Vietējo tirgu Ģ. Greiškalns nodēvēja nevis par mazu, bet gan niecīgu – no 2,2 miljoniem iedzīvotāju nestrādājošo skaits pašlaik sasniedz 1,09 miljonus, kas aptver apmēram pusi no visas valsts iedzīvotāju kopskaita. Patlaban bezdarbnieku skaits Latvijā sasniedzis 120 tūkstoš iedzīvotāju, strādājošo valstī ir ne vairāk kā 800-900 tūkstoši cilvēku. Ja no šī daudzuma atņem valsts pārvaldē strādājošos 370 tūkstošus, tad rezultātā iznāk, ka pievienoto vērtību Latvijā rada ap 31% no visiem valstī dzīvojošajiem. „Cik tad lielai ir jābūt šai pievienotajai vērtībai, lai tirgus būtu pirktspējīgs, efektīvs un interesants investoram, kurš koncentrējas uz vietējo tirgu?” vaicā Ģ. Greiškalns.
Realitāte ir tā, ka visvairāk Latvija eksportē izejvielas un daļēji apstrādātu produkciju, nevis pilnībā gatavu preci. Arī tas minams kā viens no iemesliem, kādēļ eksporta kritums izveidojies liels, jo tieši jēlmateriālus iespējams aizvietot visvienkāršāk.
"Latvijas eksporta tirgus un tam pievienotā vērtība pašlaik ir zema, un Latvijai ir ļoti jādomā, kādu izdevīgumu piedāvāt."
„Krīzes laikā daudzas valstis eksportam piedāvā dažādus risinājumus, un arī Latvijai jādomā, kā palielināt vietējo ražotāju produktivitāti, lai mēs kā valsts kļūtu pievilcīga,” aicināja Ģ. Greiškalns. „Ikviens potenciālais investors rēķina, kādu pievienoto vērtību var dot savam uzņēmumam un kādu atdevi spēj saņemt no saviem ieguldījumiem. Latvijas eksporta tirgus un tam pievienotā vērtība pašlaik ir zema, un Latvijai ir ļoti jādomā, kādu izdevīgumu piedāvāt: kādēļ būtu vērts ražot tieši Latvijā un no šejienes eksportēt.”
Pievienotā vērtība eksporta produktos Viduseiropas ekonomikā
Avots: Starptautiskais klasteru konkurētspējas projekts, ANO “Comtrade” datubāze, SVF maksājumu bilances statistika
Uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu – lielāka pievienotā vērtība
Latvijā darbojas uzņēmumi gan ar vietējo, gan ārvalstu kapitālu. Kādu pienesumu Latvijas ekonomikai tie dod?
Uzņēmumi ar vietējo un ārvalstu kapitālu Latvijā
Avots: CSB 2009; dati par 2007. gadu
Pienesums, kā redzams grafikā, veidojas apmēram pusi uz pusi. Bet vienlaikus nodarbināto skaits abās šo uzņēmumu grupās uzskatāmi rāda, ka uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu nodarbināto ir daudzkārt mazāk, tātad viņi ir krietni produktīvāki nekā strādājošie uzņēmumos ar vietējo kapitālu. „Tas no vienas puses ir labi – investoram mūsu uzņēmumos ir ko kāpināt, ko uzlabot,” secināja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors. „Bet – kam un kur uzņēmumi savu produkciju pārdos? Vietējā tirgū vai arī eksportēs? Un kurš būs tas uzņēmums, ko potenciālais investors varētu Latvijā iekārot? Visticamāk, investori priekšroku dos enerģētikas uzņēmumiem, pēc kuru produkcijas būs pieprasījums, un uzņēmumiem, kas jau iekarojuši savu tirgus daļu.”
"Uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu nodarbināto ir daudzkārt mazāk un viņi ir krietni produktīvāki nekā strādājošie uzņēmumos ar vietējo kapitālu."
Vai mums ir „siers”, ko izvēlēties?
Ko Latvija šajā situācijā varētu darīt? Ārvalstu investoru padome esot ierosinājusi valdībai, ka Latvijā jāveicina uzņēmumu apvienošana, pārņemšana un to produktivitātes celšana ar galveno mērķi - radīt interesi ārvalstu investoros. Patlaban produktivitātes ziņā Latvija citu ES valstu vidū neizskatās īpaši pievilcīga, it īpaši ražošanas sektorā (lai uzskatāmi attēlotu, piemērota logaritmiskā skala).
Avots: „Eurostat”
Pakalpojumu sektorā aina ir nedaudz labāka, bet...
Valsts pārvalde apmēru nemaina
Analizējot nodarbinātības tendences, valsts aparāta samazināšana reālu produktivitāti nav devusi, vērtējot pēc visu nodarbināto skaita valstī. Valsts pārvaldē strādājošie vēl joprojām veido 14% no visiem nodarbinātajiem.
Avots: CSB, 2008. g. 3. cet. un 2009. g. 1. cet.
Tas procentuāli ir tāds pat daudzums strādājošo, kāds valsts pārvaldē bija arī 2008. gada 4. ceturksnī, kad reformas tika sāktas. To var skaidrot ar darbinieku skaita samazināšanu arī privātajā sektorā. „Tādēļ būtu jāturpina reformas valsts sektorā un nevis lineāras, bet gan strukturālas. Un, jo ilgāk Latvija nesaņems starptautisko organizāciju aizdevumu, jo Latvija veiks lielāku skaitu vērtīgu izmaiņu,” ir pārliecināts Ģ. Greiškalns.
