Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Raidījuma “Zini savas tiesības” 3. sezonas turpinājumā tuvplānā kriminālprocess – viens noziegums, atšķirīgi sodi. Kā liecina komentāri interneta vidē pie kriminālziņām, nereti mums kā sabiedrībai patīk spriest savu taisnīguma tiesu par kādu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, vienlaikus kritizējot tiesas nolemto. Tomēr, nezinot ne apstākļus, kādos noziegums izdarīts, ne izmeklēšanas procesuālās darbības, ne vainīgā personību, ne krimināllietas materiālus, divi savstarpēji līdzīgi noziegumi nav salīdzināmi. Noskaties raidījumu, kurā viesi skaidros, kāpēc par šķietami identiskiem noziegumiem tiek piemēroti atšķirīgi sodi!
Runājot par tēmu “Viens noziegums – atšķirīgi sodi”, jānorāda, ka kontinentālās Eiropas tiesību saimē, tostarp Latvijā, tiesību avotus iedala, ņemot vērā to vispārsaistošo raksturu, piemēram, patstāvīgajos jeb primārajos tiesību avotos (normatīvie akti, ieradumu tiesības, vispārējie tiesību principi) un palīgavotos jeb sekundārajos tiesību avotos (judikatūra, tiesību doktrīna, normatīvo tiesību aktu izstrādes procesa materiāli, tiesnešu atsevišķās domas u. c.), kuriem nepiemīt vispārsaistošs raksturs.
Savukārt angloamerikāņu tiesību saimē, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs, tiesisko telpu nosaka ne tikai likumi, bet arī precedenta tiesības. Kā skaidro Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Zigmunds Dundurs, precedenta tiesības nozīmē, ka tiesa ir noregulējusi kādu jautājumu, kas nav atrunāts likumā, un attiecīgais tiesas precedents kļūst saistošs pārējām tiesām, kuras spriež šo kāzusu jau pēc izspriestā gadījuma. Latvijā un citās valstīs, kuras pieder kontinentālās Eiropas tiesību saimei, vispārsaistošs raksturs ir tikai normatīvajiem aktiem, turpina Z. Dundurs.
Krimināllikuma 46. pantā paredzēts, ka, nosakot soda veidu (kādu no likumā noteiktajiem pamatsodiem un papildsodiem, piemēram, brīvības atņemšanu, naudas sodu), jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, savukārt, nosakot soda mēru (piemēram, naudas soda summāro apmēru vai soda ilgumu), jāņem vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Zvērināta advokāta Armanda Smana ieskatā, piemērojot sodu, ļoti svarīgs ir soda individualizācijas princips, kas ļauj sodu piemērot nevis automātiski par noziedzīgu nodarījumu, bet ļauj izvērtēt visus konkrētā noziedzīgā nodarījuma apstākļus, tostarp noziegumu izdarījušās personas personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Savukārt Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurore Alla Seibute vērš uzmanību, ka ļoti būtiska ir arī apsūdzētās personas attieksme pret likumos noteiktajām prasībām, piemēram, tas, vai apsūdzētais ņem vērā vai ignorē nosūtītās pavēstes, vai neierašanās gadījumā paziņo par iemesliem, vai tiesas zālē atbilstoši uzvedas u. tml.
Sarunā ar Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurori Allu Seibuti, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Zigmundu Dunduru un zvērinātu advokātu Armandu Smanu tika pārrunāta noziedzīga nodarījuma rakstura, radītā kaitējuma un vainīgā personības vērtēšana, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu piemērošana, kā arī soda individualizācijas nozīmīgums.
Raidījumā dzirdēsiet atbildes uz šiem un citiem jautājumiem:
Ziņas, kuras raksturo personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus cilvēka dzīves un darbības apstākļus:
Ziņu izvērtēšana ļauj, no vienas puses, noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus, tās noziedzīgo tieksmju stabilitāti, bet, no otras puses, noteikt maksimāli lietderīgo soda veidu, lai sasniegtu tā mērķi.
Apsūdzētā fizisko stāvokli raksturo vecums, dzimums, veselības stāvoklis, invaliditāte, grūtniecība.
Krimināllikums īpašu nozīmi piešķir personas psihiskajam stāvoklim, nosakot kriminālatbildību uz vispārīgiem nosacījumiem personai, kura noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijusi pieskaitāma vai ierobežoti pieskaitāma, kad, ņemot vērā nodarījuma konkrētos apstākļus, tiesa var mīkstināt sodu vai atbrīvot no tā.
Apsūdzētā sociālo statusu raksturo ģimenes stāvoklis, apgādājamo personu esamība, dzīvesveids, attieksme pret darbu un mācībām, sadzīves normu ievērošana, uzvedība dažādās dzīves situācijās, kā arī citi apstākļi.
Apsūdzētā tiesisko statusu nosaka personas likumpaklausība vai, gluži pretēji, iepriekšējā kriminālā pagātne, kas veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un kas var tikt atzīta par atbildību pastiprinošu apstākli.
Atbilstoši Krimināllikuma 47. pantam atbildību mīkstina septiņi apstākļi:
Krimināllikums dod iespēju tiesai atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli arī citus apstākļus, kas likumā nav uzskaitīti.
Ja tiesnesis konstatē atbildību mīkstinošu apstākli, tas obligāti jāpiemēro.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu par atbildību pastiprinošiem var tikt atzīti 17 apstākļi, un atšķirībā no atbildību mīkstinošiem apstākļiem, nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem apstākļiem nevar atzīt tādus apstākļus, kuri nav norādīti Krimināllikumā.
Visbiežāk par atbildību pastiprinošu apstākli tiek atzīts apstāklis, kad noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, proti, izdarot jaunu noziegumu, bijusi iepriekšēja sodāmība, kura nav dzēsta.
Bieži par atbildību pastiprinošu apstākli tiek atzīts arī apstāklis, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Plašs sankciju piedāvājums Krimināllikumā ir atbalstāms, jo tas katrā konkrētajā gadījumā ļauj individualizēt sodu, proti, pie noteiktiem apstākļiem piemērot atbilstošu, adekvātu un taisnīgu sodu.
Atsevišķos gadījumos sabiedrībai plašā sankciju piedāvājuma Krimināllikumā dēļ var likties, ka par šķietami vienu noziegumu tiek piespriesti dažādi sodi.
Divu vienādu krimināllietu nav. Proti, nevar būt divas vienādas zādzības no veikala, tāpat kā nevar būt divu vienādu apsūdzēto dažādās krimināllietās.
Piecpadsmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu*. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu dažādās dzīves situācijās, kad to risināšanā ir jāvēršas tiesā.
Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā personas goda un cieņas aizstāvība, aizgādnības nodibināšana, paternitātes noteikšana, darba devēja uzteikuma apstrīdēšana un neizmaksātās darba samaksas piedziņa, soda apmēra noteikšana kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, sacīkstes princips civilprocesā, pagaidu aizsardzība pret vardarbību, nepilngadīgas personas atbildība, uzņēmējdarbība un sankcijas, patērētāja tiesības internetā, tiesas nolēmuma izpilde u. c.
Plašāk par projektu: “Zini savas tiesības” trešā sezona ir klāt!.
Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “YouTube” kanālā.
#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter” un “Instagram”.
* Raidījuma “Zini savas tiesības!” projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild SIA “Vidzemes televīzija”. #SIF_MAF2022
