TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
18. septembrī, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
4
4

Apkopotas Senāta atziņas mantojuma tiesību jautājumos. Nedēļa tieslietās

Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Augstākā tiesa sagatavojusi Senāta atziņu apkopojumu mantojuma tiesību jautājumos. Plašāk >>
  • Paplašināta Senāta iepriekšējo gadu judikatūras pieejamība. Plašāk >>
  • Par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju Tieslietu padome iecēlusi Miķeli Zumbergu. Plašāk >>
  • Tieslietu padome atzina Ministru kabineta izvirzīto Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti Irēnu Kucinu par piemērotu šim amatam. Plašāk >>
  • Noslēgušās Latvijas un Eiropas tiesnešu un tiesu sistēmas darbinieku ikgadējās apmācības par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Plašāk >>
  • Informē par aktualitātēm attiecībā uz bērnu aprūpes nodrošināšanu ārvalstīs un bērnu izņemšanu no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm. Plašāk >>
  • No 15. septembra līdz 12. novembrim ikvienam interesentam visā Latvijā būs pieejamas bezmaksas juridiskās telefonkonsultācijas. Plašāk >>
  • Nodod jaunai izskatīšanai lietu par būvniecības līgumā noteiktās ieturējuma naudas atprasījumu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Plašāk >>
  • Tiesai no jauna jāvērtē lieta par atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos. Plašāk >>

Apkopotas Senāta atziņas mantojuma tiesību jautājumos

Nolūkā tiesību normu piemērotājiem sniegt pārskatu par Senāta tiesu prakses atziņām ar mantojuma tiesībām saistītu jautājumu izlemšanā, Augstākā tiesa sagatavojusi apkopojumu, kurā aplūkoti tādi nozīmīgi jautājumi kā mantojuma atklāšanās un pieņemšana, likumiskā, testamentārā un līgumiskā mantošana, mantojuma dalīšana un izbeigšanās, kā arī mantojuma lietu vešanas kārtība un ar mantojuma tiesībām saistītie nodokļu jautājumi.

Mantojuma tiesības noregulē tiesiskās attiecības pēc personas mūža beigām un noteic konkrētu kārtību, kādā mantojuma sastāvā ietilpstošās mantas, lietu tiesības un saistību tiesības pāriet uz mantinieku. Latvijā mantojuma tiesību juridisko pamatu veido Civillikuma otrā daļa. Tiesu prakses apkopojums veidots kā Civillikuma mantojuma tiesību, kā arī ar mantošanu cieši saistītu citu likumu normu komentārs.

Paplašināta Senāta iepriekšējo gadu judikatūras pieejamība

Senāta judikatūru veido tiesu nolēmumos paustās atziņas. Nolūkā nodrošināt vēsturiski nozīmīgo Senāta materiālu pieejamību, Augstākās tiesas tīmekļvietnē pieejamais Judikatūras nolēmumu arhīvs tiek papildināts ar informāciju par Senāta darbības sākuma gados pieņemtajiem spriedumiem un lēmumiem. Tādējādi tiesību normu piemērotājiem tiek dota iespēja iepazīties, salīdzināt un izmantot vēl plašāku Senāta praksi.

Līdz šim Judikatūras nolēmumu arhīvs, kas veido Senāta atziņu aktuālo un vēsturisko izlasi, aptvēra nolēmumus, kas pieņemti pēc 2002. gada. Šobrīd tajā tiek pievienota informācija arī par agrāko gadu Senāta nolēmumiem.

Noderīgas saites:

Par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju ieceļ Miķeli Zumbergu

Par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju Tieslietu padome iecēlusi šīs tiesas tiesnesi un līdzšinējo tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Miķeli Zumbergu. Priekšsēdētājs amatā iecelts uz pieciem gadiem.

Miķelis Zumbergs tiesneša amatā ir kopš Ekonomiskās lietu tiesas izveidošanas. Miķelis Zumbergs tiesu sistēmā ir nostrādājis 16 gadus, un šajā ziņā tā ir lielākā pieredze starp Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem. Astoņus gadus viņš bijis Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, veicot dažādus ar pirmās instances tiesas darba organizāciju saistītus pienākumus.

Irēnu Kucinu atzīst par piemērotu Satversmes tiesas tiesneša amatam

Tieslietu padome atzinusi Ministru kabineta izvirzīto Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti Irēnu Kucinu par piemērotu šim amatam. 

Tieslietu padome 17. septembrī attālinātā sēdē uzklausīja Irēnas Kucinas viedokli par valsts varas atzaru sadarbību tiesiskuma stiprināšanā, tiesnešu neatkarības jautājumiem, Satversmes tiesas vietu un lomu valstī. Tieslietu padomes locekļi iztaujāja kandidāti par viņas redzējumu Satversmes tiesas dialogā ar citām tiesām un sabiedrību kopumā, par Satversmes tiesas spriedumu izpildi un ar to saistīto problemātiku un viņas autoritātēm tiesību laukā.

Irēna Kucina norādīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju. Kā savas stiprās puses kandidāte minēja līdzšinējo profesionālo un akadēmisko pieredzi, izaugsmi un pieredzi darbā Tieslietu ministrijā, zināšanas starptautiskajās tiesībās un Eiropas Savienības tiesībās.

Irēna Kucina ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, kur 2011. gadā ieguvusi arī doktora grādu starptautiskajās tiesībās, savukārt 2016. gadā ievēlēta par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociēto profesori. I. Kucina sešus gadus bijusi Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos un trīs gadus – Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā. Piedalījusies tiesu sistēmas politikas veidošanā, veicinājusi tiesu varas kapacitātes stiprināšanu. Šobrīd I. Kucina pilda Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieces, Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītājas, Valsts prezidenta padomnieces tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos pienākumus.

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts Prezidenta kanceleja

Likums “Par tiesu varu” paredz, ka Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem. Gala lēmumu pieņems Saeima.

Noslēgušās Latvijas tiesnešu un profesionāļu ikgadējās apmācības

Šonedēļ norisinājās jau sestās apmācības par intelektuālā īpašuma jautājumiem Latvijas un Eiropas tiesnešiem, tiesu sistēmas darbiniekiem, kā arī intelektuālā īpašuma jomas profesionāļiem. Seminārā īpašs uzsvars tika likts uz preču zīmju aizsardzības un autortiesību tēmām. Arī šogad, jau otro gadu pēc kārtas, seminārs notika Eiropas līmenī tiešsaistē un pulcēja vairāk nekā 360 reģistrētu dalībnieku. Īpaša dalībnieku aktivitāte bija vērojama no Lietuvas, Bulgārijas un Moldovas.

“Esmu pārliecināta, ka dodamies pareizā virzienā,  lai stiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomu,” atklājot semināru, sacīja Patentu valdes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Graube.

Foto: Ieva Čīka, LETA

Seminārā savās zināšanās dalījās starptautiski atzīti lektori un intelektuālā īpašuma tiesību jomas zinātāji no Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO), Latvijas, Lietuvas un Polijas.

Lektori apskatīja tādas aktuālas tēmas kā civiltiesiskās atbildības regulējums Preču zīmju likumā, preču zīmes reputācijas nozīme civillietās un krimināllietās, EUIPO un Eiropas Savienības tiesu prakse attiecībā uz Nicas klasifikāciju, strīdu izšķiršana starp kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un darbu izmantotājiem, kā arī šobrīd īpaši aktuālo tēmu –autortiesības un mākslīgais intelekts.

Nepienācīga bērnu aprūpe ārvalstīs noved pie bērnu izņemšanas no ģimenes

15. septembrī Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas, Rīgas bāriņtiesas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji preses konferencē informēja par aktualitātēm attiecībā uz bērnu aprūpes nodrošināšanu ārvalstīs un bērnu izņemšanu no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm. Galvenais iemesls, kāpēc no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārvalstīs tiek izņemti bērni – vecāki nenodrošina pilnvērtīgu aprūpi saviem bērniem.

Visbiežāk Latvijas valstspiederīgajiem no ģimenes tiek izņemti bērni Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā, Islandē un Zviedrijā. Piemēram, 2021. gadā līdz 1. septembrim ārvalstīs ir ierosinātas jau 29 lietas, kurās izņemti vai pastāvēja risks, ka bērni tiks izņemti no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm. 2020. gadā pavisam tika ierosināta 41 lieta, informē Tieslietu ministrija.

No 15. septembra būs pieejamas attālinātas juridiskās konsultācijas

No 15. septembra līdz 12. novembrim ikvienam interesentam visā Latvijā būs pieejamas bezmaksas attālinātas juridiskās konsultācijas.  Konsultāciju tēmas: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u. tml.  Lai konsultācijas būtu produktīvas, klienti aicināti iepriekš sagatavoties sarunai, aprakstot situāciju un noformulējot jautājumus.

Nodod jaunai izskatīšanai lietu par būvniecības līgumā noteiktās ieturējuma naudas atprasījumu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā

Senāta Civillietu departaments, paplašinātā – 11 senatoru sastāvā – izskatīja Daugavpils pilsētas domes kasācijas sūdzību (SKC-3/2021) par Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta maksātnespējīgās SIA „Gādība” prasība pret pašvaldību saistībā ar četriem līgumiem par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā.

Senāts atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā un daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Ar šo spriedumu Senāts arī atkāpās no Senāta 2013. gada 29. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-274/2013 izteiktajām atziņām, ka „[..] neviens prasījums nevar tikt apmierināts ārpus attiecīgā maksātnespējas procesa, neievērojot Maksātnespējas likumā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību. [..] gadījumā, ja atbildētājai saistībā ar nekvalitatīvi veiktajiem darbiem rastos prasījumi pret parādnieci [..], atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. pantam piesakāma kreditora pretenzija”.

Tiesai no jauna jāvērtē lieta par atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos

Senāta Administratīvo lietu departaments daļēji atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Lauku atbalsta dienesta lēmuma atcelšanu lietā par platību maksājumiem.

Senāts atstāja negrozītu un atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicēja, nopļaujot atbalstam pieteikto platību pirms 1. augusta, ir pārkāpusi noteikumus un pieteicējai pamatoti par šo pārkāpumu piemērota sankcija. Tomēr Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu par divām citām pieteicējai noteiktām sankcijām, attiecībā par kurām Senāts bija vērsies ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā. Konkrētās sankcijas ir par agrovides saistību neievērošanu un par laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu neievērošanu. Par šīm ar Lauku atbalsta dienesta noteiktām sankcijām apgabaltiesai lieta jāvērtē no jauna.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU