TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
19. novembrī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
4
4

Tuvplānā kriminālprocess – cietušā tiesības

LV portālam: INGŪNA AMOLIŅA, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja; INESE RATFELDERE, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece.

Raidījuma “Zini savas tiesības” 3. sezonas turpinājumā tuvplānā cietušā tiesības kriminālprocesā. Kaut arī Latvijā ar katru gadu samazinās noziedzīgu nodarījumu skaits, teju ikviens no mums vai kāds no mūsu radiniekiem, paziņām kāda nozieguma rezultātā ir bijis cietušais kriminālprocesā. Kā atzīst Valsts policija, vērtēt sabiedrības zināšanu līmeni par cietušā tiesībām kriminālprocesā ir sarežģīti, jo tikpat daudz, cik ir nezinātāju, tik ir arī ļoti labi informētu cilvēku.

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, noziedzīgu nodarījumu skaits valstī uz 10 000 iedzīvotāju samazinājies par 15,3%, proti, 2020. gadā par cietušajām personām kriminālprocesā kopumā tika atzītas 11080 personas, savukārt 2021. gadā – 9344.

LV portāla infografika.

LV portāla infografika

Par noziedzīgu nodarījumu tiek atzīts ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums, kas paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Kuras personas var būt par cietušo, kā notiek atzīšana par cietušo, kas ir īpaši aizsargājams cietušais, kādi ir cietušā tiesību vispārīgie principi un kādas ir cietušā tiesības kriminālprocesā, – noteikts Kriminālprocesa likuma 6. nodaļā “Cietušais un viņa pārstāvība”.

Kā skaidro Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere, ne vienmēr cilvēki vēlas, lai viņus atzīst par cietušajiem. Šādos gadījumos personām tiek piešķirts liecinieka statuss. Vienlaikus Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Ingūna Amoliņa vērš uzmanību, ka liecinieka tiesību un pienākumu apjoms krietni atšķiras no cietušā statusa kriminālprocesā: “Lieciniekam ir ļoti daudz pienākumu un stipri maz tiesību, savukārt cietušais, ja tā drīkst teikt, bauda lielāku tiesību apjomu, kuru viņam piešķīris likums.”

Gan Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja I. Amoliņa, gan Valsts policijas pārstāve I. Ratfeldere uzsver, ka kriminālprocesa virzītājam pēc lēmuma par personas atzīšanu par cietušo pieņemšanas vienmēr jāizsniedz izraksts no likuma par cietušā tiesībām un, ja nepieciešams, tās jāizskaidro.

Sarunā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšnieci Inesi Ratfelderi un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju Ingūnu Amoliņu tika pārrunāts, kas var tikt atzīts par cietušo kriminālprocesā, vai visos gadījumos, kad personai ir nodarīts kāds kaitējums, tā tiek atzīta par cietušo, kā par cietušo kriminālprocesā atzītai personai turpmāk rīkoties, kādas ir tās tiesības pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā.

Raidījumā dzirdēsiet atbildes uz šiem un citiem jautājumiem:

  • Ko likuma izpratnē nozīmē morāls aizskārums, fiziskas ciešanas un mantisks zaudējums?
  • Ko nozīmē savlaicīgi informēt personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā?
  • Vai visos kriminālprocesa uzsākšanas gadījumos kāds tiek atzīts par cietušo?
  • Kāpēc cilvēki atsakās kļūt par cietušajiem kriminālprocesā?
  • Kas jāņem vērā personai, kura pirmstiesas kriminālprocesā nav atzīta par cietušo, lai tiesa viņu par tādu atzītu?
  • Kuras ir būtiskākās cietušā pamattiesības kriminālprocesā?
  • Kā cietušais saņem informāciju par savām tiesībām?
  • Ja cietušais vēlas saņemt kompensāciju, kurā brīdī un kam tā ir jāpieprasa?
  • Ar ko atšķiras cietušā tiesības pirmstiesas procesā un tiesā?

Galvenās atziņas

  • Persona, kura var tikt atzīta par cietušo

Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim. Savukārt, ja persona ir mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt kāds no mirušā tuviniekiem.

Morāls kaitējums ir morālas ciešanas, pārdzīvojumi, un tas nav saistīts ar fiziskām ciešanām.

Fiziskas ciešanas ir fiziski nodarītas sāpes, miesas bojājumi.

Mantisks zaudējums ir materiāla zaudējuma radīšana, piemēram, kādas mantas bojāšana vai finansiālas izmaksas, kas saistītas ar miesas bojājumiem (fiziskiem un garīgiem), kam nepieciešama ārstēšana.

  • Atzīšana par cietušo

Cietušais kā kriminālprocesa dalībnieks ir tikai viena no iespējamajām jēdziena “cietušais” izpratnēm. Proti, šis jēdziens ne teorijā, ne praksē, ne Kriminālprocesa likumā netiek lietots vienveidīgi un var tikt saprasts vismaz divējādi:

  • faktiski noziedzīgā nodarījumā cietusī persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums;
  • cietušais procesuālā nozīmē – kriminālprocesa dalībnieks ar kriminālprocesuāli reglamentētu statusu, kuru persona iegūst tikai tad, kad tā atzīta par cietušo kriminālprocesuālā kārtībā.

Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs ar savu lēmumu, kuru var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.

Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.

Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums.

  • Cietušā tiesības kriminālprocesā

Cietušā pamattiesības kriminālprocesā ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 97.1 pantā. Cietušajam ir šādas tiesības:

  • saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju;
  • piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;
  • neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
  • izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām;
  • uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai;
  • iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā;
  • Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālprocesā;
  • Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā iesniegt sūdzību par procesuālo nolēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;
  • saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;
  • saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību;
  • pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību un amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu.

Papildu informāciju par to, kur cietušais var saņemt palīdzību un atbalstu (emocionālu, psiholoģisku, medicīnisku), var meklēt tīmekļvietnē www.cietusajiem.lv.

Procesa virzītājam pēc lēmuma par personas atzīšanu par cietušo pieņemšanas vienmēr jāizsniedz izraksts no likuma par cietušā tiesībām un, ja nepieciešams, tās jāizskaidro.

Pieteiktā kaitējuma kompensācija ir kompensācija, kuru cietušais pieteicis kriminālprocesā. To var pieteikt kriminālprocesa norisē rakstveidā vai mutvārdos līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā.

Valsts kompensācija cietušajiem tiek izmaksāta konkrētos gadījumos, kas ir noteikti likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Sīkāku informāciju par valsts kompensāciju cietušajiem var meklēt Juridiskās palīdzības administrācijas mājaslapā.

UZZIŅAI

Piecpadsmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu*. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu dažādās dzīves situācijās, kad to risināšanā ir jāvēršas tiesā.

Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā personas goda un cieņas aizstāvība, aizgādnības nodibināšana, paternitātes noteikšana, darba devēja uzteikuma apstrīdēšana un neizmaksātās darba samaksas piedziņa, soda apmēra noteikšana kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, sacīkstes princips civilprocesā, pagaidu aizsardzība pret vardarbību, nepilngadīgas personas atbildība, uzņēmējdarbība un sankcijas, patērētāja tiesības internetā, tiesas nolēmuma izpilde u. c. 

Plašāk par projektu: “Zini savas tiesības” trešā sezona ir klāt!.

Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “YouTube” kanālā.

#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs FacebookTwitter un Instagram.

* Raidījuma “Zini savas tiesības!” projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild SIA “Vidzemes televīzija”. #SIF_MAF2022

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU