Jauns zinātniskais institūts – ar uzspodrinātām iespējām un papildinātām funkcijām

Tie, kas, izlasot teikumu par jaunas iestādes veidošanu Latvijā, satraukušies, var atspringt. Jaunais institūts tiek veidots uz pārtikas ražotāju vidē ļoti pazīstamā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) struktūras – Nacionālā diagnostikas centra (NDC) –bāzes, tam pieņemot klāt vairākas līdzšinējās Latvijas Zivju resursu aģentūras (LZRA) funkcijas.

Kā stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta vecākā referente juriskonsulte Linda Gurecka, zinātniskās iestādes „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” izveides pamatā ir divi notikumi.

Pirmais – šogad Latvijas valstī tiek samazināts aģentūru skaits. Tajā skaitā arī to aģentūru, kas darbojās ZM sistēmā.

Otrs. Jau 2006. gadā NDC kā PVD struktūra izveidoja jaunu apakšstruktūru - NDC Zinātnisko institūtu, lai pilnīgi legāli varētu nodarboties ar zinātnisko darbību. Tā brīža Zinātniskās darbības likums to atļāva. Institūts veica lietišķos pētījumus piecos pētniecības virzienos: pārtikas zinātnē, ķīmijā, bioloģijā, veterinārmedicīnā un sabiedrības veselības jomā. Zinātniskā institūta izveidošana centram ļāva sevi pieteikt kā patstāvīgu zinātnisku institūciju, ne tikai kā partneri dažādos pētījumu projektos. Laikā kopš Zinātniskā institūta izveidošanas ir īstenoti 10 Zemkopības ministrijas zinātniskie projekti, divi Eiropas Pārtikas drošības iestādes (EFSA) projekti, viens Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) projekts, divi Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekti un viens Ārlietu ministrijas projekts.

"Tajās darbībās, kas saistītas ar Pārtikas un veterinārā dienesta funkciju izpildi, turpmāk jūtamu izmaiņu nebūs."

„Bet Saeima 2007. gada jūnijā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā, nosakot, kādi var būt zinātniskie institūti, un izslēdzot iespēju, ka zinātniskais institūts var būt dibinātāja institūcijas struktūrvienība,” skaidro L. Gurecka. „Līdz ar to NDC bija jādomā, ko darīt tālāk, jo bija iegādātas dažādas iekārtas, apmācīti speciālisti, akreditētas laboratoriskās metodes, kas visas bija laika un naudas ietilpīgas darbības ar mērķi – nopietna zinātniskā darbība. Un aizlaist visu ieguldīto pa vējam NDC nevēlējās.”

NDC vadība, apspriedusies ar ZM darbiniekiem, pieņēma lēmumu – jāveido neatkarīgs zinātniskais institūts. Tas pavērtu iespējas arī piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, kas ir paredzēti pētniecības infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai, un piedalīties dažādos projektos, ko NDC kā valsts pārvaldes iestāde PVD struktūrā nevarēja darīt.

Kas notiks nākamgad

 Tātad no 2010. gada 1. janvāra pārveidotais Nacionālais diagnostikas centrs būs atsevišķs un patstāvīgs institūts – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (PDDZVVZI). Sākotnēji bija domāts, ka institūts saglabās savu esošo nosaukumu – Nacionālais diagnostikas centrs. Bet Latvijas Zinātnes padome ieteikusi, un valdība izlēmusi, ka tomēr nepieciešams mainīt nosaukumu, lai būtu nepārprotami skaidrs, ar ko zinātniskā iestāde nodarbosies. Tālab nosaukumu nolemts mainīt, pat neraugoties uz to, ka „NDC ar savu līdzšinējo nosaukumu bija akreditējis laboratorijas ne vien Latvijā, bet arī Vācijā un Krievijā, arī pazīstams starptautiski, iesaistījies dažādos projektos, kā arī ieguvis klientus Ukrainā un Baltkrievijā. Bet vienlaikus jāpiekrīt pamatojumam, ka NDC tiešām nav piemērots nosaukums zinātniskajam institūtam, jo nenorāda tā galvenos darbības virzienus”, secina juriskonsulte.

Kas mainīsies reālajā dzīvē

 Tās valsts funkcijas, kas bija jāveic PVD laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu jomā un ko vēl līdz šā gada beigām pildīs NDC, nākamgad turpinās veikt PDDZVVZI. Samaksu par šiem pakalpojumiem segs budžeta dotācijas veidā, par izmeklējumiem saņemot samaksu pēc valdības apstiprināta cenrāža – tā, kā tas jau tradicionāli ir bijis. „Jo NDC ir references laboratorija un veic arī laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus saistībā ar valsts uzraudzību un kontroli pārtikas apritē, dzīvnieku veselības aizsardzībā, dzīvnieku barības apritē un veterināro zāļu apritē, kā arī izmeklējumus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, intervences un ārējās tirdzniecības atbalsta pasākumus lauksaimniecībā. Šo visu darbību klāstu turpinās veikt PDDZVVZI. Tātad tajās darbībās, kas saistītas ar PVD funkciju izpildi, turpmāk jūtamu izmaiņu nebūs,” ir pārliecināta L. Gurecka.

"Zivju fonda līdzekļus turpmāk administrēs Lauku atbalsta dienests."

PDDZVVZI pārņems lielāko daļu to valsts funkciju, ko līdz šā gada beigām veiks ar 2010. gada 1. janvāri likvidējamā Latvijas Zivju resursu aģentūra (LZRA). Institūts pārņems arī daļu LZRA finansējuma (valsts budžeta dotācijas) un darbinieku - gan no zivjaudzētavām, gan zinātnes bloka. PDDZVVZI turpmāk arī:

• veiks zinātnisko darbību veterinārmedicīnā, pārtikas kvalitātē un nekaitīgumā, zivsaimniecībā un sabiedrības veselībā, nodrošinot neatkarīgu zinātnisko pamatojumu;
• īstenos zivsaimniecībai, valsts monitoringam un zinātniskajai darbībai nepieciešamo datu vākšanas programmu;
• īstenos pētījumu projektus, lai novērtētu risku un nodrošinātu efektīvu sadarbību ar citām zinātniskajām iestādēm;
• veiks zivsaimnieciskās ekspertīzes un sniegs zinātnisko pamatojumu videi ilgtspējīgas zivju resursu apsaimniekošanas organizēšanai;
• pārstāvēs Latvijas intereses un realizēs starptautisko zinātnisko sadarbību;
• pildīs references laboratorijas funkcijas normatīvajos aktos noteiktajās jomās;
• veiks laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus;
• īstenos valsts politiku zivju krājumu atražošanā;
• kā arī informēs sabiedrību un konsultēs jautājumos par zivju resursu apsaimniekošanu.

Zemkopības ministrija turpmāk pildīs šādas līdzšinējās LZRA funkcijas:

• organizēs valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos;
•  īstenos Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu „Ilgtspējīgas zivju un vēžu resursu iekšējos ūdeņos un videi draudzīgas akvakultūras pārvaldības veicināšana (PROMIWA)”.

Savukārt Lauku atbalsta dienests turpmāk administrēs Zivju fonda līdzekļus. „Šādi, Latvijas Zivju resursu aģentūras funkcijas sadalot starp trim iestādēm, samazināsies ar valsts funkciju nodrošināšanu saistīto cilvēku skaits,” lēš L. Gurecka.

Lai īstenotu MK rīkojumu, pavisam ir jāgroza 59 normatīvie akti (tostarp pieci likumi). Lielākoties tajos jāveic redakcionāli labojumi, nomainot NDC nosaukumu pret jauno nosaukumu. Vairāk svarīgu grozījumu, kas skar valsts funkciju nodošanu citām iestādēm, ir 35 normatīvajos aktos no minētajiem 59 – tie attiecas uz LZRA likvidēšanu.

Kas mainīsies uzņēmējam

 „Lielos vilcienos – gandrīz nekas,” teic juriskonsulte. „Paraugu ņemšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem valsts uzraudzības un kontroles ietvaros tāpat kā līdz šim veiks PVD speciālisti. Arī laboratorisko izmeklējumu veikšanas vieta fiziski nemainīsies, kas nodrošinās, ka pārbaudes tiks veiktas tikpat augstā kvalitātē kā līdz šim. Nedaudz lielākas izmaiņas skars ar zivju audzēšanu saistītos uzņēmējus, bet arī tur izmaiņas nebūs radikālas.”

L. Gurecka vēl piebilst, ka visi līdzšinējie NDC darbinieki nākamgad palikšot strādāt jaunajā zinātniskajā institūtā, jo liels darbinieku skaita samazinājums noticis jau šā gada laikā. Vai palikušie darbinieki nākamgad varēs veikt visus uzdevumus un pienākumus – rādīs laiks.