Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Apkopoti pētījumi Eiropas tiesu sistēmu neatkarības jomā. Atbalsta grozījumus Tiesībsarga likumā, kas paredz izmaiņas tiesībsarga izvirzīšanas kārtībā, kā arī pilnvaru termiņā. Konceptuāli atbalstīts ierosinājums liegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles. Aicina iesaldēt kadastrālās vērtības līdz 2025. gadam. Latvija zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Močuļski. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.
Tieslietu padomes sēdē 11. decembrī tika pārskatīti šajā gadā publicētie nozīmīgie Eiropas līmeņa salīdzinošie pētījumi par tiesu sistēmām.
Ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (“EU Justice Scoreboard”) jau kopš 2013. gada tiek salīdzinātas tieslietu sistēmas Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kā atzīmējis jaunais Eiropas Komisijas tieslietu komisārs Didjē Reinderss (Didier Reynders), neskatoties uz pastāvīgu tieslietu sistēmas efektivitātes pieaugumu, joprojām saglabājas izaicinājumi, kas skar sabiedrības uzticēšanos tiesām valstīs, kurās varētu tikt apdraudēts tiesneša statuss un neatkarība. Ziņojumā salīdzināts tiesu nodevu apmērs komerclietās, kā arī tiesu izdevumu atlīdzināšanas nosacījumi maznodrošinātām personām.
Tāpat ziņojumā tradicionāli tiek sniegts apskats par saņemto un izskatīto lietu skaitu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās. Latvija ierindojas 17. vietā, statistiski saņemot mazāk lietu nekā Lietuva, Francija un Vācija.
Latvija ierindojas līderpozīcijās šādos tiesu sistēmu efektivitātes rādītājos:
Septembra beigās publicētais pirmais Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskumu apskata katru valsti atsevišķi. Ziņojumā “Valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Latvijā” ietvertas četras jomas: tiesu sistēma, korupcijas apkarošanas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un plašsaziņas līdzekļu brīvība un citi institucionāli jautājumi. Tieslietu padomei tika prezentēts ziņojuma tiesu sistēmas daļas saturs.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja virzībai uz trešo lasījumu Saeimā likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā”, kas paredz izmaiņas tiesībsarga izvirzīšanas kārtībā, kā arī pilnvaru termiņā.
Ar izmaiņām plānots noteikt, ka viena un tā pati persona var būt tiesībsargs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Plānots, ka attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un vēl neattieksies uz nākamajām tiesībsarga vēlēšanām.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.
Likumprojekts paredz papildināt prasības attiecībā uz tiesībsarga amata kandidāta izglītību, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem pielīdzinātu izglītību, kā arī paredzot, ka kandidātam jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas. Plānots arī atteikties no tiesībsarga administratīvās imunitātes.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šonedēļ konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.
Ierobežojums paredzēts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu finansiālos līdzekļus izklaidēm un hobijiem.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija aptuveni 42 000 vecāku vietā katru mēnesi izmaksā aptuveni 4,7 miljonus eiro bērnu uzturam. Tādējādi kopējās uzturlīdzekļu nemaksātāju parādsaistības pret valsti ir vairāk nekā 369 miljoni eiro. Mūsu pienākums ir nodrošināt un īstenot visus iespējamos tiesiskos papildu instrumentus, lai samazinātu šo parāda apmēru pret valsti un motivētu uzturlīdzekļu parādniekus pildīt ar likumu noteikto pienākumu – nodrošināt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem.”
Foto: Paula Čurkste, LETA
Vēl likumprojektā ir piedāvāts papildināt likuma pārejas noteikumus ar normu, kas paredzētu lēmumus par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda nodot nevis zvērinātam tiesu izpildītājam, bet gan parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam (noteiktos gadījumos, kad parādnieks nepilda savas saistības).
Iecerēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. aprīlī. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāskata Saeimā.
15. decembrī Saeimas Juridiskajā komisijā tika skatīti divi likumprojekti, kas paredz veikt izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā attiecībā uz kadastrālajām vērtībām. Juridiskās komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja nepieciešamību iesaldēt kadastrālās vērtības, kā arī vienojās turpināt jautājuma izskatīšanu komisijas sēdē janvārī.
Tieslietu ministrija informē, ka ir gatava izstrādāt priekšlikumus kadastrālo vērtību iesaldēšanai, lai nepieļautu nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu saistībā ar strauju nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pieaugumu. Paredzēts, ka jaunās kadastrālās vērtības stāsies spēkā 2025. gadā, par pamatu to bāzei ņemot situāciju nekustamā īpašuma tirgū 2019. gadā.
Vienlaikus Tieslietu ministrija uzsver, ka jaunās kadastrālās vērtības nedrīkst stāties spēkā, kamēr Finanšu ministrija nav pabeigusi darbu pie nekustamā īpašuma nodokļa reformas, būtiski samazinot NĪN likmes.
Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību izmanto ne tikai NĪN aprēķinam, bet arī daudzām citām vajadzībām, piemēram, dažādu nodevu (mantojumu vai dāvinājumu formēšanas situācijās), zemes nomas maksas aprēķināšanai un citos zemes un būvju īpašnieku savstarpējos darījumos vai strīdus situācijās.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi arī 2021. gadā turpinās īstenot programmu “Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos”, lai sniegtu atbalstu ģimenēm tādu strīdu un domstarpību risināšanā, kas skar bērnu intereses.
Programmas ietvaros bez maksas tiks nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā). Sertificēta mediatora pakalpojumu iespējams saņemt, lai risinātu strīdus, kas saistīt ar bērnu interesēm, piemēram, strīdus par saskarsmi, bērna pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu, uzturlīdzekļu apmēru un/vai maksāšanas kārtību, vecāku attiecībām un savstarpējo komunikāciju, bērnu audzināšanas jautājumiem, laulības šķiršanu u. c.
Bezmaksas mediāciju ģimenes strīdos var izmantot arī tiešsaistē.
Eiropas Komisijas Strukturālo reformu programmas atbalstītais projekts “Mediācija civillietās”, kuru sākumā bija iecerēts īstenot līdz 21. decembrim, tiks turpināts līdz 30. janvārim, informē Tieslietu ministrija.
Projekta laikā Latvijas sabiedrībai bez maksas ir pieejams mediācijas koordinatora atbalsts, kā arī ir iespēja saņemt līdzfinansētu mediācijas pakalpojumu visa veida civiltiesisko strīdu risināšanai. Projekta mediācijas pakalpojumus var izmantot ikviens interesents – gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan personas, kuru strīds jau tiek skatīts kādā Latvijas tiesā, gan personas, kuru strīds nav nonācis līdz tiesai.
11. decembrī norisinājās Satversmes tiesas organizēta konstitucionālo ideju domnīca “Kā stiprināt tiesiskumu, lai cilvēks justos droši? Satversmes tiesas nolēmumu izpildes efektivitātes celšana”.
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša komentārs par tiesiskuma stiprināšanu: “Manuprāt, šobrīd Latvijā kritiskākais jautājums tiesiskuma stiprināšanas kontekstā ir likuma varas problēmas. Jūtams, ka sabiedrībā zūd ticība likumam. Jo īsti nestrādā soda neizbēgamības princips. Daudzi uzskata, ka likumi strādā vieniem par labu, bet nestrādā citiem par labu. Tas jārisina. Jo tiesiskums nevar pastāvēt hipotētiski. Tiesiskuma darbībai jābūt redzamai, arī likumu darbībai jābūt redzamai.
Daļa problēmas, manuprāt, ir izpratnē, kas līdz šim bijusi kriminālās justīcijas sfērā, ka “īstie” noziegumi ir tie, kurus klasiski uzskata par noziegumiem, – zādzības, slepkavības, izvarošanas, tas ir, pret personu vērsti noziegumi. Bet ekonomiskie noziegumi – tur jau īsti neviena cietušā nav. Nesamaksā nodokļus – kas tur liels. Atmazgā naudu – reāli jau neviens nav cietis. Korupcija – nu un tad, ja viens cilvēks par attiecīgu samaksu dabūja to, kas viņam nepienākas. Izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem – visiem ir jāsaprot, ka šajos noziegumos cietušais ir visa sabiedrība kopumā. Ir jālauž šī paradigma.
To redz arī sodu politikā: ka par šiem tā sauktajiem “netipiskajiem” noziegumiem, kas nav vērsti pret konkrētu personu, bieži vien ir diezgan maigi, nosacīti sodi. Tas sabiedrībā rada neuzticēšanos likumam. Un šī sākotnējā neuzticēšanās degradē tiesiskumu arvien tālāk.
Tāpēc Noziedzības novēršanas padomē cenšos panākt, lai darbojas princips, ka likuma darbībai ir jābūt redzamai. Lai ir redzams, ka likums darbojas. Lai neviens nevar izbēgt no soda. Jo ne jau sodu bardzībai ir nozīme. Katrs kriminologs to pateiks, un vēsture to pierāda, ka nozīme ir soda neizbēgamībai. Ja tas darbojas, tad likums darbojas un sabiedrība respektē likumu. Neapgalvoju, ka šobrīd ir anarhija, bet diemžēl visai neliela daļa sabiedrības respektē likumu. Jāpanāk, lai atjaunojas šis respekts.”
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 17. decembrī pasludināja trīs tiesnešu komitejas sastāvā pieņemto galīgo spriedumu lietā “Močuļskis pret Latviju”, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta (tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību) pārkāpums saistībā ar kratīšanu iesniedzēja dzīvesvietā, kuras laikā tika izņemts iesniedzējam piederošais planšetdators. Datorā bija informācija par iesniedzēja klientiem, kuriem viņš kā zvērināts advokāts bija sniedzis juridisko palīdzību.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, tiesa vispirms atzīmēja, ka elektronisko datu, kas satur informāciju par advokāta un klienta attiecībām, iegūšana ir iejaukšanās tiesībās uz korespondences neaizskaramību, turklāt korespondence starp advokātu un viņa klientiem ir uzskatāma par priviliģētu un bauda paaugstinātu aizsardzību no iejaukšanās.
Pilns 2020. gada 17. decembra tiesas komitejas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, tiesas datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (advanced search) jāievada iesnieguma numurs (71064/12) un pasludināšanas datums (17/12/2020).
Senāta Krimināllietu departaments krimināllietā par mikroautobusa šofera sašaušanu Liepājā daļēji atcēla Kurzemes apgabaltiesas nolēmumu un lietu atceltajā lēmuma daļā nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Izvērtējot apsūdzētā un viņa aizstāvja iesniegtās kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas lēmumu, Senāts atzina par nepieciešamu pārsniegt kasācijas sūdzībās izteikto prasību apjomu, jo konstatēja tādu Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas nav norādīts sūdzībā un kas novedis pie nelikumīga nolēmuma.
Senāts atzina: apelācijas instances tiesa savus atzinumus par slepkavības mēģinājumu, kas izdarīts sakarā ar to, ka cietušais izpildīja savus dienesta pienākumus, pamatojusi ar to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts laikā, kad cietušais pildīja savus dienesta pienākumus, bet nav izvērtējusi, vai noziedzīgais nodarījums izdarīts tieši sakarā ar darba pienākumu pildīšanu, proti, vai apsūdzībā norādītās cietušā darbības, kas aizskāra un sadusmoja apsūdzēto un bija par pamatu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai, ietilpa cietušā darba pienākumos.
