Mantojuma tiesības noregulē tiesiskās attiecības pēc personas mūža beigām un noteic konkrētu kārtību, kādā mantojuma sastāvā ietilpstošās mantas, lietu tiesības un saistību tiesības pāriet uz mantinieku. Latvijā mantojuma tiesību juridisko pamatu veido Civillikuma otrā daļa. Tiesu prakses apkopojums veidots kā Civillikuma mantojuma tiesību, kā arī ar mantošanu cieši saistītu citu likumu normu komentārs.
Darba struktūra veidota, ievērojot normatīvajos aktos izveidoto struktūru. Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likumu pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Ņemot vērā, ka šās jomas lietās risināmie jautājumi parasti ir cieši saistīti ar konkrētās lietas apstākļiem, lai labāk varētu uztvert izteikto atziņu būtību, ir ietvertas arī ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Darbā izmantotie nolēmumi var būt minēti pie vairākām normām.
Apkopojumā galvenokārt izmantoti Senāta nolēmumi laikā no 2013.gada līdz 2021.gada aprīlim, taču ietverti arī atsevišķi nozīmīgi senāki Senāta nolēmumi.
Tiesu prakse var attīstīties, tādēļ katra apkopojumā paustā atziņa vienmēr ir aplūkojama kopsakarā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.
Darbu sagatavoja Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļa sadarbībā ar Senāta Civillietu departamentu.
Tiesu prakses apkopojums “Tiesu prakse mantojuma lietās (2013-2021)” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesu prakse/ Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības
