Cik adekvāta, jūsuprāt, bija policijas specvienības „Alfa” nosūtīšana uz Bausku un tās rīcība, ar spēka paņēmieniem izklīdinot protesta akciju pirmdien?
Specvienības nosūtīšana bija absolūti adekvāta – mums nav citu vienību nesankcionētu akciju pārtraukšanai. Jāņem vērā, ka liela daļa tur sapulcējušos cilvēku bija agresīvi noskaņoti, arī iereibuši. Ja protesta akcija būtu saskaņota un notiktu mierīgi, policijas iejaukšanās nebūtu nepieciešama.
Spēka paņēmieni netika lietoti. Mūsu uzņemtajā video nekas tamlīdzīgs neparādās. Pagaidām par policijas rīcību nav saņemta neviena sūdzība.
Vai prognozējot sabiedrisko nemieru varbūtības palielināšanos, policija jau laikus liek manīt, ka tās rīcība būs aktīvāka nekā šā gada 13. janvārī Vecrīgā?
Tuvākajā laikā plašu protestu iespējamību neprognozējam. Taču policijas rīcība būs aktīva. Tās pienākums, tāpat kā līdz šim, ir un paliek nesankcionētu pasākumu pārtraukšana un kārtības nodrošināšana saskaņotu akciju norises vietās.
Pagājušajā nedēļā pēc austrumu robežas apmeklējuma esat paudusi bažas par pieaugošo nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaitu un robežsargu darba apjoma palielināšanos, vienlaikus samazinot dienestam atvēlētos budžeta līdzekļus. Vai tas nozīmē, ka Robežsardze nespēj pildīt kādas no tai paredzētajām funkcijām?
Es nepaudu bažas, bet vienkārši konstatēju situāciju. Šobrīd robežsargi lieliski tiek galā ar pienākumiem, bet sāk rasties problēmas saistībā ar nelegālo robežšķērsotāju skaita palielināšanos un kontrabandas pieaugumu. Ja agrāk ar lielākiem līdzekļiem apkarojām mazāku pārkāpēju skaitu, tad pašlaik ir tieši pretēji.
Robežsardze ir viens no mūsu dienestiem, kuram vienkārši vairs nav ko samazināt. Es pat nevaru iedomāties, kas notiktu, ja tur vēl kas būtu jāsamazina. Robežsardze – tie ir cilvēki, dzīvi cilvēki, kas gluži fiziski apstaigā valsts robežu dabā, to kontrolējot. Bez tā nevar iztikt. Robežsardze ir dienests, no kura vistiešākajā veidā ir atkarīga mūsu valsts drošība.
Vai Robežsardze spēj nodrošināt Šengenas normu izpildi?
Mēs tās joprojām pildām. Robežsardze ir pārstrukturējusi savus spēkus, vairāk koncentrējot tos pie robežas. Būtu labāk, ja to būtu vairāk, taču dienests tiek galā arī ar tiem spēkiem, kas pašlaik tam ir.
Sabiedrībai ar masu mediju starpniecību tiek nodotas ziņas par noziedzības pieaugumu ekonomiskās krīzes apstākļos. Kādas noziedzības tendences ir prognozējamas šā gada atlikušajos mēnešos, nākamā gada sākumā?
Pašreizējais stāvoklis, kā jau minējāt, ir šāds – pieaug bruņotas laupīšanas, zādzības uz ielām, sīkās zādzības veikalos. Šie pārkāpumi tiks veikti arī turpmāk, un mēs intensīvi strādājam, lai tos apkarotu.
Labā ziņa – lai gan noziedzība pieaug, vienlaikus tiek atklāts vairāk noziegumu nekā iepriekš. Policija sākusi strādāt ievērojami labāk. Acīmredzot apzinoties gan situācijas izmaiņas pašā policijā, gan to, ka noziedzība valsts ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās apstākļos tik tiešām pieaug.
Ņemot vērā visus samazinājumus policijā, vai nav jāsatraucas par tās darboties spēju jau tuvākajā laikā?
Domāju, ka nē. Latvijā policistu skaits līdz šim ir bijis salīdzinoši liels. Piemēram, Igaunijā tiek galā ar trīs ar pusi tūkstošiem policistu. Tur gan iedzīvotāju skaits ir mazāks. Taču pie mums policijas darbinieku skaits ilgstoši ir bijis ap 10 000. Tagad, veicot reorganizāciju, esam nonākuši līdz 7000, kas arī ir daudz. Tas esošajā kriminogēnajā situācijā noteikti ir pietiekami.
Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins augusta beigās pauda, ka pēc pašreizējiem finanšu samazinājumiem policijai „vairs nav kur atkāpties”. Līdzīgā situācijā ir arī ugunsdzēsēji un robežsargi. Uz kā rēķina jūs domājat vēl par 17 miljoniem latu samazināt iekšlietu sistēmas budžetu nākamgad?
17 miljoni ir summa, ko jau esam ieguvuši, pateicoties šogad sāktajām reformām. Tā ir Policijas akadēmijas likvidēšana, kas deva iespēju nākamā gada budžetu atvieglot par 2,5 miljoniem latu; tas ir ietaupījums, ko devusi darbinieku atlaišana reģionālās reformas ietvaros; tas ir ietaupījums uz atbrīvoto ēku rēķina.
"Tuvākajā laikā plašu protestu iespējamību neprognozējam. Taču policijas rīcība būs aktīva."
Šie 17 miljoni lielā mērā ir iegūti, iekšlietu sistēmā īstenojot nepopulārus lēmumus, kurus līdz šim varēja nemitīgi atlikt, jo nebija krīzes. Taču es kā nozares ministre īsti nevaru iedomāties, ko darīt, ja izrādīsies: jāietaupa vēl. Voina kungam ir pilnīga taisnība – mums atkāpties vairs nav kur. Jau minētā situācija uz robežas to apliecina vēlreiz. Iekšlietu ministrija ir ministrija, kur aiz izdevumu samazinājumiem stāv dzīvi cilvēki. Mums nav nekādu struktūrfondu, Eiropas projektu, uz kuru atlikšanas rēķina samazināt izdevumus. Samazinājumi, kas sniegtos pāri minētajiem 17 miljoniem, jau būtu uz sabiedrības drošības rēķina.
Nesen bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa ir izteicies, ka noziedzīgajai pasaulei varētu pievienoties daļa no darba atlaisto policijas darbinieku. Cik liels ir pamats šādai varbūtībai?
Tas ir apvainojums policijas darbiniekiem. Teikt, ka policisti masveidā varētu kļūt par noziedzniekiem, nozīmē pieņemt, ka viņi jau šobrīd tādi ir. Es kategoriski noraidu, ka pie mums strādā potenciāli noziedznieki. Varbūt, ka ir kādi gadījumi, par kuriem Rekšņas kungam ir kas zināms, taču mums šādas informācijas nav. Es par mūsu policistiem domāju labu.
Iespējams, Rekšņas kungs atsaucas uz līdzīgu situāciju 90. gadu sākumā?
Es nedomāju, ka arī toreiz tas notika masveidā. Ja ir kādi policijas darbinieki, kas iesaistās noziedzīgās struktūrās, tad pati policija ar tiem arī tiek galā. Tā ir ikdienišķa situācija, kāda novērojama arī citās valstīs.
Runājot par smago noziedzību, uz bruņotu laupīšanu pieauguma fona satraucošs ir fakts, ka brīvībā atgriežas 90. gados saistībā ar reketu notiesātie bandīti. Viens jau ir izdarījis slepkavību. Kāda ir situācija, vai policija kaut kādā veidā to kontrolē?
Protams, situācija tiek kontrolēta. No ieslodzījuma iznākušie kādu laiku ir mūsu uzmanības lokā. Taču nevarētu teikt, ka notiesāto iesaistīšanās noziedzībā no jauna ir kāda visaptveroša tendence. Tie, kas ir tendēti nonākt cietumā, tur arī nonāk. Tā tas ir gan Latvijā, gan citur.
Lielākā sabiedrības daļa cieš no sīkajiem, nevis smagajiem noziegumiem. Valdības deklarācijā ir paredzēta mazāk nozīmīgo noziedzīgo nodarījumu dekriminalizācija. Vai pašlaik, kad palielinās šo pārkāpumu skaits, Iekšlietu ministrija joprojām uzskata, ka šis ir solis pareizā virzienā? Tiesību eksperti ir norādījuši, ka šādi pārkāpumi administratīvajās tiesībās neiederas pēc būtības.
Jā, mums bija sagatavots projekts par dekriminalizāciju attiecībā uz sīkajām zādzībām. Piemēram, ja cilvēks veikalā nozog pienu vai desu, pirmo reizi viņš netiek saukts pie kriminālatbildības, bet pie administratīvās atbildības. No šīs ieceres jau esam atteikušies, saprotot, ka tā nav piemērota pašreizējā situācijā, kā arī ļoti nāktu par sliktu mazajiem uzņēmējiem.
"Es kategoriski noraidu apgalvojumu, ka pie mums strādā potenciāli noziedznieki."
Projektu par sīko zādzību dekriminalizāciju esam atsaukuši no Ministru kabineta, taču vienlaikus ir izveidota darba grupa, kura strādā ar dekriminalizācijas jautājumu – katrs kriminālprocess izmaksā prāvu naudu un prasa daudz laika. Tādēļ skatām Krimināllikuma pantus, kuros dekriminalizācija nebūtu tik sāpīga. Piemēram, maksātnespējas neiesniegšana vai goda un cieņas aizskaršana, kas pēc būtības nav krimināli sodāms pārkāpums, pilnībā var būt tikai un vienīgi administratīvs jautājums.
Tiesībsargājošo struktūru darba lietpratēji joprojām negatīvi izsakās par Policijas akadēmijas likvidāciju, kuras atbalstītāju skaitā bijāt arī jūs? Kā domājat kompensēt jauno speciālistu trūkumu jau tuvākajos gados?
Lietpratēji, kas izteicās pret Policijas akadēmijas likvidēšanu galvenokārt bija pasniedzēji, kuri tur saņēma algu. Neesmu redzējusi nevienu lietpratēju no malas, kurš neieinteresēti būtu teicis, ka akadēmijas likvidēšana ir kļūda.
Arguments, ko Policijas akadēmijas pārstāvji paši piemin – ka viņiem ir absolūti neatkārtojama programma krimināltiesībās –, neiztur kritiku. Kad sākām pētīt situāciju, konstatējām: šo programmu apgūst tieši trīs studenti. Bet šos trīs studentus apmāca 20 pasniedzēji. Tas nav pasākums, ko mēs no ministrijas budžeta līdzekļiem šajā situācijā varam atļauties.
Taču Policijas akadēmija bija likvidējama principā neatkarīgi no tā – ir vai nav krīze, jo tajā galvenokārt tika gatavoti publisko tiesību juristi. Tikai trešdaļa no policijas darbiniekiem, kuri vēlējušies iegūt augstāko juridisko izglītību, to apguvuši Policijas akadēmijā. Mums ir trīs koledžas – policijas, robežsardzes un ugunsdzēsības, kuras var augstā līmenī sagatavot policijas darbiniekus.
Pašlaik ar Latvijas Universitāti vienojamies par to, kā tiks pārņemti Policijas akadēmijas studenti. Iespējams, ekonomiskajiem apstākļiem valstī uzlabojoties, ar laiku varēsim uzturēt policijas fakultāti universitātē.
Pagājušā gada nogalē starp iekšlietu ministru Segliņu un aizsardzības ministru Veldri tika panākta vienošanās par Zemessardzes iesaistīšanu noteiktu policijas funkciju veikšanai. Lai tas būtu iespējams, bija paredzēta Zemessardzes pārstāvju apmācība policijas koledžā un attiecīgas izmaiņas likumdošanā. Kas no tā ir paveikts?
Šonedēļ plānojam noslēgt sadarbības līgumu starp policiju un Zemessardzi. Protams, esam priecīgi, ka reģionos Zemessardzi varēsim izmanot kā atbalstu iecirkņa inspektoriem. Jau pašlaik zemessargi labprāt nāk palīgā un ir liels atspaids mums reģionos.
"Kā nozares ministre īsti nevaru iedomāties, ko darīt, ja izrādīsies: jāietaupa vēl."
Vai Zemessardzes piesaistīšana no Iekšlietu ministrijas prasīs papildu līdzekļus?
Mums nav papildu līdzekļu. Taču esam gatavi piedāvāt zemessargu apmācību Policijas koledžā, papildu apmācību, iespējas izmantot mūsu šautuves. Mēs meklējam veidus, kā sadarboties, taupot līdzekļus.
Esat informējusi, ka ir radīta tiesiskā bāze, lai Valsts policiju atbalstītu policistu palīgi, un ka šis ir brīdis, lai aktivizētu palīgu darbu. Ko un kad konkrēti Iekšlietu ministrija šajā jomā darīs?
Attiecībā uz zemessargiem – ja viņi izrādīs interesi darboties kā policista palīgi, mēs to varam piedāvāt.
Taču vai esat gatavi iesaistīt arī citus interesentus?
Jā, protams. Taču, ņemot vērā, ka savulaik bija problēmas ar cilvēkiem no malas, kuri ne vienmēr godprātīgi izmantoja policista palīga apliecības, šis jautājums vēl ir rūpīgi jāapsver, pretendenti patiešām rūpīgi jāpārbauda. Zemessargus pieminu tālab, ka tie jau ir pārbaudīti cilvēki, kuri policista palīga apliecību neizmantos savtīgos nolūkos.
Tiekoties ar Valsts prezidentu, esat paudusi, ka iedzīvotājiem nevajadzētu izjust veikto reformu sekas, pat vairāk – ielās varētu būt vēl lielāks skaits kārtībsargu un tie varētu būt cilvēkiem pieejamāki. Kā, ņemot vērā iepriekšminēto budžeta un darbinieku skaita samazinājumu, jūs domājat to nodrošināt?
Mūsu reformas būtība galvenokārt ir samazināt grāmatvežus, kadru speciālistus, sekretāru un citus darbiniekus „ar uzplečiem”. Atlaižot šādus darbiniekus, kā arī palikušajiem pārkvalificējoties, rodas papildu resursi policijas ikdienas darba nodrošināšanai.
Vai ir jau manāms, kāds ir pirmais jaušamais ieguvums no policijas reģionālās reformas?
Policistu ielās tik tiešām ir vairāk – to apliecina arī iedzīvotāji. Policisti arī saprot: ja ir saglabājies darbs, tad jāparāda, ka viņi patiešām strādā. Agrāk viena policista darbu varēja veikt trijatā, tagad ir pretēji – vienam var iznākt pastrādāt pa trim. Taču ir arī problēmas – zemā atalgojuma dēļ no dienesta aiziet pieredzējuši, vadoši darbinieki, kuri organizē policijas darbu.
Situācija pagaidām nav katastrofāla, bet tendence ir slikta. Kurzemē trūkst policijas darbinieku. Tas ir pārsteidzoši, jo šķita, ka cilvēki ļoti cenšas saglabāt darbu. Taču atalgojums, ko varam piedāvāt, salīdzinājumā ar policista darba atbildību acīmredzot ir tik niecīgs, ka cilvēki meklē citas iespējas. Tomēr, neraugoties uz grūtībām, domāju, ka kadrus nokomplektēsim, ar 1. septembri reģionālās struktūras sāks strādāt un cilvēkiem uz ielas nav jājūtas nedrošāk.
Būtībā šī reforma bija plānota jau kopš 2003. gada. Diemžēl lēmumi par tās īstenošanu man bija jāpieņem šobrīd – krīzes apstākļos.
