TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
01. septembrī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
10
10

Kā pierādīt emocionālo vardarbību, šķirot laulību

FOTO: Freepik.

Statistika liecina, ka visizplatītākā vardarbības forma Latvijā partnerattiecībās ir psiholoģiskā jeb emocionālā vardarbība. Psiholoģiskā vardarbība ir arī viens no iemesliem, kas ļauj šķirt laulību, negaidot likumā paredzēto laulības iziršanas termiņu. Tomēr šāda veida vardarbību ir sarežģīti pierādīt, jo tā uzreiz neatstāj acīmredzamas sekas. Lasītāji jautā, un LV portāls, vēršoties pie ekspertiem, skaidro, ar kādiem līdzekļiem tiesā ir iespējams pierādīt emocionālās vardarbības esamību.

īsumā
  • Emocionālās vardarbības izpausmes katrā gadījumā ir individuālas, bet tās ir jāpierāda ar pierādīšanas līdzekļiem, kas noteikti likumā – paskaidrojumi, liecinieku liecības, rakstveida un lietiskie pierādījumi, ekspertīze, institūciju atzinumi.
  • Emocionālā vardarbība var izpausties kā draudēšana atņemt bērnus, apsaukāšana, izolēšana no citiem cilvēkiem, pārspīlēta greizsirdība, emocionālas spriedzes apstākļu radīšana utt.
  • Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu, tad tiesa var laulību šķirt, ja laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu.
  • Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu, tāpēc katrā konkrētajā lietā tiesa izvērtēs, vai ar iesniegtajiem pierādījumiem būs pietiekami, lai konstatētu emocionālās vardarbības esamību.

Vardarbība ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot. Vardarbīgai rīcībai ir dažādas formas – fiziska, psiholoģiska, seksuāla un ekonomiska –, un parasti tās kombinējas. Emocionālā vardarbība ir grūti identificējama, jo tai nav redzamu fizisku seku. Atšķirībā no parastiem konfliktiem emocionālu vardarbību raksturo tieksme pazemot upuri, padarīt bezpalīdzīgu. Varmākam ir vēlme kontrolēt partneri, izrādīt savu varu un pārākumu, kas tiek īstenots gan verbāli, gan paužot savu attieksmi. 1

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datu pētījumu “Vardarbības izplatība Latvijā 2021” Latvijā starp intīmajiem partneriem psiholoģisko vardarbību ir pieredzējuši 28,8% sieviešu un 17,1% vīriešu.

Civillikums paredz, ka gadījumā, ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu, tiesa var laulību šķirt, ja laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu (74. panta pirmās daļas 1. apakšpunkts).

Kā izpaužas emocionālā vardarbība

Zvērināta advokāte, sertificēta mediatore, docente Biznesa augstskolā “Turība” Dana Rone norāda, ka emocionālās vardarbības izpausmes katrā gadījumā ir individuālas un tās iespējams noskaidrot tikai sarunā ar konkrēto cilvēku, tomēr populārākās emocionālās vardarbības izpausmes ir:

  • ilgstoša ignorēšana un atraidīšana;
  • apvainošana – apsaukāšana, nonievāšana un vainošana par lietām, ar kurām konkrētajam cilvēkam nav nekāda sakara;
  • terorizēšana, iedvešot cilvēkā bailes, mazvērtības un bezspēcības sajūtu, kā arī trauksmi;
  • turēšana emocionālas spriedzes apstākļos, regulāri cilvēku iebaidot un draudot (piemēram, draudēšana par bērnu atņemšanu);
  • ņirgāšanās par cilvēku, radot apstākļus, kad cilvēks kļūst par apsmieklu varmākas vai citu personu klātbūtnē;
  • draudēšana ar fizisku vardarbību, turklāt draudi tiek izteikti varmākam un cietušajam zināmā veidā – ar zīmēm, simboliem, uzvedību, pat nelietojot tiešus vārdus;
  • cilvēka morālo vērtību degradācija – iesaistīšana prettiesiskās darbībās, ubagošanā, zagšanā, substanču lietošanā;
  • ciešanu sagādāšana citam tuvam cilvēkam, mājdzīvniekam vai emocionāli mīļai lietai;
  • centieni sociāli izolēt cilvēku, norobežojot viņu no draugiem, radiem, kolēģiem, atrunājot cilvēku no strādāšanas vai hobijiem;
  • pārspīlēta greizsirdība, fiziska un attālināta izsekošana.

Ar kādiem līdzekļiem pierādīt

Tiesnese Ilze Celmiņa, kura ir specializējusies vardarbības lietās, paudusi, ka no visiem vardarbības veidiem, kas sastopami savstarpējās attiecībās, psiholoģiskā vardarbība ir visgrūtāk definējama, norādot: “Tā kā tas parasti ir “tīrs” vardarbības akts, jo neatstāj fiziskas pēdas, tad tiesību piemērotājam nav viegls uzdevums izlobīt, kas patiesībā notiek un cik dziļi šī vardarbība jau ir kļuvusi par attiecību ikdienu. Šaubas var pastiprināt tas, ka gan agresors, gan liecinieki var noliegt, ka jebkas ir noticis.”

Savukārt D. Rone pauž: “Lai veiksmīgi izdotos pierādīt emocionālās vardarbības esamību, ir vajadzīga laba sadarbība starp personu un tās advokātu,” uzsverot, ka civilprocesā pastāv seši pierādīšanas līdzekļi, un visi iespējamie pierādījumi ir klasificējami sešās grupās:

  • pušu un trešo personu paskaidrojumi, tomēr tiem ir juridisks spēks tikai tad, ja tie balstās uz citiem tiesā pārbaudītiem pierādījumiem;
  • liecinieku liecības;
  • rakstveida pierādījumi, t. sk. rakstveida pierādījumi ir visi datu ieraksti – arī audioieraksti, videoieraksti;
  • lietiskie pierādījumi (ķermeniskas lietas);
  • ekspertīze;
  • institūcijas atzinums.

Līdz ar to, plānojot vērsties tiesā, cietušajai personai ir jāapzinās, ka būs nepieciešams pierādīt emocionālās vardarbības esamību. Katra emocionālās vardarbības situācija ir atšķirīga, un attiecīgi arī pierādīšanas līdzekļi katrā gadījumā būs individuāli, tomēr D. Rone min dažus no praktiskajiem pierādīšanas līdzekļu piemēriem, kas var tikt izmantoti, lai tiesā pierādītu emocionālo vardarbību:

  • izziņa no ģimenes ārsta (izraksts – epikrīze no pacienta ambulatorās kartes) par to, ka persona ir vērsusies pie ārsta saistībā ar psiholoģisku satricinājumu, kas izpaudies kā bezmiegs, trauksme, apetītes zudums, izteiktas bailes u. c., kuru dēļ ārsts iesaka konkrētu ārstēšanās kursu vai tālākus izmeklējumus;
  • atzinums no psihologa par vizītēm un psihologa konstatējumiem;
  • izziņa no policijas par iespējamiem izsaukumiem uz konkrēto adresi;
  • telefona īsziņu ekrānuzņēmuma attēli par saraksti starp iesaistītajām personām;
  • telefonsarunu izdrukas;
  • e-pastu izdrukas par saraksti starp iesaistītajām personām;
  • videonovērošanas kameru ieraksti;
  • pašu vai detektīvu uzņemtas fotogrāfijas;
  • liecinieku nopratināšana tiesā (liecinieki var būt bijuši klāt notikumos, atradušies līdzās – kaimiņi, kolēģi, radinieki, sociālo iestāžu darbinieki, ģimenes locekļi – vai arī dzirdējuši sarunu starp iesaistītajām personām, ja sarunas laikā ir bijuši līdzās esošajās telpās vai ja telefons ir bijis ieslēgts);
  • lietiskie pierādījumi – mantas, kas tikušas ietekmētas notikuma gaitā, dienasgrāmatas, piezīmes;
  • zvērināta tiesu izpildītāja sagatavotie akti par fakta fiksāciju;
  • kompleksā tiesu psiholoģiskā (tiesu psihiatriskā) ekspertīze iesaistītajām personām u. c.

Arī biedrības “Centrs MARTA”, kas sniedz atbalstu vardarbībā cietušām personām, sociālā darbiniece Liene Celmiņa norāda, ka klientēm, kuras vēršas “Centrā MARTA” un vaicā, ko sniegt tiesā laulības šķiršanas lietā, ja pastāv tikai emocionālā vardarbība, kā iespējamie pierādījumi tiek minēti visi likumā paredzētie pierādīšanas līdzekļi, kas ietver, piemēram, savus paskaidrojumus, audio un video ierakstus, e-pasta un WhatsApp izdrukas, tomēr biedrībai ne vienmēr ir atgriezeniskā saite ar klientēm, līdz ar to nav zināms, kādi pierādījumi tiesas ieskatā vienmēr tiek atzīti par pietiekamiem emocionālās vardarbības pierādīšanai vai tādiem, kurus otra puse nevar atspēkot.

Tāpēc ir svarīgi uzsvērt, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Likums nosaka, ka tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties pēc tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Kad pierādījumi var izpalikt

Civilprocesa likuma 250.45 pants paredz, ka gadījumos, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām, neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir piemērojama arī gadījumos, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole, proti, tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

Biedrības “Centrs MARTA” pārstāve uzsver: “Pagaidu aizsardzības pieteikumos pietiek ar klientes sniegto paskaidrojumu un īsu situācijas aprakstu, kā vardarbība tika realizēta, kā varmāka izpauda emocionālo vardarbību, kādas emocijas un sekas tas klientei radīja. Pieteikumā kliente parakstās un apliecina, ka viss paustais ir patiesība un viņai ir zināma atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu. Šajos gadījumos nav nepieciešams sniegt papildu pierādījumus, piemēram, audio/video ierakstus vai izdrukas no e-pasta vai WhatsApp sarakstēm.”

Uzzini vairāk par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un pieteikuma iesniegšanu LV portāla skaidrojumos:

Kur meklēt palīdzību vardarbības gadījumā

Ja personai draud briesmas, tai jāzvana Valsts policijai uz tālruņa numuru 110.

Ja persona cieš no vardarbības, tai ieteicams vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, kur sadarbībā ar sociālo darbinieku būs iespējams pārrunāt, kāda veida palīdzība ir nepieciešama un kā to praktiski saņemt.

Lai saņemtu informatīvu un emocionālu atbalstu, var zvanīt uz bezmaksas atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 katru dienu no plkst. 12.00 līdz 22.00. Vairāk informācijas šeit.

Jautājumos par valsts nodrošinātu juridisko palīdzību un valsts kompensācijām cietušajiem iespējams sazināties ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1050; tālrunis: 80001801; e-pasta adrese: pasts@jpa.gov.lv.

Palīdzību var sniegt arī krīzes centri:

1 LR Labklājības ministrijas brošūra “Vardarbībai patīk klusums”.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU