Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Dominic Morel, www.sxc.hu
Akadēmiskās informācijas centrs – informācijas institūcija
Kopš 2003. gada informācijas institūcija par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās (izņemot transporta jomu) ir Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). AIC arī nodrošina informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām institūcijām reglamentēto profesiju jomā tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs.
AIC sniedz informāciju par Latvijas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā.
AIC no pretendentiem pieņem likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai un nodod tos kopā ar savu izziņu institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās. Centra uzdevums ir arī pretendentam paziņot par attiecīgo institūciju pieņemtajiem lēmumiem par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu.
Svarīgi saprast, ka AIC nepieņem lēmumus par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, jo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesu veic katrai profesiju jomai noteiktās institūcijas. Toties AIC nodarbojas ar visām tām darbībām, kuras ir saistītas ar izglītības diplomu atzīšanu, un pārbauda pretendentu izglītības atbilstību.
AIC arī izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu, kas apliecina profesionālo pieredzi un tiesības strādāt nereglamentētajās profesijās Latvijas Republikā.
Lai nodrošinātu saikni ar profesionālās izglītības sistēmām citās ES valstīs un pieprasījumu pēc salīdzināmas informācijas par profesionālo izglītību un apmācību Eiropā, Latvija ir iesaistījusies ReferNet informācijas tīkla darbībā. ReferNet ir informācijas tīkls, kuru izveidojis Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) – ES aģentūra jeb uzziņu centrs profesionālajā izglītībā, kurš informē par Eiropas valstu profesionālās izglītības sistēmu, politiku, pētījumiem un praksi (http://www.cedefop.europa.eu).
"Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu."
Akadēmiskās informācijas centrs ir ReferNet koordinators Latvijā. Papildus iepriekš minētajam viens no daudzajiem centra darbības virzieniem ir informācijas sniegšana un pētījumi par profesionālo izglītību.
Pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas AIC dokumentus nodod tālāk citām kompetentām institūcijām, kuras nodarbojas ar dokumentu izskatīšanu. Šo institūciju sarakstu nosaka Ministru kabineta „Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”.
Institūcijas, kuras izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus un piešķir tiesības izmantot profesijai un kvalifikācijai atbilstošu nosaukumu, ir atbildīgas par augstu profesionālo kvalifikācijas kritēriju saglabāšanu, kvalifikācijas uzturēšanu un celšanu attiecīgajā darbības jomā. Bez tam šīs organizācijas izstrādā un apstiprina profesionālās ētikas normas attiecīgajā darbības jomā un nodrošina šo normu ievērošanu.
Pilota profesionālās kvalifikācijas apliecība – lidojumu drošības garants
Iekāpjot lidmašīnā, mēs savu dzīvību ieliekam pilota rokās. Protams, tas var izklausīties pārāk skarbs apgalvojums un līdzīgi to varētu attiecināt uz daudzām citām profesijām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un skar indivīda un sabiedrības drošību. Tādēļ visas profesionālās prasības šajā profesijā ir ļoti strikti regulētas un sakārtotas, lai novērstu jebkādus iespējamus neprofesionālisma vai zemas kvalifikācijas draudus lidojumu drošībai.
Latvijā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīgus dokumentus visām profesijām civilās aviācijas jomā izsniedz Latvijas Civilās aviācijas aģentūra (http://www.caa.lv/). Gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļu kategorijā, uz kuru attiecas aviācijas nozares profesionālās kvalifikācijas atzīšana un par kuru atbild Latvijas Civilās aviācijas aģentūra, ietilpst vairākas profesijas: komercpilots, aviolīniju transporta pilots, lidotājs stūrmanis, lidotājs radiotelefona operators, lidotājs inženieris.
Starptautiski atzītais pamatprincips nosaka, ka gaisa kuģa lidojumu apkalpes loceklis nedrīkst veikt lidojumus ar gaisa kuģi, ja viņam (-ai) nav gaisa kuģa reģistrācijas valsts izdota attiecīga profesionālās kvalifikācijas apliecība vai izdota citas valsts apliecība, kas atzīta par derīgu gaisa kuģa reģistrācijas valstī.
Apliecību atzīšana notiek saskaņā ar likumu un direktīvu. ES izsniegtās apliecības atbilst Apvienotās aviācijas institūcijas (Joint Aviotion Authorities – JAA) standartiem un prasībām. Līdz šim šī organizācija darbojās uz tā saucamās džentelmeņu vienošanās pamata valstu starpā bez juridiskās bāzes, bet pēdējos gados tās funkcijas pārņem Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (European Aviation Safety Agency – EASA), visus līdzšinējos dokumentus, kas pastāvēja saskaņā ar valstu vienošanās principiem, pakāpeniski pārveidojot par regulām; arī nodrošinot līdzšinējo vadlīniju dokumentus un materiālus, kuri nosaka procedūras, kā veikt noteiktu standartu nodrošināšanu – piemēram, ja notiek lidošanas apmācības ar „Boing”, tad ir aprakstītas noteiktas prasības, kuras mācību procesā jāizpilda, un ir aprakstīts, kā to darīt.
Visas apliecības atbilst vienam standartam, kuru pamatprasības ietvertas Apvienotajos aviācijas nosacījumos (Joint Aviation Requirements – JAR). Praktiski tas nozīmē, ka pilotiem jābūt visās ES valstīs atbilstoši JAR prasībām izdotām apliecībām – tā sauktām JAR apliecībām.
Papildus aviosabiedrībām ir savas specifiskas mācību prasības, kas saistītas ar sabiedrības darbības un lidojumu izpildes procedūrām. Saskaņā ar direktīvu Apvienotie aviācijas nosacījumi nosaka, kā tiek atzītas trešo valstu, piemēram, ASV, Krievijas, Kanādas un citu valstu, izdotās apliecības.
Ir svarīgi uzsvērt, ka civilās aviācijas jomā profesionālo kvalifikāciju reglamentē ne tikai ES noteikumi, bet arī Latvijas dalība ANO Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā (International Civil Aviation Organisation – ICAO). Apliecībām, kas ir izsniegtas ES valstī, ir jātiek atzītām par derīgām arī pēc ICAO standartiem.
Interesants ir fakts, ka JAR apliecību uzdevums ir unificēt Eiropas Savienības valstu dažādās prasības, bet tās arī nosaka, ka kvalifikācijas prasības ir augstākas nekā ICAO noteiktās. Līdz ar to var uzskatīt, ka tas ir mēģinājums pacelt Eiropas kvalifikāciju augstākā līmeni un varbūt zināmā mērā ierobežot pilotu no trešajām valstīm ieplūšanu darba tirgū. Tas ir iespējams, bet visiem ir nepieciešams izturēt konkrēta līmeņa sertifikāciju un nodrošināt Eiropas Savienības standartu izpildi. Ja, piemēram, ar ASV iegūtu profesionāla pilota apliecību nolidoto stundu skaits ir mazāks nekā 1500 stundas daudzpilotu apkalpē, tad, izpildot visas pārējās pilota kvalifikācijas (apliecības) atzīšanas prasības, trešās valsts apliecības turētājam ar gaisa kuģa kapteiņa kvalifikāciju var tikt atzīta apliecība par derīgu tikai lidojumiem ar LR reģistrētu gaisa kuģi otrā pilota statusā.
Civilās aviācijas aģentūras Aviācijas personāla sertificēšanas daļas vadītājs Gunārs Prekelis stāsta, ka gadījumos, kad piemērojami ierobežojumi vai kad apliecība nevar tikt atzīta, aģentūra informē pretendentu, ka apliecība nevar tikt atzīta par atbilstošu JAR prasībām un nevar tikt atzīta par derīgu lidojumiem.
Parasti gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļu profesijā visā atzīšanās procesā ir tieši iesaistītas aviosabiedrības, jo pirms pilotu pieņemšanas darbā aviosabiedrības sūta vēstuli Civilās aviācijas aģentūrai. Tajā ir norādīta informācija par pretendentu, kuru aviosabiedrība pieņem darbā – ar to apliecinot viņa juridisko nodarbinātības statusu LR un saistību ar šo aviosabiedrību, lai varētu uzsākt apliecības atzīšanas procedūras.
Protams, personas arī personīgi ierodas aģentūrā, jo ir jāveic sertifikācijas formalitāšu kārtošanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana un, ja nepieciešams, arī teorētiskie pārbaudījumi. Parasti aviosabiedrības ir tās, kas sedz izdevumus par eksāmeniem un pārbaudījumu kārtošanu gadījumos, kad tādi ir nepieciešami.
Aģentūra apliecības atzīst ar sertifikātu, kas ir pielikums pie pamatapliecības. Lai pārliecinātos par pamatapliecības spēkā esamību un piešķirtajām kvalifikācijām, Civilās aviācijas aģentūra attiecīgai civilās aviācijas iestādei, kura izsniegusi apliecību, pieprasa tās apstiprinājumu, kas ir pamatnosacījums apliecību atzīšanas procedūrā. Analoģiska informācija tiek sniegta par LR izdotām gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļu apliecībām.
Pilotiem, kas vēlas saglabāt savās apliecībās atļauju veikt lidojumus gaisa telpā, kurā nepieciešams uzturēt radiosakarus, ir nepieciešams kārtot angļu valodas zināšanu pārbaudi aviācijā atbilstoši ICAO/JAA prasībām Civilās aviācijas aģentūrā, lai saņemtu sertificētu savu zināšanu līmeņa novērtējumu, kam jābūt norādītam pilota apliecībā. Angļu valodas prasmes līmeņi ir dažādi un tiek norādīti apliecībās, bet augstākais, 6. līmenis paredz tā derīgumu – bez termiņa, zemākajiem līmeņiem tie ir - 5. līmenis – seši gadi un 4. līmenis - trīs gadi.
Tāpat, ja nepieciešams, pilotiem pēc direktīvas prasībām aģentūrā ir jākārto noteikti teorētiskie eksāmeni – lidojuma veikšanas procedūras - un jāievēro visas citas sertificēšanas prasības, tai skaitā profesionalitātes pārbaude, kurai tiek izmantoti sertificēti trenažieri un Civilās aviācijas aģentūras nozīmētie eksaminētāji. Saskaņā ar JAR prasībām jābūt izietai medicīniskai pārbaudei.
Lai atzītu citu valstu izdotās ICAO standarta apliecības, aģentūra sūta pieprasījumu uz to ICAO valsti, kas apliecību izdevusi. Tas attiecas uz komerclidojumiem (krava, pasažieri, pasts). Pieprasījumā tiek uzdots jautājums – vai apliecība ir apturēta un vai, piemēram, notiek kāda izmeklēšana? Pēc aģentūras sertificēšanas ekspertu teiktā, parasti valstis atbild pusotra mēneša laikā, bet darbinieki mēģina šo procesu saīsināt, lai atbildes tiktu saņemtas iespējami īsākā laikā.
Piemēram, no Lielbritānijas atbildes ir jāgaida ļoti ilgi. Aģentūra arī sūta pieprasījumus uz Venecuēlu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī Norvēģiju, bet no ES valstīm visvairāk uz Zviedriju, Lielbritāniju, Dāniju un Franciju. Ar visām dokumentu pārbaudēm un konsultācijām aģentūrā nodarbojas divi eksperti, papildus veicot normatīvo dokumentu projektu izstrādi un citus ikdienas pienākumus.
Pilota izglītības iegūšanai viena no populārākajām valstīm ir ASV – tur izglītības iegūšana ir lētāka. Piemēram, Arizonā labvēlīgi apstākļi lidošanai ir cauru gadu, kas ir ļoti svarīgs aspekts mācību gaitā. ASV ir arī tādas pilotu skolas, kas ir sertificētas, piemēram, Lielbritānijā saskaņā ar ES standartiem. Piloti, tajās pabeidzot mācības, iegūst JAR sertifikātu, kuru atzīšana Latvijā savukārt notiek saskaņā ar ES direktīvu.
"Civilās aviācijas aģentūra attiecīgai civilās aviācijas iestādei, kura izsniegusi apliecību, pieprasa tās apstiprinājumu, kas ir pamatnosacījums apliecību atzīšanas procedūrā."
Ir arī tādi gaisa kuģi, kas Eiropā ir mazāk populāri, piemēram, „Challenger”, „Hawker”, „Premier”, „Business Jet” – tādā gadījumā apmācība notiek tajās valstīs, kurās tie tiek izmantoti vairāk. Latvijas jaunās paaudzes piloti studē un veic lidojumus arī tādās valstīs kā Katara, Bahreina un Aruba.
Atbildot uz jautājumu – vai nākas saskarties ar gadījumiem, kad pretendenti sūdzas par atzīšanas procesu? –, Gunārs Prekelis norāda, ka visiem pilotu profesijas pārstāvjiem ir raksturīgs pietiekami augsts izglītības un inteliģences līmenis. Līdz ar to, pat ja rodas situācija, ka pretendenta pieprasījums nevar tikt apmierināts vai kvalifikācijas atzīšana iespējama ar kādu ierobežojumu, civilās aviācijas prasības un procedūras vienmēr tiek izskaidrotas un saskaņā ar dokumentu prasībām tiek rasts risinājums. Protams, ir gadījumi, kad pretendents pirms ierašanās aģentūrā nav pakonsultējies ar darbiniekiem un ierodas ar mācību iestāžu dokumentiem, kas neatbilst prasībām – tādējādi nav pieņemami apliecības vai kvalifikācijas izdošanai.
Par derīgām atzīto apliecību daudzums piecu gadu laikā ir:
2004. gadā – 165 atzīšanas; ar „JAA apliecībām” – nav;
2009. gadā – 51 atzīšana; ar „JAA apliecībām” – 90.
Šie dati ir izskaidrojami ar to, ka līdz Latvijas iestāšanās ES un līdz Latvijas civilās aviācijas darbības atzīšanai par atbilstošu JAR prasībām visas citu valstu izdotās apliecības tika atzītas par derīgām. Šobrīd arī citu valstu „JAA apliecību” turētāji drīkst veikt lidojumus bez apliecības atzīšanas, kā arī daudzi no tiem ir griezušies aģentūrā un saņēmuši Latvijas izdotu „JAA apliecību”.
Process nodrošina ne tikai Latvijas darba tirgus aizsardzību, bet arī augstu profesionālo standartu ievērošanu
Pavirši raugoties uz visu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesu, rodas iespaids – it kā pašsaprotamai lietai atkal izveidots sarežģīts un birokrātisks process. Reizē rodas jautājums - vai tiešām visas šīs formalitātes ir nepieciešamas? Dažas no prasībām var likties pat jocīgas. Piemēram, kāpēc pilotam, kurš savu apliecību ir ieguvis pēc mācībām Amerikas Savienotajās Valstīs, būtu nepieciešams, uzsākot darbu kādā no Latvijas aviokompānijām, vēl kārtot arī angļu valodas testu? Bet realitātē, kad tiek izstrādāti, piemēram, pilotu kvalifikācijas atzīšanas noteikumi, tie tiek gatavoti ļoti plašam lokam ar mērķi nodrošināt visaugstāko profesionalitātes un drošības līmeni. Un, ja šādos noteikumos pieļautu izņēmumus, rastos haoss.
Angļu valoda ir saziņas valoda visiem gaisa satiksmes pilotiem. Iedomājieties situāciju, ja virs Rīgas lidotu „Boing 747”, kura apkalpe nespētu saprast dispečeru torņa norādījumus un censtos nolaisties mūsu lidostā! Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai, radot likumus un tiesību normas, kuras attiecas uz sabiedrības drošības garantēšanu, neviens no procedūras aspektiem netiktu atstāts nejaušībām, izņēmumiem un subjektīvai interpretācijai.
Kopumā var secināt, ka tajā gadījumā, ja profesionālās kvalifikācijas process ir labi pārraudzīts un pārskatāms, tas nodrošina ne tikai Latvijas darba tirgus aizsardzību, bet arī augstu profesionālo standartu ievērošanu. Ja šī procesa darbība turpināsies veiksmīgi un, ievērojot visus izstrādātos Latvijas un ES tiesību aktus, mums nedraud apšaubāma reputācija attiecībā uz Latvijā sniegto pakalpojumu kvalitāti vai arī mūsu speciālistu darbu citur pasaulē.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka Latvija ir maza valsts, un tā zināmā mērā ir mūsu priekšrocība, jo katrā iestādē, kurā vērsos ar jautājumiem, manis sastaptie cilvēki bija ļoti pretimnākoši. Līdz ar to varu tikai aicināt pirms dokumentu sagatavošanas vienmēr sazināties ar speciālistiem, kas ir atbildīgi par sertifikātu un apliecību pielīdzināšanu, un visus jautājumus uzdot viņiem personīgi. Tas ietaupīs laiku gan jums, gan cilvēkiem, kuriem jūsu izglītības dokumenti jāizskata, tāpat palīdzēs novērst nevēlamus iespējamos sarežģījumus un pārpratumus.
Savukārt ES līmenī saistībā ar visiem profesionālās mobilitātes jautājumiem var palīdzēt Eiropas Komisijas dienests „Iedzīvotāju ceļvedis”, kurā strādā neatkarīgi juridiskie eksperti, kas nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas bez maksas sniedz individuālu padomu par ES tiesībām. Sīkāku informāciju skatīt http://ec.europa.eu/citizensrights/front_end/index_lv.htm.
