gan LĀB reģistrā ir pieejama pilnīgi precīza informācija.
Turpmāk – par arhitekta un pilota profesijas starptautisko atzīšanu.
