Zuši Latvijas ūdeņos

“Pasākuma mērķis ir atbalstīt zivju krājumu papildināšanu, kas Eiropas Savienības tiesību aktos ir paredzēta kā zivju resursu saglabāšanas pasākums atbilstoši nacionālā līmenī izstrādātam un Eiropas Komisijā apstiprinātam Latvijas zušu pārvaldības plānam,” stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vecākais referents Kristaps Pilskalns. “Pasākumu apmaksās no Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem. Zušu ielaišana ezeros notiek saskaņā ar Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānu 2009.–2013. gadam.”

Sākot no 2011. gada, paredzēts arī zivju monitorings, ko veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR”.

Kas var projektam pieteikties

Konkursā uz naudas atbalstu zušu mazuļu ielaišanai var pieteikties:

• biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķi ir saistīti ar zivju resursu izmantošanu un aizsardzību,
• vietējā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas ezers, kurā paredzēts zušus ielaist,
• atvasināta publiska persona, kas veic ar zivju krājumu atražošanu saistītu darbību.

  "Konkurss tiks izsludināts 2011., 2012. un 2013. gadā, jo šajos gados paredzēta zušu mazuļu ielaišana ezeros. "

Maksimālais atbalsta lielums vienam pretendentam nav noteikts. Atbalsta intensitāte ir 100 procenti jeb visas projekta attiecināmās izmaksas, kas var būt:

•  zušu iegāde,
•  to transportēšanas izmaksas līdz to ielaišanas vietai,
•  nepieciešamo atļauju iegūšanas izmaksas Latvijā,
• vispārējās izmaksas, tajā skaitā par konsultantu un juridiskajiem pakalpojumiem, kuras tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz divus procentus no iepriekšminēto attiecināmo izmaksu kopsummas.

“Atbalsta saņēmējam, realizējot zušu mazuļu ielaišanu ezeros, papildus savi līdzekļi nav jāiegulda,” skaidro Kristaps Pilskalns. “Pretendents ielaidīs zušu mazuļus ezerā, un tas arī ir viss. Zuši aizmigrēs pa upēm prom uz Baltijas un tālāk – uz Sargasu jūru nārstot.”

Kuriem ezeriem mazuļi tiks

Noteikumi paredz, ka zušu mazuļus trīs gadu laikā ielaidīs 14 Latvijas ezeros. Kopējais ielaižamais mazuļu skaits ir 1 290 100 zušu.

Plānotais Latvijas ezeros ielaižamo stikla zušu skaits

Par stikla zuti uzskata zuša mazuļa agrīno stadiju bez pigmentācijas. Ja ezerā plānots ielaist jaunus dzeltenzušus, kas ir mazulis dzīves stadijā zaļgani brūnā ķermeņa krāsā, to proporcija attiecībā pret stikla zušiem ir 1:5.

Konkurss – nākamā gada sākumā

Konkurss projektu iesniegumu pieņemšanai tiks izsludināts nākamā, 2011. gada sākumā. Zušus laist ūdenstilpēs var tikai nepilnus četrus mēnešus gadā – vasarā, kad ūdens temperatūra ir virs 10 0C.

“Ceram, ka konkursam pieteiksies vairāki atbalsta pretendenti, tajā skaitā biedrības, zinātniskās un pašvaldību iestādes,” saka vecākais referents. “Par konkursa kārtu skaitu pašlaik grūti ko pateikt, tas būs atkarīgs no pretendentu aktivitātes, apgūtās naudas un ezeru, kuros zušu krājumus konkursa ceļā papildinās, “pārklājuma”.”

Konkurss tiks izsludināts arī 2012. un 2013. gadā, jo arī šajos gados paredzēta zušu mazuļu ielaišana.

Zušu skaits Latvijā stipri sarucis

Zušu ielaišana ezeros Latvijā notikusi jau pagājušā gadsimta 20. un 30. gados un līdz Otrajam pasaules karam 43 ezeros ielaisti ap 1,7 miljoniem zušu. Nākamais zušu ielaišanas vilnis sācies pagājušā gadsimta vidū – laikā no 1950. līdz 1969. gadam 30 Latvijas ezeros ielaisti 16 miljoni zušu, bet no 1970. līdz 1989. gadam – 13 miljoni šo zivju mazuļu 36 ezeros. Šo zušu laišanu finansēja galvenokārt valsts budžets.

Pēc 1990. gada zušu laišanu iekšējos ūdeņos veic un arī finansē privātuzņēmumi un privātpersonas, līdz ar to zušu populācijas intensitāte strauji samazinājusies. Pēdējos 15 gados Latvijas iekšējos ūdeņos – 6 ezeros – ielaisti vairs tikai 1,3 miljoni stikla zušu.

Zušu daudzums Latvijas ezeros un jūrā pēdējā laikā jūtami sarucis, iespējams, arī tādēļ, ka ielaišana notikusi tādās ūdenstilpēs, kurās zušiem ir daudz šķēršļu to ceļā uz jūru. Tieši šķēršļi upēs uzskatāmi par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas mainījuši zušu izplatību un noveduši pie to populācijas straujas samazināšanās. Piemēram, hidroelektrostaciju aizsprosti gan kavē zušu lejupmigrāciju, gan, migrējot caur turbīnām, pieaugusi zušu mirstība. Dabiskas zušu migrācijas barjeras ir esošie ūdenskritumi.

"Tā kā zušu daudzums nākotnē palielināsies, ir cerības, ka varētu arī aktivizēties zušu makšķerēšana un zveja."

Zušu makšķernieku īpatsvars Latvijā pašlaik ir nenozīmīgs, un makšķerēšanā iegūto zušu daudzums vērtējams robežās no 2 līdz 4 tonnām gadā. Makšķerēšanā zušu ķeršanu ierobežo arī minimālais zivs izmērs (40 cm) un dienas loma limits – 5 zuši. Vēl makšķerēšanas noteikumos ir virkne aizliegumu, kas samazina kopējo makšķerēšanas intensitāti un nosaka makšķerēšanai aizliegtas vietas, tādējādi samazinot iespēju zušus ķert.

Specializētā zušu zveja Latvijā tiek veikta tikai iekšējos ūdeņos – ezeros un upju iztekās no zušu audzēšanas ezeriem. Patlaban zveju veic 10 ezeros un 16 upju iztekās no šiem ezeriem. Jūras piekrastes zvejā zušus iegūst tikai piezvejā, galvenokārt reņģu un asaru zvejā. Tā kā zušu daudzums nākotnē palielināsies, ir cerības, ka varētu arī aktivizēties zušu makšķerēšana un zveja.